Jaunalūksnes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunalūksnes pagasts
Jaunalūksnes pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Kolberģis
Platība: 184,66 km2
Iedzīvotāji (2010): 1316[1]
Blīvums: 7.1 iedz./km2

Jaunalūksnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Alūksnes ezera un Pededzes krastos. Robežojas ar sava novada Alūksness pilsētu un Ziemeru, Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kolberģis (pagasta centrs), Beja, Garasimi, Garjuri, Lāčudārzs, Ploskums, Tereški, Visikums.

Upes: Akaviņa, Alūksne, Ievedne, Jērupīte, Jurenska, Lielā Sarkanīte, Pededze, Sarkanīte, Skolas upīte, Šķiņķupīte, Vidupīte.

Ūdenstilpes: Alūksnes ezers, Dūņenieks, Siseņu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1920. gada agrārās reformas Bejas muižu 2714 ha platībā sadalīja 138 vienībās. Kolberģa muižu 1166 ha platībā sadalīja 32 vienībās. Vīsikuma muižu 1129 ha platībā sadalīja 63 vienībās.[2] Pagasta iedzīvotāji piederēja Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei. 1935. gadā Valkas apriņķa Bejas pagasta (līdz 1925. gadam Kolberģa pagasts) platība bija 139,2 km² un tajā dzīvoja 2344 iedzīvotāji.[3]

1945. gadā pagastā izveidoja Bejas un Vētraines ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bejas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. Bejas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vētraines ciemu, 1958. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Mārkalnes ciemam. 1971. gadā Bejas ciemu pārdēvēja par Jaunalūksnes ciemu un tam pievienoja Alūksnes lauku teritorijas un Mārkalnes ciema padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunalūksnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 175.: Garjuru senkapi (Kapu kalns) Garjuros
  • Nr. 2773.-2775.: Kolberģa muižas apbūve (18./19. gs.) - šķūnis, klēts
  • Nr. 2777.: Lāsberģa muižas kungu māja (1821., 1860.)
  • Nr. 176.: Nametkalns (pilskalns) pie bijušās Lāsberģa muižas un Pļavmalām
  • Nr. 177.: Raudziņkalns (senkapi) starp Jaunsproģiem, Zemgaļiem un Smilgām
  • Nr. 178.: Siseņu (Garasīmu) pilskalns starp Siseņiem un Garasīmiem
  • Nr. 179.: Smiķu senkapi starp Smiķiem un Lenkavu
  • Nr. 2779.: Jaunannas mežmuižas medību pils (20. gs. s.)[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas I sējuma 2036 sleja. Rīga: 1927.-1928.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]