Jānis Peters

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Peters nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Peters
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 30. jūnijā (75 gadi)
Valsts karogs: Latvija Priekule, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Literārā darbība
Pseidonīms Jānis Pīlādzis
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1961-
Slavenākie darbi Manai dzimtenei

Jānis Peters (dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē) ir latviešu dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks[2] un diplomāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Peters ir dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē. No 1947. līdz 1958. gadam viņš mācījās Liepājas 6. vidusskolā.[3] Strādāja Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un režisora palīgu (1957-1963), Liepājas rajona laikrakstā „Ļeņina Ceļš” (1963-1964), laikrakstā „Cīņa” (1964-1967), žurnālā „Zvaigzne” par prozas nodaļas redaktoru (1967-1972).

Pirmā Petera dzejas publikācija «Kaist pīlādzis sniegā» bija 1961. gadā Liepājas laikrakstā «Komunists». Pirmais dzejoļu krājums «Dzirnakmens» izdots 1968. gadā. 1968. gadā viņš tika uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā, kur bija valdes sekretārs (1974-1976), dzejas konsultants (1974), pirmais sekretārs (1985-1990). Bijis PSKP biedrs.

Atmodas gados pievērsās sabiedriskajai un politiskajai darbībai un kļuva par vienu no tā laika notikumu laika centrālajām personībām. J. Peters bija viens no Tautas frontes dibinātājiem un līderiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par diplomātu: bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991-1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992-1997).

Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).

2008. gadā saņēma Cicerona balvu nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.[1]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Peters ir publicējis sešus dzejoļu krājumus, rakstījis esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem.

  • «Dzirnakmens» (1968);
  • «Asinszāle» (1970);
  • «Mans bišu koks» (1973);
  • «Baltijas toverī sālīti…» (kopā ar D. Avotiņu, 1973)- apraksti;
  • «Balta ziemeļu sūna» (1977, par Krišjāni Valdemāru),
  • «Priekšnojautas» (1979);
  • «Modinātāju remonts» (1980);
  • «Līdz durvīm septiņi soļi» (1980).
  • «Kalējs kala debesīs» (1981) — esejas;
  • «Izlase» (1982);
  • «Tautas skaitīšana» (1984);
  • «Trīs dārgas mantas» (1984);
  • «Kovārnis korī» (1988);
  • «Es tevi mīlu» (1998).

Uzrakstījis arī grāmatu par Raimondu Paulu, kurš komponējis vairāk nekā 100 dziesmu ar Petera tekstiem. Sarakstījis libretu Paula Dambja operai „Spārni” (iestudēta 1976. gadā), rakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1983),
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990),
  • LU goda biedrs,
  • Ojāra Vācieša prēmija (1984),
  • Sv. Marka ordeņa kavalieris (Venēcija),
  • Triju Zvaigžņu ordenis (1995).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jānis Peters: «Man netrūkst ne goda, ne slavas, ne skaudības», Antra Gabre, Edgars Skvariks, raksts NRA.lv 10.07.2008., pārskatīts 30.06.2009.
  2. 70 gadu jubileju atzīmē dzejnieks un publicists Jānis Peters, raksts portālā DELFI 30.06.2009., pārskatīts 30.06.2009.
  3. Peters Jānis, Viljars Tooms, šķirklis Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā, 2002-2007, publicēts portālā letonika.lv, pārskatīts 30.06.2009.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Peters, profils Radošo savienību padomes datubāzē
  • Manai dzimtenei kopkora izpildījumā 2008. gada Dziesmu svētkos, video portālā YouTube