Ainārs Šlesers
| Ainārs Šlesers | |
 Ainārs Šlesers 2010. gadā |
|
|
|
|
| Amatā 2006. gada 7. novembris — 2009. gada 12. marts |
|
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers |
|---|---|
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis Ivars Godmanis |
| Priekštecis | Krišjānis Peters |
| Pēctecis | Kaspars Gerhards |
| Amatā 2004. gada 9. marts — 2006. gada 17. marts |
|
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Indulis Emsis Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | Roberts Zīle |
| Pēctecis | Krišjānis Peters |
|
|
|
| Amatā 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 10. maijs |
|
| Prezidents | Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Vilis Krištopans |
| Priekštecis | Laimonis Strujevičs |
| Pēctecis | Ingrīda Ūdre |
|
|
|
| Dzimis | 1970. gada 22. janvārī  Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Jaunā partija (1998—2002) LPP (2002—2007) LPP/LC (2007-2011) |
| Dzīvesbiedrs (e) | Inese Šlesere |
| Profesija | uzņēmējs |
| Augstskola | nav augstākās izglītības |
Ainārs Šlesers (dzimis Ainārs Leščinskis[1] 1970. gada 22. janvārī Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais satiksmes ministrs, ekonomikas ministrs un Rīgas vicemērs. Līdz partijas likvidācijai 2011. gadā bija LPP/LC priekšsēdētājs, bijis arī vairāku Saeimu deputāts. 1992. gadā pieņēmis sievas Ineses Šleseres uzvārdu. A. Šlesers ir viens no pazīstamākajiem Latvijas uzņēmējiem, miljonārs un līdzās Aivaram Lembergam un Andrim Šķēlem tiek uzskatīts par vienu no trim ietekmīgajiem "oligarhiem".[2]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Bērnību pavadījis Rīgā, Ķengaragā. Nodarbojies ar sportu, īpaši austrumu cīņas mākslām. A. Šleseram ir vidējā izglītība,[3] kuru ieguvis Rīgas 25. vidusskolā. Mēģinājumi iegūt augstāko izglītību nav bijuši sekmīgi, lai gan no 1999. līdz 2002. gadam A. Šlesers studēja Latvijas Kristīgajā akadēmijā.[4]
Pēc mācībām tehnikumā laikā no 1992. līdz 1994. gadam A. Šlesers dzīvoja Norvēģijā, kur izglītojās tautskolā,[5] vadīja Latvijas informācijas un tirdzniecības centru un ieguva biznesa partnerus, ar kuriem kopā 1990. gadu vidū sāka uzņēmējdarbību Latvijā, sekmējot norvēģu mazumtirdzniecības uzņēmumu ienākšanu Latvijā. Par A. Šlesera veiksmi biznesā liecina fakts, ka viņš tiek iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā jau kopš 1997. gada.[6] Vienlaikus A. Šlesera patiesais īpašumu apjoms un ienākumi gan pagātnē, gan šodien nav droši zināmi un viņa ienākumu deklarācijas nav sniegušas pienācīgu iespaidu par uzņēmēja finanšu stāvokli.[7]
[izmainīt šo sadaļu] Politiskā darbība
1998. gadā A. Šlesers sāka darboties politikā un tika ievēlēts 7. Saeimā no paša pirms vēlēšanām izveidotās Jaunās partijas saraksta. No 1998. gada 26. novembra līdz 1999. gada 10. maijam viņš Viļa Krištopana valdībā bija ekonomikas ministrs. 1999. gadā pēc Ministru prezidenta pieprasījuma atkāpās no ministra amata un atgriezās Saeimā. 2000. gadā Jaunā partija sašķēlās un tās izveidotājs A. Šlesers pat tika izslēgts no partijas. Tādēļ bija jāveido jauns politiskais spēks: 2001. gadā A. Šlesers izveidoja Jauno kristīgo partiju, bet 2002. gada oktobrī jau paša izveidotās kristīgi liberālās Latvijas Pirmās partijas sastāvā viņš kļuva par 8. Saeimas deputātu un Ministru prezidenta biedru Einara Repšes valdībā. 2004. gadā pēc Ministru prezidenta pieprasījuma atkāpās no Ministru prezidenta biedra amata un atgriezās Saeimā. Pēc E. Repšes valdības krišanas A. Šlesers ieguva Ministru prezidenta biedra amatu arī Induļa Emša valdībā, vienlaikus pildot arī satiksmes ministra pienākumus. A. Šlesers palika Satiksmes ministra amatā arī Aigara Kalvīša valdībā, taču pēc Ministru prezidenta pieprasījuma saistībā ar tā saukto Jūrmalgeitas skandālu, kurā A. Šlesers bija viena no centrālajām personām (tomēr netika apsūdzēts un krimināllietā piedalījās vien kā liecinieks), atkāpās 2006. gada 17. martā un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.
2006. gada oktobrī A. Šlesers tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī atgriezās satiksmes ministra amatā A. Kalvīša otrajā valdībā. 2007. gadā apvienojās A. Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija un viens no vecākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā - "Latvijas Ceļš", bet A. Šlesers kļuva par vienu no jaunizveidotās partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētājiem. Pēc A. Kalvīša atkāpšanās A. Šlesers saglabāja savu amatu arī partijas biedra Ivara Godmaņa valdībā. Pozitīvi izteicies par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem.[8]
Pēc I. Godmaņa valdības krišanas A. Šlesers atgriezās Saeimā un uzsāka gatavošanos 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kurās startēja kā LPP/LC līderis Rīgā un guva atzīstamus panākumus: tika ievēlēts Rīgas domē, izveidoja koalīciju ar "Saskaņas Centru" un kļuva par domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieku. Lai arī pirms vēlēšanām izvirzītie mērķi darbam Rīgas pašvaldībā bija vērienīgi, tomēr jau 2009. gada 14. novembrī LPP/LC kongresā, kur A. Šleseru ievēlēja par partijas vienīgo priekšsēdētāju, viņš pieteica sevi kā LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanu saraksta līderi, vienlaikus izvirzot mērķi gāzt šobrīd pie varas esošo Valda Dombrovska valdību un ieņemt Ministru prezidenta amatu, negaidot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Saeimas vēlēšanās LPP/LC piedalījās apvienībā "Par Labu Latviju", kura pieteica A. Šleseru kā Ministru prezidenta amata kandidātu. Vēlēšanu kampaņa tika veidota ap Šlesera tēlu, uzsverot viņa "jaudu" un potenciālu uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju. Pēc šīs kampaņas A. Šlesers ieguva apzīmējumu "Buldozers". 2010. gada oktobrī viņš tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības saraksta ar pārliecinoši labāko rezultātu Rīgas vēlēšanu apgabalā, tomēr sarakstam kopumā vēlēšanās veicās slikti un, neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, tas ieguva tikai 8 vietas parlamentā.
A. Šlesera ilgstošās politiskās darbības laikā ir piedzīvoti vairāki skandāli, kas rada priekšstatu par viņa izmantotajām metodēm, piemēram, tā sauktā Jūrmalgeitas krimināllieta,[9][7] kurā viņš bija liecinieka statusā, vai Satiksmes ministra, kas tobrīd bija A. Šlesers, šofera dēla Kaspara Upenieka iecelšana ministrijas pārraudzībā esošās AS "Pasažieru vilciens" valdē.[7] Tomēr atšķirībā no citiem politiķiem, kurus mēdz uzskatīt par vietējiem oligarhijas pārstāvjiem (Aivars Lembergs, Andris Šķēle) A. Šlesers līdz 2011. gadam nebija ticis apsūdzēts par iespējamu iesaisti nelikumīgās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atrašanās interešu konfliktā u.c.).[7]
2011. gada 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās A. Šlesera vadītā partija piedalījās ar nosaukumu "Šlesera Reformu partija LPP/LC". Neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, rezultāti bija pieticīgi un saraksts nepārvarēja 5% barjeru. 2011. gada 1. decembrī partijas kongress izlēma par partijas likvidāciju, pirms tam atgriežoties pie iepriekšējā nosaukuma LPP/LC.
[izmainīt šo sadaļu] Privātā dzīve
A. Šlesera sieva Inese Šlesere arī ir politiķe, LPP/LC biedre un Saeimas deputāte. Ģimene būvē māju kopīpašumā esošā zemes gabalā Jūrmalā, Bulduros.[10][11] Pārim ir četri dēli — Edvards, Ričards, Gerhards Daniels un Markuss.[12] A. Šlesers un ģimene apmeklē dažādu draudžu dievkalpojumus, tai skaitā viņš ir darbojies arī draudzē Jaunā paaudze, ko vada Aleksejs Ledjajevs.[13][14] Reliģisko konfesiju līderi tradicionāli atbalsta A. Šlesera pārstavētos politiskos spēkus, jo to programmā prioritāte ir kristīgās un ģimenes vērtības.[15]
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Mūsu vēsture 1985-2005 (1. daļa), Lapsa, Metuzāls, Jančevska, 219. lpp., ISBN 978-9984-34-297-9
- ↑ Latvija – zeme, kur aste luncina suni (latviski)
- ↑ Ainārs Šlesers. Informācija par 9. Saeimas deputāta kandidātu Centrālā Vēlēšanu komisija
- ↑ Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Satiksmes ministrija
- ↑ Pieredzējušie un jaunie ministri Apollo.lv
- ↑ Latvijā pussimts miljonāru-veterānu Apollo.lv
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Ainārs Šlesers Delna
- ↑ Šlesers rosinās diskusiju par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības Apollo.lv
- ↑ "Jūrmalgeitas" telefona sarunas
- ↑ Šlesera miljoni pāriet sievai NRA.lv
- ↑ Ainārs Šlesers: Par priedēm. Vēstījums cilvēkiem, kuriem vēl interesē fakti A. Šlesera blogs
- ↑ (2011. gada 25. maijā)"Šleseru ģimenē piedzimis dēls Markuss", Kas jauns?. Atjaunināts: 2011. gada 15. jūnijā.
- ↑ Šlesers atvērts dažādām ticībām Mango.lv
- ↑ Šlesers uzrunā “Jauno paaudzi” Diena.lv
- ↑ LPP kongresā atgādina par saviem labajiem darbiem Delfi.lv
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Aināra Šlesera blogs partijas LPP/LC mājaslapā
- Ainārs Šlesers - sabiedrības par atklātību "Delna" informācija
- "Jūrmalgeitas" 2005. gada martā telefona sarunas, t.sk. arī Šlesera
- ainarasolijumi.lv - A.Šlesera kā politiķa publisko solījumu apkopojums
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Laimonis Strujevičs |
Latvijas Ekonomikas ministrs 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 10. maijs |
Pēctecis: Ingrīda Ūdre |
| Priekštecis: Roberts Zīle Krišjānis Peters |
Latvijas Satiksmes ministrs 2004. gada 9. marts — 2006. gada 17. marts 2006. gada 7. novembris — 2009. gada 12. marts |
Pēctecis: Krišjānis Peters Kaspars Gerhards |
|
|||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
