Egils Levits
 |
|
Egils Levits (dzimis 1955. gada 30. jūnijā) ir ievērojams latviešu jurists, politologs, bijis Latvijas Tieslietu ministrs Valda Birkava ministru kabinetā, kopš 2004. gada Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis.
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Egils Levits dzimis 1955. gada 30. jūnijā Rīgā. Beidzis mācības Rīgas 2. vidusskolā (1972), bet pēc tam Minsteres Latviešu ģimnāzijā (1973). Beidzis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti (1982), tad Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu (1986). Latviešu Studentu korporācijas "Fraternitas Lataviensis" biedrs. Bijis Ķīles universitātes zinātniskais referents (1984-1986), advokāts, Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūta (Getingenā) zinātniskais referents (1989-1991).
Aktīvi piedalījies Latvijas tautas atmodas kustībā. Bijis Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Pilsoņu kongresa loceklis. 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — LR Augstākās Padomes padomnieks (1991-1992), vēstnieks Vācijā un Šveicē (1992—1993). Bijis ministru prezidenta biedrs, Tieslietu ministrs, Saeimas deputāts no Latvijas Ceļa saraksta (1993—1994). Vēlāk bijis vēstnieks Austrijā, Ungārijā, Šveicē (1994—1995). Pēc tam Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis (1995-2004).
Aktīvi darbojies Latvijas jaunās tiesību sistēmas izveidē. Daudzu juridisko koncepciju un likumu līdzautors. Eiropas Padomes eksperts. 100 zinātnisko publikāciju autors par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem, par Latvijas valsts tiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesību reformas un demokrātijas jautājumiem.
2002. gadā Egilam Levitam piešķirts LZA goda doktora grāds tiesību zinātnēs (Dr.iur.h.c.)[1].
2004. gadā ievēlēts par tiesnesi Eiropas Kopienu Tiesā[2]. Vienlaikus kopš 1997. gada — EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs, kopš 2001. g. — Starptautiskās Arbitrāžas tiesas tiesnesis.
2007. gadā Egils Levits tika apsvērts kā neatkarīga kandidatūra uz Latvijas prezidenta amatu[3], bet Levits atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, nesaskatot tai pietiekamu atbalstu Saeimas koalīcijā [4].
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Viktors Skudra |
Latvijas tieslietu ministrs 1993. gada 8. marts — 1994. gada 19. septembris |
Pēctecis: Romāns Apsītis |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
