Raimonds Pauls

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raimonds Pauls
Raimonds Pauls
Galvenā informācija
Dzimis 1936. gada 12. janvārī (77 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri akadēmiskā mūzika, popmūzika, šlāgermūzika, džezs
Nodarbošanās komponists, pianists, politiķis
Instrumenti klavieres, akordeons
Darbības gadi 1956 — pašlaik
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Saistītie izpildītāji Rīgas estrādes sekstets, Rīgas estrādes orķestris, Modo, Latvijas televīzijas un radio estrādes orķestris
Mājaslapa raimondspauls.lv

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists un pianists, kā arī politiķis, Saeimas deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupām Credo un Remix. R. Pauls ir sarakstījis mūziku sešiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. 1985. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Viņa māsa Edīte Paula-Vīgnere ir tekstilmāksliniece.

Satura rādītājs

Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

  • 1962.-1965. apguva kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā pie profesora J.Ivanova.
  • 1973.-1978. vokāli instrumentālā ansambļa Modo mākslinieciskais vadītājs.
  • 1978.-1982. Latvijas Radio un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestra vadītājs.
  • 1982.-1988. Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.
  • 1985.-1989. bija ievēlēts par LPSR augstākās padomes deputātu.
  • 1986.-1991. bija jauno izpildītāju konkura "Jūrmala" iniciators un žūrijas priekšsēdētājs.
  • 1989.-1991. bija ievēlēts par PSRS tautas deputātu padomes deputātu.
  • 1988.-1991. LPSR kultūras ministrs.
  • 1991.-1993. LR kultūras ministrs.
  • No 1993. LR prezidenta padomnieks kultūras jautājumos.
  • 1994.-1995. Latvijas Radio džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs.
  • 1998., 2002., un 2006. ievēlēts par LR Saeimas deputātu.
  • 1999. tika virzīts LR Prezidenta amatam.
  • 2002.—2010. gadā bija viens no jauno mūzikas izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis organizētājiem un žūrijas vadītājiem.[1]

Politiskā darbība [izmainīt šo sadaļu]

Lai gan Latvijas PSR laikā R. Pauls nebija PSKP biedrs, pēdējos LPSR pastāvēšanas gados viņš kļuva par kultūras ministru Viļņa Edvīna Breša vadītajā Ministru padomē. 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomēLatvijas Tautas frontes kandidāts. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas saglabāka kultūras ministra amatu arī Ivara Godmaņa valdībā (1990-1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu tika slēgts Ādolfa Šapiro vadītais Jaunatnes teātris.

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "Latvijas Ceļš" un ieņēma kultūras valsts ministra amatu Valda Birkava valdībā. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju, no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls nesekmīgi kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu. 2002. gadā atkal mainījis politisko piederību un 8. Saeimā jau ievēlēts no Tautas partijaa (debatēs 8. Saeimas pilnvaru laikā gan piedalījās tikai vienu reizi). Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.[2] 10. Saeimas vēlēšanās R. Pauls vairs nekandidēja, un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.[3]

Diskogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Albumi (nozīmīgākie) [izmainīt šo sadaļu]

EP (mazās skaņuplates) [izmainīt šo sadaļu]

  • No cikla "Iespaidi" (1966, instrumentāls)
  • "Zilie lini" (1970, M. Vilcāne, O. Grīnbergs, N. Bumbiere)
  • "Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem" (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grīnbergs)
  • "Ai dundur-dundur-dun-dun-dun" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Manai dzimtenei" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Dāvana vientuļai sievietei" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Tā es tevi mīlēšu" (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grīnbergs)
  • "Joku dziesmas" (1975, N. Bumbiere & V. Lapčenoks)
  • "Dresleriāna" (1977, "Modo")
  • "Īsa pamācība mīlēšanā" (N. Bumbiere un V. Lapčenoks, 1978)
  • "Dziesmas bērniem" (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
  • "Baltās dziesmas" (1983, "Dzeguzīte")

Mūzika kinofilmām [izmainīt šo sadaļu]

Mūzikli, baleti, radio iestudējumi un mūzika teātra izrādēm [izmainīt šo sadaļu]

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raimonds Pauls
kā LPSR kultūras ministrs
Latvijas Republikas kultūras ministrs
1990. gada 16. maijs1993. gada 20. septembris
Pēctecis:
Jānis Dripe
kā Latvijas kultūras valsts ministrs