Džakomo Kazanova

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džakomo Kazanova
Giacomo Casanova
Džakomo Kazanova
Personīgā informācija
Dzimis 1725. gada 2. aprīlī
Venēcija, Venēcijas republika (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1798. gada 4. jūnijā (73 gadi)
Duhcova, Svētā Romas impērija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Nodarbošanās Avantūrists, autors

Džakomo Džirolāmo Kazanova de Seingalts (itāļu: Giacomo Girolamo Casanova de Seingalt; dzimis 1725. gada 2. aprīlī, miris 1798. gada 4. jūnijā) bija itāļu avantūrists un autors.

Dzimis Venēcijā aktieru ģimenē. Studējis Padujas universitātē, vēlējies kļūt par mācītāju, taču skandalozu mīlas romānu dēļ tas nav bijis iespējams. 1742. gadā kļuvis par tiesību doktoru. 1744. gadā — par Romas kardināla Akvavivas sekretāru, pēc skandāla atgriezās Venēcijā. Rakstīja lugas, dzeju, pamfletus, viņa pazīstamākais darbs ir autobiogrāfija "Manas dzīves vēsture" (franču: Histoire de ma vie), kurā ir aprakstīta dzīve līdz 1774. gadam. 1755. gadā inkvizīcija arestēja Kazanovu, apsūdzot burvestībās. Tika konfiscēti visi viņa manuskripti. Kazanovam izdevās izbēgt no cietuma — viņš devās uz Parīzi, kur ieguva milzu bagātību loterijā. Turpmāk bauda dzīvi Eiropā. Kazanova mira savā pilī Duksā (patlaban Čehijā). Vēlāk viņa uzvārds kļuva par kaislīga mīlnieka zīmolu. Kazanovam veltīto filmu vidū ir "Kazanova" (1918), "Kazanovas lielā nakts" (1954), "Kazanova 70" (galvenajā lomā Marčello Mastrojāni) un Federiko Fellīni režisētais "Kazanova" (1976, galvenajā lomā Donalds Sazerlends). Kazanova ir arī uzturējies Jelgavā un Rīgā (1764).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]