Juris Zaķis

Vikipēdijas lapa
Juris Zaķis
Juris Zaķis
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 4. novembrī
Valsts karogs: Latvija Ogre, Latvija
Miris 2017. gada 18. jūlijā (80 gadi)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Latvijas Universitāte

Juris Zaķis (dzimis 1936. gada 4. novembrī Ogrē, miris 2017. gada 18. jūlijā[1]) bija latviešu fiziķis, pasniedzējs un politiķis. Fizikas zinātņu doktors. Bijis Latvijas Valsts universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors (1978—1984), Latvijas Valsts Universitātes rektors (1987—1990), Latvijas Universitātes rektors (1990—2000), Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors (no 2004). Aktīvi darbojies arī politikā. Bijis PSRS Tautas deputātu kongresa deputāts (1989), Saeimas deputāts (1995—1996), Rīgas domes deputāts. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1990).


Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juris Zaķis dzimis 1936. gada 4. novembrī bijušajā Hermaņa Hilbiga vasarnīcā Zaķu ielā Ogrē galdnieka, vēlāk Ķeguma hidroelektrostacijas strādnieka Roderiha Zaķa un viņa sievas Eiženijas ģimenē.[2] 1955. gadā beidza Ogres 1. vidusskolu, līdz 1960. gadam studēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijā, pētīja sārmu metālu halogenīdu optiskās īpašības, 1966. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu fizikā, 1968. gadā kļuva par Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas vadītāju.

1969.—1970. gadā J. Zaķis trīs mēnešus papildinājās Kornela, Ilinoisas un Oregonas Universitātē ASV, bet 1973.—1974. gadā desmit mēnešus strādāja Čikāgas Universitātē un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā. Šai laikā viņš pievērsās stiklu fizikai un 1977. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par šo tēmu, publicējot monogrāfiju „Nesakārtotu cieto materiālu fizikas pamati” (krievu: Основы физики неупорядоченных твердых тел).

1978. gadā Juris Zaķis kļuva par jaunizveidotā LVU Cietvielu fizikas institūta direktoru (1978.—1984.). 1981. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1984.—1987. gadā viņš pildīja LVU zinātņu prorektora pienākumus. 1982. gadā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1990. gadā par īsteno locekli.

1987. gadā J. Zaķis pirmo demokrātisko vēlēšanu rezultātā kļuva par LVU rektoru, 1990. gadā par Latvijas Universitātes (LU) rektoru, pārvēlēts 1992. un 1996. gadā (termiņš līdz 2000. gadam). Rektora Zaķa vadīšanas laikā LU tika atjaunota Teoloģijas fakultāte un Medicīnas fakultāte. 2004. gadā par mūža ieguldījumu Latvijas Universitātes attīstībā un pētījumiem stikla fizikā viņam tika piešķirta LU Ģerboņa Zelta zīme.

2004. gadā viņš kļuva par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektoru.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis PSKP biedrs. Atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontē.

1989. gadā Juris Zaķis tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimas no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta. Mandātu nolicis 1996. gadā, kad atkārtoti tika ievēlēts par LU rektoru.

2004. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no LSDSP saraksta. 2005. gadā viņš tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu no LSDSP. 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, taču partijas saraksts Saeimā neiekļuva. Tai pašā gadā J. Zaķis iestājās Latvijas Pirmajā partijā un pārgāja uz tās frakciju Rīgas domē. 2007. gadā tika ievēlēts par Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāju. 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no LPP/LC saraksta, taču netika ievēlēts.

2012. gadā J. Zaķis bija Andra Amerika veidotās partijas “Gods kalpot Rīgai!” dibinātāju skaitā un nākamajā gadā tika ievēlēts Rīgas domē no “Saskaņas Centra” un “Gods kalpot Rīgai!” apvienības. Uz vietu Rīgas domē no šīs pašas apvienības kandidēja arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

Zinātniskās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Monogrāfija: «Основы физики неупорядоченных твердых тел», 1977. (krieviski)
  • J.Zakis. Defects in Glassy Solids. Riga: Zinatne Press, 1984, 202 pp. (krieviski)
  • J.Zakis, Kantorovich L.N., Kotomin E.A., Kuzovkov V.N., Tale I.A., Shluger A.L. Models of Defect Processes in Wide-Gap Solids. Riga: Zinatne, 1991, 382 pp. (krieviski)
  • J.Zakis. Thermal and radiation induced disorder in glass. - Proc. 19th Intern. Conference on Glass, Leningrad, Russia, 1989, pp. 240–244.
  • J.Zakis. Universities in the World and in Latvia: origins, history and current situation. - Humanities and Social Sciences. Latvia, 1995, 3(8), pp. 4–20.
  • J.Zakis. Education in Latvia on the Background of World History. - Humanities and Social Sciences. Latvia, 1999, 2(23), pp. 4–1

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Keldiša balva, 1986.
  • Krievijas Zinātņu akadēmijas S. Vavilova medaļa, 1988.
  • Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mūžībā aizgājis fiziķis un deputāts Juris Zaķis». nra.lv. 2017. gada 20. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 20. jūlijā.
  2. Vita Rinkēvča. Ogre. Rakstu un atmiņu krājums. LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2002. ISBN 9984527255.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Visvaris Millers
Latvijas Valsts Universitātes rektors
19871990
Pēctecis:
nav
Priekštecis:
nav
Latvijas Universitātes rektors
19902000
Pēctecis:
Ivars Lācis