| Raimonds Pauls |
|
| Galvenā informācija |
| Dzimis |
1936. gada 12. janvārī (76 gadi) |
| Dzimšanas vieta |
 Rīga, Latvija |
| Žanri |
akadēmiskā mūzika, popmūzika, šlāgermūzika, džezs |
| Nodarbošanās |
komponists, pianists, politiķis |
| Instrumenti |
klavieres, akordeons |
| Darbības gadi |
1956 — pašlaik |
| Izdevēji |
Mikrofona Ieraksti |
| Saistītie izpildītāji |
Rīgas estrādes sekstets, Rīgas estrādes orķestris, Modo, Latvijas televīzijas un radio estrādes orķestris |
| Mājaslapa |
raimondspauls.lv |
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists un pianists, kā arī politiķis, Saeimas deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupām Credo un Remix. R. Pauls ir sarakstījis mūziku sešiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir Vella kalpi, Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Dāvana vientuļai sievietei, Teātris, Ilgais ceļš kāpās u.c., kā arī teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. 1985. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums.
2002.—2010. gadā bija viens no jauno mūzikas izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis organizētājiem un žūrijas vadītājiem.[1]
R. Pauls bija kultūras ministrs V. Breša un I. Godmaņa valdībās (1988-1993). 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. 1993. gadā iesaistījies partijā "Latvijas Ceļš", ieņēma kultūras valsts ministra amatu V. Birkava valdībā. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju, no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls nesekmīgi kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu. 2002. gadā atkal mainījis politisko piederību un 8. Saeimā jau pārstāvēja Tautas partiju (debatēs 8. Saeimas pilnvaru laikā gan piedalījās tikai vienu reizi). Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.[2] 10. Saeimas vēlēšanās viņš vairs nekandidēja, un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtraucis politisko darbību.[3]
Rīga, Latvija
