Dzīvnieku brīvība

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

“Dzīvnieku brīvība” ir 2012. gadā Latvijā reģistrēta neatkarīga bezpeļņas nevalstiskā organizācija (NVO), kuras mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.[1] “Dzīvnieku brīvība” ir biedrs Latvijas Pilsoniskajā aliansē.[2]

Logo redzams biedrības nosaukums līdzās lāča ķepas nospiedumam.
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" logo.

Pastāvēšanas laikā organizācija veikusi pētījumus dzīvnieku fermās un lobija, sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes. “Dzīvnieku brīvība” pazīstama ar kampaņām, kas panāca aizliegumus Latvijā izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā un audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, kā arī ar ikgadējo akciju “Neapēd zemeslodi” un citām iniciatīvām.

Organizācijas vēsture un darbības virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biedrība “Dzīvnieku brīvība” dibināta 2012. gadā pēc ierosinājuma virtuālā domubiedru grupā.[3] Dibināšana notika Rīgā, Meža ielā 4, tolaik biedrības “Zaļā brīvība” telpās.[3]

Kampaņa “Par cilvēcīgu cirku”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 14. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” publiski aicināja Rīgas cirku pārtraukt sadarbību ar ziloņu dresētāju Larsu Holšeru, kas iepriekš bija atlaists no vairāku citu valstu cirkiem cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem dēļ.[4] 19. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” pirms Larsa Holšera izrādes pie cirka rīkoja piketu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.[5] Biedrība ziņoja, ka šis ir iesākums aktivitātēm, “lai panāktu Latvijas pievienošanos to daudzo valstu pulkam, kurā dzīvnieku cirks ir aizliegts.”[6]

Jūnijā “Dzīvnieku brīvība” ar atklātu vēstuli lūdza Kultūras ministriju, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju aicināt Rīgas cirka vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.[7] No 3. jūlija līdz 30. augustam “Dzīvnieku brīvība” pie Rīgas cirka rīkoja 27 piketu sēriju kampaņas “Par cilvēcīgu cirku” ievaros.[8][9] Piketu sērijas laikā biedrība komunicēja ar valsts iestādēm par to, vai savvaļā notvertu dzīvnieku izmantošana cirkā atbilst likumam.[10]

2015. gada oktobrī "Dzīvnieku brīvība" tikās ar Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem, kuri piekrita nostājai, ka savvaļas dzīvnieku izmantošana pasākumos būtu jāaizliedz.[11] Novembrī Zemkopības ministrija ziņoja, ka sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi rosinās aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos un veidos darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.[12]

Decembrī “Dzīvnieku brīvība” publicēja Kultūras ministrijai adresētu interneta vietni un petīciju “Par cilvēcīgu cirku”, kurā vāca parakstus par cirka reformu un apkopoja inteliģences pārstāvju viedokļus par to.[13][14] Starp iniciatīvas atbalstītājiem bija Egils Levits, tolaik Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, vēlāk Latvijas Valsts Prezidents (2019-2023) un komentēja to šādi:

"Ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvniekiem ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no cilvēka. Redzot lāci, kurš izdresēts braukt ar velosipēdu, pārņem kauna sajūta - par cilvēkiem, kuri šādi pazemo citu dzīvu būtni. Tiesiski nav šķēršļu dzīvnieku pretdabisku un līdz ar to neētisku izmantošanu nepieļaut. Vajadzīga tikai attiecīga sabiedrības nostāja un politiskā griba."[13][14]

Piketa dalībnieki ar plakātiem par dzīvnieku aizstāvību un izklaidi bez dzīvnieku izmantošanas, kā arī papīra karodziņiem, uz kuriem attēlots pārsvītrots lācis uz riteņa.
Pikets kampaņas "Par cilvēcīgu cirku" ietvaros.

2016. gada februārī Kultūras ministrija uzdeva Rīgas cirka valdei izstrādāt jaunu darbības stratēģiju, paredzot pāreju uz darbību bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas.[15] Kā iemeslus ministrija norādīja gan cirka ēkas tehnisko stāvokli, gan sabiedrības nostāju dzīvnieku cirka jautājumā.[15] Tehniskā nolietojuma dēļ Rīgas cirka ēka 2016. gadā tika slēgta renovācijas nolūkos.

2017. gada 21. februārī izskatīšanai Saeimā tika nodots Zemkopības ministrijas izstrādāts likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ietvēra aizliegumu atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus.[16][17] 20. martā “Dzīvnieku brīvība” ziņoja, ka vietnē “Par cilvēcīgu cirku” savākti 26 000 parakstu, kas tika iesniegti Saeimā kopā ar 37 NVO parakstītu vēstuli, kurā deputāti tika aicināti atbalstīt Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus.[13][18]

Lai gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija neatbalstīja šo likumprojektu,[19] Saeima 2017. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, nosakot pilnīgu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā.[17] Grozījumi tika izsludināti 26. jūnijā un stājās spēkā 13. jūlijā.[17][20]

Rīgas cirks pēc ēkas renovācijas atsāka darbību 2018. gadā.[21]

Medību regulējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā Saeimā tika skatīti Medību likuma grozījumi, iekļaujot priekšlikumu atļaut medīt ar loku nebrīvē (piemēram, briežu dārzos) turētus savvaļu sugu dzīvniekus un nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.[22] 20. jūnijā, noslēdzošā Saeimas lasījuma rītā, “Dzīvnieku brīvība” kopā ar NVO “Dzīvnieku draugs” pie Saeimas rīkoja piketu pret loka medību legalizēšanu, norādot, ka “pat profesionālākie loku mednieki labvēlīgākajos apstākļos sakropļo vismaz 3–4 reizes vairāk dzīvnieku nekā caurmērā medībās ar šaujamieročiem”.[23] Galējā lasījumā Saeima pieņēma Medību likuma grozījumus, taču noraidīja konkrēto priekšlikumu par medībām ar loku.[22]

2024. gada februārī “Dzīvnieku brīvība” pievienojās 12 NVO atklātā vēstulē pret Rīgas pašvaldības noteikumu projektu par medību atļaušanu galvaspilsētas teritorijā.[24]

Kampaņa pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapsa sprostā
Kadrs no biedrības publicētā materiāla, kur redzami apstākļi uzņēmuma "Madona" zvēraudzētavā.

2013. gada 21. janvārī “Dzīvnieku brīvība” izveidoja petīciju “Par kažokzvēru aizsardzību” vietnē ManaBalss.lv[25] un 24. februārī paziņoja par jaunas kampaņas uzsākšanu,[26] publicējot video materiālus, kas dokumentēja dzīvnieku labturības problēmas 6 Latvijas zvēraudzētavās.[27] Biedrība iesniedza materiālus Valsts policijā un PVD, rīkoja informatīvu akciju[28] un performanci,[29] lai pievērstu sabiedrības uzmanību dzīvnieku turēšanas apstākļiem zvēraudzētavās un petīcijai par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.

2014. gada decembrī petīcija bija savākusi vairāk nekā 10000 parakstu,[25] un biedrība iesniedza to Saeimā. Janvārī biedrība kopā ar citām vides un dzīvnieku aizsardzības NVO nodibināja apvienību “Sabiedrība pret kažokādām”, lai kopā virzītu iniciatīvu par zvēraudzēšanas aizliegumu.[30] Saeimas izskatīšanas laikā “Dzīvnieku brīvība” sadarbībā ar “Solid Data” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidroja, ka 65% iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei.[31] Tomēr Saeima pēc izskatīšanas iniciatīvu 2015. gada februārī noraidīja.[32]

Ūdele ar mazuli sprostā
Kadrs no pētījuma "Trīs nedēļas zvēraudzētavā".

Jūlijā “Dzīvnieku brīvība” un “Sabiedrība pret kažokādām” ziņoja par dzīvnieku labturības pārkāpumiem uzņēmuma “Grobiņa” zvēraudzētavā, kuru rezultātā gāja bojā vairāk nekā 400 ūdeļu mazuļi.[33] Decembrī par minēto zvēraudzētavu ziņoja arī NVO “Vides aizsardzības klubs”, norādot uz neattīrītu notekūdeņu (ūdeļu vircas) izvadīšanu apkārtnē, radot smaku un vides piesārņojumu.[34]

2018. gadā “Dzīvnieku brīvība” par “Grobiņa” audzētavu publicēja pētījumu “Trīs nedēļas zvēraudzētavā” un atsāka parakstu vākšanu petīcijā par zvēraudzēšanas aizliegumu.[35] Pētījums tika veikts, biedrības aktīvistei trīs nedēļas strādājot par ūdeļu kopēju un dokumentējot darba ikdienu, tostarp mazuļu masveida bojāeju turēšanas apstākļu dēļ.[36]

2020. gada rudenī biedrība rīkoja foto akciju “Lapsu tūre”, kurā piedalījās iedzīvotāji no 55 Latvijas pilsētām un ciemiem.[37] Šajā periodā tika atklāts arī pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsas skulptūra “Dzimuši brīvībai” Lastādijas radošajā kvartālā, Turgeņeva ielā 17.[38] To radīja mākslinieki Aleksandrs Marinoha un Oļegs Marinoha sadarbībā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība” un vairāk nekā 100 tās biedriem un brīvprātīgajiem, kas pina lapsas kažoku no metāla un kaņepju materiāliem.[38]

COVID-19 pandēmijas laikā “Dzīvnieku brīvība” vērsa sabiedrības uzmanību uz zvēraudzētavām kā potenciāliem vīrusa rezervuāriem un sabiedrības aizsardzības nolūkos paātrinātiem zvēraudzēšanas aizlieguma procesiem ārzemēs.[39][40]

2021. gada jūnijā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu “Dzimis zvēraudzētavā”[41] par Latvijas lielāko ūdeļu audzētavu, kas piederēja uzņēmumam “Baltic Devon Mink”. Audzētavas darbinieka slepeni uzņemtos video kadros bija redzama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to atstāšana bez veterinārās palīdzības.[42] Pēc pētījuma publicēšanas Zemkopības ministrija uzdeva PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes Latvijas ūdeļu fermās, taču “Dzīvnieku brīvība” kritizēja iestāžu interešu konfliktu.[43] PVD uzsāka administratīvos procesus pret sešiem “Baltic Devon Mink” darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu, apgalvojot, ka lietas uzsākšanai pret uzņēmumu ir nepieciešams atklāt slepenā audzētavas pētnieka identitāti.[44] “Dzīvnieku brīvība” atteicās to darīt, atsaucoties uz nesekmīgu sadarbību ar PVD zvēraudzētavu dzīvnieku apstākļu uzlabošanā kopš pirmajiem pētījumiem par zvēraudzētavām 2013. gadā.[44]

Piketu "Mēnesis sprostā" atbalstīja vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.

2021. gada septembrī izskatīšanai Saeimā tika iesniegts vairāku frakciju sagatavots likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot no 2026. gada Latvijā aizliegt audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei.[45][46] Lai mudinātu deputātus atbalstīt aizliegumu, “Dzīvnieku brīvība” no 15. septembra līdz 15. oktobrim rīkoja mēnesi garu piketu “Mēnesis sprostā”.[47] Tā ietvaros pie Saeimas tika uzcelta info telts un liels metāla sprosts, kurā, attēlojot zvēraudzētavu apstākļus, 30 diennaktis 12 stundu maiņās nepārtraukti atradās brīvprātīgie piketa dalībnieki – ap 200 cilvēku.[47][48]

Decembrī tika ziņots, ka Latvijas Biomedicīnas centrs “Baltic Devon Mink” audzētavā konstatējis jaunas SARS-CoV-2 vīrusa mutācijas, kas potenciāli varētu radīt jaunus vīrusa variantus,[49] un “Dzīvnieku brīvība” mudināja atbildīgās iestādes apturēt dzīvnieku pavairošanu līdz pandēmijas beigām.[50]

2022. gada janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu.[51] Pirms pirmā lasījuma “Dzīvnieku brīvība” 19. janvārī pie Saeimas rīkoja performanci, atskaņojot atklātu vēstuli par zvēraudzēšanu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 40 000 cilvēku un 50 NVO.[52][53] Saeima atbalstīja likumprojektu visos lasījumos un 2022. gada 22. septembrī pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, no 2028. gada 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.[46][54][55]

2023. gadā “Dzīvnieku brīvība” piedalījās parakstu vākšanā Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām” par kažokādu ražošanas un tirdzniecības aizliegumu visā Eiropas Savienībā.[56] Pēc tam, kad biedrība publicēja video ar 12 Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kas reaģēja uz video materiāliem no zvēraudzētavām, iniciatīvas atbalstam Latvijā tika savākts no visām dalībvalstīm vislielākais parakstu skaits uz iedzīvotāju.[56]

Par Latvijas zvēraudzēšanas aizlieguma kampaņu LTV dokumentālo filmu cikla “Latvijas kods” ietvaros uzņemta režisora un operatora Mārtiņa Jansona un scenārija autora Ulda Birziņa īsfilma “Lapsas ādā”.[57]

Kampaņa pret dējējvistu turēšanu sprostos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vistu audzēšana sprostu sistēmās ir viena no četrām olu ražošanas sistēmām, kuras identificē ar pirmo ciparu numurā uz olas čaumalas: sprostā dētas vistu olas marķē ar 3, kūtī turētu vistu olas ar 2, brīvos apstākļos turētu vistu olas ar 1 un olas no bioloģiskām saimniecībām ar 0.[58]

Vista sprostā
Kadrs no pētījuma par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem.

2016. gadā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem olu ražotāja “Balticovo” fermās[59] un aicināja PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.[60] “Balticovo” reaģēja, publiski aicinot biedrību uz pārrunām.[61]

2017. gadā “Dzīvnieku brīvība” aicināja mazumtirdzniecības uzņēmumu “Rimi” atteikties no sprostos dētām olām savā piegādes ķēdē.[62] Biedrība rīkoja vairākus piketus pie “Rimi” veikaliem Rīgā, pēc kuriem uzņēmums publicēja apņemšanos no 2025. gada pārtraukt sprostos dētu olu tirdzniecību.[63] Līdzīgas sociālās atbildības un dzīvnieku labturības politikas kopš 2017. gada pieņēmuši tādi mazumtirgotāji kā “Maxima”,[64] “Sky”,[65] “Stockmann”,[66] “Mego” un “Vesko”,[67] “Narvesen”[68] un “Elvi”,[69] dažādi pārtikas produktu ražotāji (piemēram, “Fazer”[70] un “Dobeles dzirnavnieks”[71]) un restorāni.[72]

2018. gadā biedrība rīkoja piketus pret sprostos dēto olu izmantošanu pie vairākiem Rīgas restorāniem, par ko saņēma publisku nosodījumu,[73] kā rezultātā biedrība publicēja paskaidrojumu un atvainošanos par pārsteidzīgām piketa akcijām.[74][75]

2021. gadā “Balticovo” publicēja mērķi atteikties no sprostos dētu olu ražošanas, pamatojot to ar ilgtermiņa attīstības stratēģiju un patērētāju un pārtikas produktu ražotāju pieprasījumu.[76]

2023. gadā Rīgas pašvaldība ieviesa jaunu prasību ēdinātājiem neizmantot sprostos dētas olas pašvaldības izglītības iestādēs.[77]

Vegāniska dzīvesveida popularizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš dibināšanas “Dzīvnieku brīvība” ir rīkojusi dažādus informatīvus pasākumus par vegānisku dzīvesveidu. Lielākais no tiem ir “Vegānfestivāls”, kas apvieno ēdinātāju un ražotāju tirgu ar informatīvu aktivitāšu un izklaides programmu. Pirmais “Vegānfestivāls” tika rīkots 2017. gadā  K. K. fon Stricka villā, un biedrība ziņoja, ka to apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku.[78] 2018. gadā festivāls notika Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un saņēma neatkarīgo pilsētvides procesu apbalvojumu “Rīgas metrs”.[79] 2019. gadā festivāls notika Esplanādē un, pēc rīkotāju aplēsēm, pulcēja 10000 apmeklētāju.[80] Nākamais festivāls tika rīkots 2023. gadā Lastādijas radošajā kvartālā.[81]

Biedrība arī apkopojusi informāciju par vegānismu vietnē “Vegan.LV”.[82]

Vasaras dienā festivāla apmeklētāji atpūšas pagalmā pie milzu lapsas skulptūras, kas veidota no kaņepju un metāla materiāliem.
2023. gada "Vegānfestivāls" pie dzīvnieku aizstāvībai veltītās skulptūras "Dzimuši brīvībai".
Logo redzams iniciatīvas nosaukums uz apaļas figūras ar diviem robiem, kas līdzinās zobu nospiedumiem.
Iniciatīvas "Neapēd zemeslodi" logo.

Dabai draudzīga uztura izaicinājums “Neapēd zemeslodi”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

“Dzīvnieku brīvība” kopš 2015. gada[83] iesaista Latvijas sabiedrību akcijā “Neapēd zemeslodi”, kuras dalībniekus izaicina vienu mēnesi samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu un to vietā apgūt augu valsts produktus un ēdienus.[84][85] 2015.[83] un 2017.[86] gadā izaicinājumi notika novembrī, bet kopš 2019.[87] gada – janvārī, sakrītot ar līdzīgu starptautisku kampaņu “Veganuary”. “Neapēd zemeslodi” atbalsta dažādas sabiedrībā zināmas personas un pārtikas uzņēmumi.[84]

Pārtikas diskriminācijas mazināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

“Dzīvnieku brīvība” ar programmu “Augi & Draugi” tiecas mazināt pārtikas diskrimināciju pret dažādām sabiedrības grupām un veicināt augu valsts uztura pieejamību tirdzniecības un ēdināšanas vietās.[88][89][90] Kopš 2020. gada biedrība rīko pētījumu “Veikalu Vegvērtējums”, kurā salīdzina, kā attīstās vegānisko produktu piedāvājums Latvijas veikalu tīklos.[91][92][93]

Citas aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšplānā redzams mazs sivēns, aiz kura redzama sprostā guļoša sivēnmāte ar citiem sivēniem.
Kadrs no pētījuma "Cūku dzīve".

“Dzīvnieku brīvība” veikusi citas ar dzīvnieku aizstāvību saistītas aktivitātes, piemēram, parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvā pret vivisekciju 2013. gadā,[94] pētījumu "Cūku dzīve" par cūku dzīves apstākļiem uzņēmuma “Baltic Pork” fermā 2017. gadā,[95] ziedojumu vākšana Ukrainas dzīvniekiem 2022. gadā[96] u.c.

Filozofiskie virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

“Dzīvnieku brīvība” kampaņās vadās pēc efektīvā altruisma principiem.[97]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Statūti». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  2. ↑ «Ko mēs kopā paveicām 2022. gadā?». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Dzīvnieku brīvības dibināšana». Vegan.LV (latviešu). 2012-09-22. Skatīts: 2024-03-05.
  4. ↑ «Aicina Rīgas cirku izbeigt sadarbību ar cietsirdīgu ziloņu dresētāju». Ceļojumi (latviešu). 2014-04-14. Skatīts: 2024-03-05.
  5. ↑ «Dzīvnieku aizstāvji protestē pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā». Dzīvnieki (latviešu). 2014-04-19. Skatīts: 2024-03-05.
  6. ↑ Facebook. «Protests pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā», 2014-04-19. Skatīts: 2024-03-05.
  7. ↑ «Atklāta vēstule par Rīgas Cirku». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  8. ↑ «Uzsāk piketu sēriju pret dzīvnieku izmantošanu cirkā». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  9. ↑ «Ar krāšņu zibakciju noslēdzam piketu sēriju pie Rīgas cirka». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  10. ↑ «Rosina izvērtēt iestāžu bezdarbību saistībā ar ziloņu izmantošanu cirkā». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  11. ↑ «PVD atbalsta aicinājumu aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  12. ↑ «ZM rosinās aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 «Par cilvēcīgu cirku». web.archive.org. 2023-03-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-22. Skatīts: 2024-03-05.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Latvijas inteliģence aicina atteikties no dzīvnieku cirka». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  15. ↑ 15,0 15,1 «KM uzdod Rīgas cirka valdei izstrādāt darbības stratēģiju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  16. ↑ «Cirka izrādes bez savvaļas dzīvniekiem». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  17. ↑ 17,0 17,1 17,2 «Nr. 846/Lp12. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā». saeima.lv (latviešu). 2017-03-03. Skatīts: 2024-03-05.
  18. ↑ «Iesniedzam Saeimā 26 000 parakstus par cilvēcīgu cirku». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  19. ↑ «Saeima tomēr konceptuāli atbalsta aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus». Dzīvnieki (latviešu). 2017-03-30. Skatīts: 2024-03-05.
  20. ↑ «Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs - LV portāls». web.archive.org. 2019-07-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-30. Skatīts: 2024-03-05.
  21. ↑ «Par mums». cirks.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  22. ↑ 22,0 22,1 «Deputāti neatbalsta loka medības». www.diena.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  23. ↑ «REPORTĀŽA: Protestē pret medībām ar loku un bultām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  24. ↑ «Nevalstiskās organizācijas pauž bažas par iespējamu medību rīkošanu Rīgā». tvnet.lv (latviešu). 2024-02-06. Skatīts: 2024-03-05.
  25. ↑ 25,0 25,1 «PAR KAŽOKZVĒRU AIZSARDZĪBU». ManaBalss.lv - līdzdalības platforma (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  26. ↑ «"Dzīvnieku brīvība" uzsāk kampaņu "Kažokādas otra puse"». www.facebook.com. Skatīts: 2024-03-05.
  27. ↑ «Raidījums: dzīvnieku aizstāvji atklāj pārkāpumus kažokzvēru fermās (foto)». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  28. ↑ «Pie Brīvības pieminekļa pulcējas dzīvnieku aizstāvji». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  29. ↑ «Protests pret kažokādu industriju». Youtube. 2013-12-16. Skatīts: 2024-03-05.
  30. ↑ ««Sabiedrība pret kažokādām»: Kažokādas ir nežēlīga greznība». Zemeslode (latviešu). 2014-01-30. Skatīts: 2024-03-05.
  31. ↑ «Vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta zvēraudzēšanu, liecina aptauja». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  32. ↑ «LM109_0 (Sēde: 19.02.2015)». saeima.lv. 2015-02-19. Skatīts: 2024-03-05.
  33. ↑ «FOTO: dzīvnieku aizstāvju rīcībā nonākuši šokējoši dokumenti, kas pierāda cietsirdību pret dzīvniekiem Grobiņas zvēraudzētavā». tv3.lv (latviešu). 2015-07-11. Skatīts: 2024-03-05.
  34. ↑ «Zvēraudzētavu Vērgalē vaino vircas nopludināšanā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  35. ↑ «Pētījums "Trīs nedēļas zvēraudzētavā"». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  36. ↑ «Dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru audzētavā 'Grobiņa' atkal atklāj pārkāpumus». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  37. ↑ «Dzīvniektiesību akcijā veic vairāk nekā 3000 kilometru garu ceļojumu pa Latviju». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  38. ↑ 38,0 38,1 «Tapis pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsa». www.diena.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  39. ↑ «“Dzīvnieku brīvība”: Latvijā būtu pilnībā jāizbeidz zvēraudzēšanu». tv3.lv (latviešu). 2020-06-28. Skatīts: 2024-03-05.
  40. ↑ «'Dzīvnieku brīvība': Krievu rulete ar Covid-19 Zemkopības ministrijas gaumē». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  41. ↑ «Dzimis zvēraudzētavā: slepens pētījums kažokādu industrijā». Youtube. 2021-06-07. Skatīts: 2024-03-05.
  42. ↑ «Dzīvnieku brīvība video fiksē vardarbību pret dzīvniekiem Latvijas lielākajā kažokzvēru audzētavā». www.diena.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  43. ↑ «Soctīklos rezonē “Dzīvnieku brīvības” apgalvojumi par ZM darbošanos zvēraudzētāju interesēs; Gerhards oponē un norāda uz “nulle toleranci” pret labturības pārkāpējiem». tv3.lv (latviešu). 2021-06-10. Skatīts: 2024-03-05.
  44. ↑ 44,0 44,1 «PVD ierosinājis lietu pret sešiem «Baltic Devon Mink» darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  45. ↑ «Deputāti rosina kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu no 2026. gada». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  46. ↑ 46,0 46,1 «Nr. 1151/Lp13. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā». saeima.lv. 2021-09-09. Skatīts: 2024-03-05.
  47. ↑ 47,0 47,1 «Beigusies akcija "Mēnesis sprostā" pie Saeimas». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  48. ↑ «#MēnesisSprostā». Facebook.
  49. ↑ «Covid-19 risku dēļ tomēr neiznīcinās «Baltic Devon Mink» ūdeles». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  50. ↑ «"Dzīvnieku brīvība" aicina nepieļaut dzīvnieku pavairošanu Latvijas ūdeļu fermās līdz pandēmijas beigām». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  51. ↑ «Saeimas komisija virza tālāk ieceri aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  52. ↑ «Akcijā pie Saeimas aicina deputātus atbalstīt zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  53. ↑ «Kažokādas pagātnē!». web.archive.org. 2023-11-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-11-29. Skatīts: 2024-03-05.
  54. ↑ «Kažokzvēru audzēšana ādu ieguvei būs liegta no 2028. gada». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  55. ↑ «Mēs to paveicām: Latvija aizliedz zvēraudzēšanu». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  56. ↑ 56,0 56,1 «Latvijas pilsoņi visaktīvākie Eiropā, pieprasot zvēraudzēšanas aizliegumu ES». BNN (latviešu). 2022-12-08. Skatīts: 2024-03-05.
  57. ↑ «Dzīvnieku aizstāvju lielākais sasniegums Latvijas vēsturē. Kā «Dzīvnieku brīvība» uzvarēja cīņā pret kažokzvēru audzēšanu / Raksts». web.archive.org. 2023-11-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-11-29. Skatīts: 2024-03-05.
  58. ↑ «Bioloģiskas vai sprostos dētas? Kā atpazīt un izvēlēties olas Lieldienu galdam». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  59. ↑ «Olu cena». Youtube.
  60. ↑ «Aicina veikt ārkārtas pārbaudes visās “Balticovo” fermās». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  61. ↑ «Balticovo vadība uzaicinājusi "Dzīvnieku brīvība" pārstāvjus apmeklēt uzņēmumu». www.reitingi.lv (latviešu). 2024-05-03. Skatīts: 2024-03-05.
  62. ↑ «Šokējoši materiāli par RIMI zīmola olām». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  63. ↑ «Lēmumam atteikties no sprostos dētām olām pievienojas arī «Rimi»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  64. ↑ ««Maxima Grupe» līdz 2025. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno pārstāt tirgot sprostos turētu vistu olas». tvnet.lv. 2018-01-19. Skatīts: 2024-03-05.
  65. ↑ «“SKY” veikali vairs nepārdos sprostos turētu vistu olas». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  66. ↑ «Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  67. ↑ «“Mego” un “Vesko” atsakās no sprostos dētām olām». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  68. ↑ «Narvesen apņemas līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos». Narvesen. Skatīts: 2024-03-05.
  69. ↑ «Elvi 2025. gadā pāries uz kūtī un brīvos apstākļos turētu olu tirdzniecību». Elvi. 2024-02-20. Skatīts: 2024-03-05.
  70. ↑ «Fazer atsakās no sprostos turētu vistu olām -». www.fazer.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  71. ↑ «Sociālā atbildība un dzīvnieku labturība». Dobeles Dzirnavnieks (lv-LV). Skatīts: 2024-03-05.
  72. ↑ «38 restorāni Latvijā atsakās no sprostu olu izmantošanas». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  73. ↑ «Restorāni sašutuši par dzīvnieku draugu metodēm cīņā pret sprostu olām: "Tas ir rekets un šantāža" - Jauns.lv». web.archive.org. 2018-10-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-08. Skatīts: 2024-03-05.
  74. ↑ «Kāpēc “Dzīvnieku brīvība” piketē pie uzņēmumiem?». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  75. ↑ «Vēlamies atvainoties "Tinto" un citiem restorāniem». Facebook. 2018-05-14. Skatīts: 2024-03-05.
  76. ↑ «Balticovo uzsāk pārejas procesu, lai atteiktos no sprostos turētu vistu olu ražošanas». Balticovo. 2021-02-10. Skatīts: 2024-03-05.
  77. ↑ «Rīgas skolās un bērnudārzos ēdinātājiem turpmāk aizliegts izmantot sprostos dētas olas». tv3.lv (latviešu). 2023-10-18. Skatīts: 2024-03-05.
  78. ↑ Vegānfestivāls 2017. Atjaunināts: 2024-03-05
  79. ↑ «RĪGAS METRS - Pt. 3. The winners of the award in 2018!». 2019-03-14. Skatīts: 2024-03-05.
  80. ↑ «Krāšņi nosvinēts Vegānfestivāls 2019». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  81. ↑ «Spītējot lietum, priekpilni aizvadīts Vegānfestivāls 2023». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  82. ↑ «Par mums». Vegan.LV (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  83. ↑ 83,0 83,1 «30 dienu vegāniskā izaicinājuma rezultāti». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  84. ↑ 84,0 84,1 «Neapēd zemeslodi». Neapēd zemeslodi. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-16. Skatīts: 2024-03-05.
  85. ↑ «Izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" rezultāti 2022». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  86. ↑ «Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi!” rezultāti 2017». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  87. ↑ «Izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" rezultāti 2019». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  88. ↑ «Biedru telpā - biedrība "Dzīvnieku brīvība"». nvo.lv. 2019-09-24. Skatīts: 2024-03-05.
  89. ↑ Linda Hakīma. «No šķīvja līdz planētai – ilgtspējība ēdienkartē». tvnet.lv, 2024-02-29. Skatīts: 2024-03-05.
  90. ↑ «Par mums – Augi & Draugi» (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  91. ↑ «Latvijā pirmā Veikalu vegvērtējuma uzvarētājs – Rimi». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  92. ↑ «"Veikalu Vegvērtējums 2022" rezultāti». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  93. ↑ «Veikalu Vegvērtējums 2023: Kur iepirkties? – Augi & Draugi» (latviešu). Skatīts: 2024-03-05.
  94. ↑ «Vāks parakstus pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  95. ↑ «Cūku dzīve - pētījums cūku industrijā». Youtube. 2017-07-03. Skatīts: 2024-03-05.
  96. ↑ «Kā tiek izlietota Ukrainas dzīvniekiem saziedotā nauda?». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
  97. ↑ «Efektīvais altruisms: Kā visātrāk izglābt visvairāk dzīvnieku?». www.dzivniekubriviba.lv. Skatīts: 2024-03-05.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzīvnieku_brīvība&oldid=4033568"