Jūlija Timošenko

Jūlija Timošenko
	Jūlija Timošenko 2018. gadā
	Ukrainas premjerministre
	Amatā; 2007. gada 18. decembris — 2010. gada 11. marts
Prezidents	Viktors Juščenko
Priekštecis	Viktors Janukovičs
Pēctecis	Mikola Azarovs
	Amatā; 2005. gada 24. janvāris — 2005. gada 8. septembris
Prezidents	Viktors Juščenko
Priekštecis	Mikola Azarovs
Pēctecis	Jurijs Jehanurovs
Dzimšanas dati	1960. gada 27. novembris; Dņipropetrovska, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina)
Politiskā partija	Jūlijas Timošenko bloks
Dzīvesbiedrs(-e)	Oleksandrs Timošenko
Reliģija	pareizticība

Jūlija Timošenko (ukraiņu: Юлія Володимирівна Тимошенко; dzimusi Jūlija Hrihjana ukraiņu: Юлія Володимирівна Грігян; 1960. gada 27. novembrī Dnipropetrovskā) ir Ukrainas politiķe. Politiskās partijas Visukrainas apvienība "Tēvzeme" līdere. 2006. gada Ukrainas parlamenta (Radas) vēlēšanās vadīja Jūlijas Timošenko vēlēšanu bloku.

Izcelsme

Jūlijas Timošenko tēva māte bija 1909. gadā dzimusī latviete Marija Grigjāne (Марія Йосипівна Грігян). Viņas mātes tēvs bija 1884. gadā Rīgā dzimušais Jāzeps Grigjānis^[1], kurš Pirmā pasaules kara laikā kopā ar meitu devās bēgļu gaitās uz Ukrainu un, visticamāk, otrreiz apprecējās ar ukrainieti Olenu (Олена Титівна), NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1938.–1948. gadā Jāzeps Grigjānis (Йосип Йосипович Гріган) bija ieslodzīts Gulaga nometnē.^[2] Savukārt tēva tēvs bija 1914. gadā dzimušais Ukrainas ebrejs Ābrams Kapiteļmans (Абрам Кельманович Капітельман), kurš gāja bojā Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā.^[3] Viņas biogrāfi sākotnēji rakstīja, ka viņas tēvs Volodimirs esot it kā bijis Armēnijas ebrejs, tomēr vēlāk pati Timošenko apgalvoja ka viņas tēvs ir bijis latvietis.^[4]

Dzīvesgājums

Dzimusi 1960. gadā Dņipropetrovskā Vladimira Hrihjana (Володимир Абрамович Грігян) un Ludmilas Telehinas, dzimušas Nelepovas (Людмила Миколаївна Нєлєпова) ģimenē. Vecāki šķīrās, kad Jūlijai bija trīs gadi. Pēc vidusskolas beigšanas studēja ekonomiku Dņipropetrovskas Valsts universitātē, studiju laikā 1979. gadā apprecējās ar Oleksandru Timošenko. Strādāja par inženieri Dņipropetrovskas mašīnbūves uzņēmumā. Perestroikas laikā 1988. gadā viņa kopā ar vīru nodibināja kooperatīvu, no 1989. gada vadīja jauniešu centru. 1991. gadā nodibināja kompāniju "Ukrainas benzīns". Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Timošenko bija Ukrainas Apvienotās Energosistēmas vadītāja (1995—1997), darbojās dabasgāzes sektorā un bija viena no Ukrainas bagātākajiem cilvēkiem.

Oranžās revolūcijas laikā Timošenko bija Viktora Juščenko sabiedrotā un 2005. gada janvārī kļuva par Ukrainas premjerministri, tomēr tā paša gada septembrī savstarpējo domstarpību dēļ Juščenko atcēla viņu no amata. Arī pēc uzvaras 2006. gada vēlēšanās pretrunas starp Juščenko un Timošenko ilgāku laiku neļāva sastādīt funkcionējošu valdību. Timošenko atguva premjerministres amatu 2007. gada 18. decembrī.

Pēc 2010. gada Radas vēlēšanām Timošenko savu premjerministres posteni zaudēja.

2011. gada 11. oktobrī tiesa Jūlijai Timošenko piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem par savu pilnvaru pārsniegšanu, 2009. gadā noslēdzot Ukrainai neizdevīgu līgumu ar Krieviju par dabasgāzes piegādi.^[5]

Eiromaidana protesta kustības rezultātā 2014. gada 22. februārī Ukrainas Parlaments nobalsoja par Timošenko tūlītēju atbrīvošanu no cietuma. Tās pašas dienas pēcpusdienā Timošenko atbrīvoja no apsardzes Harkivas slimnīcā un aizveda uz Kijivas Neatkarības laukumu, kur viņa uzrunāja sapulcējušos ļaudis, uzsverot, ka Ukrainā ir sākusies brīvu cilvēku, brīvas valsts un eiropeiskas valsts ēra.^[6]

Politiskās karjeras turpinājumā viņa turpināja vadīt "Tēvzemi" un palika Radas deputāte.^[7]

Atsauces

↑ «Uz 1927. gada 1. marta likuma par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos 7. panta izdotā instrukcija par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs», Valdības Vēstnesis, 1927. gada 28. jūlijā, 1. lpp.
↑ Родовід Ю. Тимошенко
↑ «ЮЛIЯ ТIМОШЕНКО: I. РОДОВIД Ю. ТИМОШЕНКО (Jūlijas Timošenko raduraksti)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 23. februārī.
↑ Тимошенко - україно-латишка, але любить євреїв Українська правда, 2005. gada 2. septembrī
↑ «Timošenko piespriež septiņus gadus cietumā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. novembrī. Skatīts: 2011. gada 27. novembrī. tvnet.lv 2011. gada 11. oktobrī
↑ Timošenko Kijevā: Ir sākusies eiropeiskas valsts ēra Diena.lv, 2014. gada 22. februārī
↑ «Krievija izsludina meklēšanā bijušo Ukrainas premjeri Timošenko». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-08.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūlija Timošenko.
Jūlijas Timošenko mājaslapa (angliski), (krieviski), (ukrainiski)

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Mikola Azarovs	Ukrainas premjerministre 2005	Pēctecis: Jurijs Jehanurovs
Priekštecis: Viktors Janukovičs	Ukrainas premjerministre 2007 — 2010	Pēctecis: Mikola Azarovs

[1] «Uz 1927. gada 1. marta likuma par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos 7. panta izdotā instrukcija par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs», Valdības Vēstnesis, 1927. gada 28. jūlijā, 1. lpp.

[2] Родовід Ю. Тимошенко

[mak-info-3] «ЮЛIЯ ТIМОШЕНКО: I. РОДОВIД Ю. ТИМОШЕНКО (Jūlijas Timošenko raduraksti)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 23. februārī.

[4] Тимошенко - україно-латишка, але любить євреїв Українська правда, 2005. gada 2. septembrī

[5] «Timošenko piespriež septiņus gadus cietumā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. novembrī. Skatīts: 2011. gada 27. novembrī. tvnet.lv 2011. gada 11. oktobrī

[6] Timošenko Kijevā: Ir sākusies eiropeiskas valsts ēra Diena.lv, 2014. gada 22. februārī

[7] «Krievija izsludina meklēšanā bijušo Ukrainas premjeri Timošenko». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-08.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]