Jānis Peters

Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Peters nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jānis Peters Personīgā informācija Dzimis 1939. gada 30. jūnijā (73 gadi) Priekule, Latvija Dzīves vieta Rīga

Literārā darbība Pseidonīms Jānis Pīlādzis Valoda latviešu Rakstīšanas laiks 1961- Slavenākie darbi Manai dzimtenei Ietekmējies no Mirdza Ķempe, Māris Čaklais, Jevgēnijs Jevtušenko, Andrejs Vozņesenskis, Čingizs Aitmatovs

Jānis Peters (dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē) ir latviešu dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts.

Dzīvesgājums

Jānis Peters ir dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē. No 1947. līdz 1958. gadam viņš mācījās Liepājas 6. vidusskolā. Strādāja Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un režisora palīgu (1957-1963), Liepājas rajona laikrakstā „Ļeņina Ceļš” (1963-1964), laikrakstā „Cīņa” (1964-1967), žurnālā „Zvaigzne” par prozas nodaļas redaktoru (1967-1972).

Pirmā Petera dzejas publikācija «Kaist pīlādzis sniegā» bija 1961. gadā Liepājas laikrakstā «Komunists». Pirmais dzejoļu krājums «Dzirnakmens» izdots 1968. gadā. 1968. gadā viņš tika uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā, kur bija valdes sekretārs (1974-1976), dzejas konsultants (1974), pirmais sekretārs (1985-1990). Bijis PSKP biedrs.

Atmodas gados pievērsās sabiedriskajai un politiskajai darbībai un kļuva par vienu no tā laika notikumu laika centrālajām personībām. J. Peters bija viens no Tautas frontes dibinātājiem un līderiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par diplomātu: bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991-1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992-1997).

Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).

2008. gadā saņēma Cicerona balvu nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.

Daiļrade

Jānis Peters ir publicējis sešus dzejoļu krājumus, rakstījis esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem.

• «Dzirnakmens» (1968);
• «Asinszāle» (1970);
• «Mans bišu koks» (1973);
• «Baltijas toverī sālīti…» (kopā ar D. Avotiņu, 1973)- apraksti;
• «Balta ziemeļu sūna» (1977, par Krišjāni Valdemāru),
• «Priekšnojautas» (1979);
• «Modinātāju remonts» (1980);
• «Līdz durvīm septiņi soļi» (1980).
• «Kalējs kala debesīs» (1981) — esejas;
• «Izlase» (1982);
• «Tautas skaitīšana» (1984);
• «Trīs dārgas mantas» (1984);
• «Kovārnis korī» (1988);
• «Es tevi mīlu» (1998).

Uzrakstījis arī grāmatu par Raimondu Paulu, kurš komponējis vairāk nekā 100 dziesmu ar Petera tekstiem. Sarakstījis libretu Paula Dambja operai „Spārni” (iestudēta 1976. gadā), rakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1983),
• Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990),
• LU goda biedrs,
• Ojāra Vācieša prēmija (1984),
• Sv. Marka ordeņa kavalieris (Venēcija),
• Triju Zvaigžņu ordenis (1995).

Ārējas saites

• Jānis Peters, profils Radošo savienību padomes datubāzē
• Manai dzimtenei kopkora izpildījumā 2008. gada Dziesmu svētkos, video portālā YouTube