Latvijas Valsts prezidents

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Valsts prezidents
Presidential Flag of Latvia.svg
Prezidenta standarts
Amatā
Andris Bērziņš

kopš 2011. gada 8. jūlija
Rezidence Rīgas pils
Termiņa ilgums Četri gadi
Pirmais Jānis Čakste
Izveidots 1922. gada 14. novembris
Latvija
Coat of arms of Latvia.svg

Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvijas politika



Latvijas portāls

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Katrs no sarakstā uzskaitītajiem prezidentiem, izņemot Gustavu Zemgalu, Valdi Zatleru un pašreizējo prezidentu Andri Bērziņu, ir nokalpojis divus termiņus. Šis termiņš ilgst četrus gadus. Pirms 1997. gada termiņš ilga trīs gadus. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs.

Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, jurists Jānis Čakste. Viņu valsts vadītāja amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā. No 1927. līdz 1930. gadam Valsts prezidents bija jurists Gustavs Zemgals. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists Alberts Kviesis. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms Kārlis Ulmanis, kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā. 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja tautsaimnieku Gunti Ulmani, kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus - līdz 1999. gadam. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Republikas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe Vaira Vīķe-Freiberga. 2007. gadā par Latvijas Republikas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu Valdi Zatleru. 2011. gadā par prezidentu ievēlēja baņķieri un deputātu Andri Bērziņu.

Valsts prezidenta rezidence ir Rīgas pils.

Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt Saeimai izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir Bruņoto spēku augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku.

Institūcija Latvijas Republikā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republika ir parlamentāra valsts. Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī.

Valsts prezidentu vēlē Saeima, kura var atcelt viņu no amata, ja šādu lēmumu atbalsta divas trešdaļas deputātu.

Kļūt par Valsts prezidentu var Latvijas Republikas pilsonis, kas ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta pilnvaru termiņš kopš 1998. gada ir 4 gadi. Viena persona nevar būt šajā amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Latvijas Republikas prezidentam ir savs karogs jeb standarts. Tas ir balts ar krustu valsts karoga krāsās un lielo valsts ģerboni krusta centrā. Standartu paceļ virs vai pie prezidenta rezidences vai piestiprina pie transporta līdzekļa, ar kuru viņš pārvietojas.

Stājoties amatā, prezidents dod svinīgu solījumu:

Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.

—Latvijas Republikas Satversme, 40. pants

Pienākumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Valsts prezidenta rezidence.

Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem.

Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams Saeimas vairākumam.

Valsts prezidents paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, svinīgā ceremonijā pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos likuma pārkāpējus, kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

Valsts prezidents var aizkavēt likumu pieņemšanu, ja atzīst, ka tie nav pilnībā izstrādāti un pārdomāti. Viņam ir tiesības nosūtīt jau pieņemtu likumu atpakaļ uz Saeimu, lai deputāti izskata to vēlreiz.

Ja Saeima vēlreiz apstiprina norādīto likumu, Valsts prezidents var aizkavēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā gadījumā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja divu mēnešu laikā to pieprasa vismaz desmitā daļa vēlētāju. Saeima var novērst tautas nobalsošanu, tomēr tad likums ir jāapstiprina ar 3/4 balsu vairākumu, kas ir grūti īstenojams.

Beidzamais līdzeklis, kā Valsts prezidents var ietekmēt likumdevējus, ir Saeimas atlaišanas ierosināšana. Šādā gadījumā tiek rīkota tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista, ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju. Ja balsotāju vairākums neatbalsta Saeimas atlaišanu, tiek atlaists pats Valsts prezidents.

Valsts prezidenta standarts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Valsts prezidenta standarts

Valsts prezidenta standarts ir balts ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros. Krusta centrā valsts karoga krāsu pārtraukumā - valsts lielais ģerbonis. Ģerboņa augstums ir 1/3 no standarta platuma, ģerboņa vairoga saules centrs ir standarta centrā. Valsts krāsu platums pret standarta platumu ir 1:5. Standarta garuma un platuma attiecība ir 3:2.[1]

Valsts prezidenta standartu lieto:

  • Virs vai pie ēkas, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents;
  • Valsts prezidenta darba telpās;
  • uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents;
  • citos Valsts prezidenta noteiktos gadījumos.

Latvijas Valsts prezidentu saraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Attēls Iecelts amatā Atbrīvots no amata Politiskā piederība
1. Jānis Čakste Janis Cakste.jpg 1922. gada 14. novembris 1927. gada 14. marts Demokrātiskais Centrs
2. Gustavs Zemgals Zemgals.jpg 1927. gada 8. aprīlis 1930. gada 9. aprīlis Demokrātiskais Centrs
3. Alberts Kviesis Kviesis.jpg 1930. gada 9. aprīlis 1936. gada 11. aprīlis Latviešu zemnieku savienība
4. Kārlis Ulmanis[2]
(iecēla sevi par prezidentu pēc Alberta Kvieša pilnvaru beigām)
Karlis Ulmanis.jpg 1936. gada 11. aprīlis 1940. gada 21. jūlijs Latviešu zemnieku savienība
Pēc Latvijas okupācijas Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā: Pauls Kalniņš (19441945),[3] Jāzeps Rancāns (19471969)[4]
5. Guntis Ulmanis Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis.jpg 1993. gada 7. jūlijs 1999. gada 7. jūlijs Latvijas Zemnieku savienība
6. Vaira Vīķe-Freiberga Vaira Vike-Freiberga-13062007.jpg 1999. gada 8. jūlijs 2007. gada 7. jūlijs bez partijas
7. Valdis Zatlers Zatlers.jpg 2007. gada 8. jūlijs 2011. gada 7. jūlijs bez partijas
8. Andris Bērziņš Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts no Vidzemes apgabala).jpg 2011. gada 8. jūlijs 2015. gada 7. jūlijs
(beidzas pirmais termiņš)
Zaļo un Zemnieku savienība

(Nepārstāv nevienu no ZZS veidojošām partijām)

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valsts prezidenta standarts
  2. Leģitimitāte apšaubāma.
  3. Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: “Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]" skat.Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv
  4. "Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši - pirmais - 1945. g. 27. augustā un otrais - 1945. g. 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu" Eslingenā, 1947. gada 26. aprīlī (skat. Šilde Ā. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227.lpp.)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]