Elizabete Romanova
Vikipēdijas raksts
Elizabete Romanova (kr. Елизавета Петровна Романова, 1709.-1761.), valdīja Krievijas impērijā kā imperatore laikā no 1741. līdz 1761. gadam.
Dzimusi 1709. gada 29. decembrī. Tēvs - Pēteris I, māte - Katrīna I. Pēc vecāku laulībām Elizabete saņēma titulu "cēzariene" (Цесаревна).
Imperatores Annas laikā Elizabete praktiski bija atstumta no galma.
Troņa pretendentu sarakstā iekļuva tikai ar Katrīnas I testamentu bet, tā kā pati Katrīna I tronī kāpa nelikumīgā ceļā, impērijas aristokrātija viņas testamentu neatzina par spēkā esošu. Taču tas tika izmantots kā formāls iemesls, kad 1741. gada 25. novembrī (6. decembrī pēc jaunā stila) Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot no troņa imperatoru Ivanu VI.
Mira 1761. gada 25. decembrī (1762. gada 5. janvārī pēc jaunā stila).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Imperatore
[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika
Pirmais, ko Elizabete izdarīja, kāpusi tronī, bija papildu privilēģiju piešķiršana gvardei, savukārt Preobraženskas pulka rotu, kura tehniski īstenoja apvērsumu, izdalīja kā īpašu elitāru gvardes daļu - "Leibkompāniju".
Iekšpolitikā notika zināma atgriešanās pie Pētera I valdīšanas stila un metodēm. Tika likvidēts ministru kabinets un atjaunots Senāts, kolēģijas, Galvenais maģistrāts. 1754. gadā tika izveidota Komisija jauna likumu krājuma izveidošanai - bija nepieciešams turpināt Baznīcas zemju sekularizāciju, nostiprināt muižniecības privilēģijas, valsts policejisko pārvaldi. Izteikta virzība uz absolūtismu. Kas neraksturīgi Pētera I iekšpolitikai - Elizabete 1756. gadā atcēla nāvessodu. 1755. gadā pēc viņas rikojuma tika dibināta Maskavas universitāte, Mākslas akadēmija, daudz cēla pilis (attīstījās arhitektūra).
Valdīšanas pēdējos gados par politiku vairs neinteresējās un valsts pārvaldē nepiedalījās, atstājot to savu padomnieku Voroncova un brāļu Šuvalovu ziņā, savu enerģiju veltot krāšņu ballīšu rīkošanai un daudzajiem mīļākajiem.
Par torņmantnieku 1742. gadā iecēla savu māsasdēlu Pēteri.
[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika
- Reģentes Annas laikā uzsāktā kara ar Zviedrijas karalisti (1741.-1743.) rezultātā Krievijas impērija ieguva daļu Somijas.
- 1745. gadā atbalstīja Austriju tās konfliktā ar Prūsijas karalisti.
- 1748. gadā iejaucās Austrijas un Francijas konfliktā par t.s. Austrijas mantojumu.
- Iesaistījās Septiņgadu karā (1756.-1763). kā Austrijas sabiedrotā.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
- Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992 г.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
| Priekštecis: Ivans VI |
Krievijas imperatore 1741.-1761. |
Pēctecis: Pēteris III |
|
|
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
