Ginters fon Klūge

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ginters fon Klūge
Günther von Kluge
Ginters fon Klūge
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 30. oktobrī
Pozene, Vācijas impērija
(tagad Poznaņa, Karogs: Polija Polija)
Miris 1944. gada 19. augustā (61 gads)
Meca, Karogs: Francija Francija
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālfeldmaršals (Generalfeldmarschall)
Dienesta laiks 1901–1944
Valsts Vācijas impērija (1901—1918),
Veimāras republika (1918-1933),
Trešais reihs (1933—1944)
Struktūra Sauszemes armija
Komandēja Vērmahta 4. armija (4. Armee), Armijas grupa "Centrs" (Heeresgruppe Mitte), OB West
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām un Zobeniem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub und Schwertern)

Ginters Ādolfs Ferdinands "Hanss" fon Klūge (vācu: Günther Adolf Ferdinand “Hans” von Kluge, dzimis 1882. gada 30. oktobris, miris 1944. gada 19. augusts) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.

Dzimis Pozenē militārpersonas ģimenē. Pirmajā pasaules kara laikā piedalījās Verdenas kaujā. 1937. gadā kļuva par Sestās armijas grupas (vēlāk 4. armijas) komandieri. Kā armijas komandieris 1939. gadā piedalījās Polijas kampaņā. Kaujas par Franciju laikā Klūges armija forsēja Ardēnus. 1940. gadā jūlijā tika paaugstināts par feldmaršalu.

Kā armijas komandieris piedalījās cīņās Austrumu frontē. Cīņu gaitā Klūgem izveidojās saspīlētas ar Heincu Guderianu. Pēc vācu neveiksmēm pie Maskavas 1941. gada beigās Ginters fon Klūge kļuva par Armijas grupas "Centrs" komandieri, nomainot Fedoru fon Boku. 1943. gada 27. oktobrī smagi cieta avārijā uz Minskas - Smoļenskas ceļa. Atgriezās ierindā 1944. gada jūlijā, un kļuva par komandieri vācu spēkiem Rietumu frontē, nomainot Gerdu fon Runštetu.

Gintera fon Klūges tiešā pakļautībā strādāja Armijas grupas "Centrs" štāba priekšnieks Hennings fon Treškovs - viens no atentāta pret Ādolfu Hitleru līderiem. Klūge bija informēts par atentātu plāniem. Pēc neveiksmīgā 20. jūlija Klausa fon Štaufenberga atentāta pret Hitleru, Klūge tika izsaukts uz Berlīni. Domādams, ka tika arestēts, Klūge izdarīja pašnāvību, pēcnāves vēstulē aicinot izbeigt karu.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ginters fon Klūge