Alfrēds Rubiks

Šis raksts ir par 1935. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Rubiks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Alfrēds Rubiks
Latvijas PSR Vietējās rūpniecības ministrs
Amatā 1982 — 1984
Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs
Amatā 1984 — 1990
Priekštecis	Mečislavs Dubra
Pēctecis	Andrejs Inkulis
LKP CK Pirmais sekretārs
Amatā 1990. gada 7. aprīlis — 1991. gada 24. augusts
Priekštecis	Jānis Vagris
Dzimis	1935. gada 24. septembrī Daugavpils, Latvija
Politiskā partija	PSKP Latvijas Sociālistiskā partija
Profesija	inženieris
Alma mater	Rīgas Politehniskais institūts

Alfrēds Rubiks (dzimis 1935. gada 24. septembrī Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs. Starptautiskās Informatizācijas akadēmijas loceklis.

Biogrāfija

Tēvs kritis karā Sarkanajā armijā, patēvs dienēja Latviešu leģionā. 1954. gadā iestājies LVU Enerģētikas fakultātē. 1954. gadā, kā arī no 1957. līdz 1961. gadam strādāja Rīgas Energomašīnbūves rūpnīcā, pārtraukumā dienējis armijā.

1959. gadā kļuvis par PSKP biedru. 1963. gadā absolvējis RPI Mehānikas fakultāti, inženieris. No 1962. līdz 1982. gadam komjaunatnes, PSKP darbā. No 1976. līdz 1982. gadam Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona (tagadējās Kurzemes rajona) izpildkomitejas loceklis. 1980. gadā beidzis Ļeņingradas Augstāko partijas skolu.

No 1980. līdz 1992. gadam LPSR, vēlāk LR Augstākās Padomes deputāts (izslēgts no AP pirms termiņa, ar kolēģu balsojumu). No 1981. līdz 1991. gadam LKP CK loceklis. No 1982. līdz 1984. gadam LPSR Vietējās rūpniecības ministrs. No 1984. līdz 1990. gadam Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1989. līdz 1991. gadam PSRS Tautas deputāts.

No 1990. līdz 1991. gadam PSKP centrālās komitejas un tās politbiroja loceklis, LKP pirmais sekretārs, LPSR un PSRS Konstitūcijas un pilsoņu tiesību komitejas un Sabiedrības glābšanas komitejas priekšsedētājs. 1991. gada augustā — Latvijas Ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs. 23. augustā tiek aizturēts, izvirzīta apsūdzība apvērsuma organizēšanā. 1993. gadā tiek ievēlēts Saeimā no kustības "Līdztiesība" saraksta, kuras biedrs Rubiks ir līdz 1996. gadam.

1995. gadā notiesāts, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu. Svītrots no Latvijas Sociālistiskās partijas Saeimas vēlēšanu saraksta. 1996. gadā izvirzīts Valsts prezidenta amatam, iegūst 5 balsis no 100. 1997. gada novembrī pirms termiņa atbrīvots no cietuma. 1998. gadā piedalās PCTVL izveidošanā.

1999. gadā ievēlēts par LSP priekšsēdētāju. Automātiski kļuva par PCTVL līdzpriekšsēdētāju (līdz 2003. gadam, kad LSP izstājās no apvienības). No 2003. līdz 2006. gadam mēnešrakstu "Latvijas Sociālists" un "Социалист Латвии" apvienotās redakcijas vadītājs. Līdz 2004. gadam žurnāla "Марксизм и современность" redakcijas padomes loceklis.

Kopš 2005. gada "Saskaņas centra" priekšsēdētāja vietnieks. 2009. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Grāmatas

• "Голосовали цветами" (Рассказ политзаключенного-кандидата в президенты Латвии) — Rīga, 1997 (izdots arī Maskavas apgādā "Информпечать" 1999. g. ar nosaukumu "Отечество — боль моя")
• "Требyю признать невиновным" — Москва: Международные отношения, 2001. — 638 с. ISBN 5-7133-1081-7

Ārējās saites

• 1995. g. Augstākās tiesas spriedums A. Rubika lietā (izvilkumi): 1, 2, 3, 4,5
• 1995. g. Augstākās tiesas lēmums par A. Rubika kasācijas sūdzību
• Personas dati SC mājaslapā
• 2005. g. intervija, krieviski
• Runa atjaunotās PSKP CK plēnumā 2004. g., krieviski
• 2005. g. intervija "Vakara Ziņām"

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Mečislavs Dubra	Rīgas pašvaldības vadītājs 1984—1990	Pēctecis: Andris Teikmanis / Andrejs Inkulis