Lejasciems

Lejasciems
—  Lielciems  —
«Ziedu aka» Lejasciemā
Ģerbonis
Lejasciems
Koordinātas: 57°16′44″N 26°34′33″E
Valsts	Latvija
Novads	Gulbenes novads
Pagasts	Lejasciema pagasts
Izveidots	1867. gadā
Miests	no 1873. gada
Pilsētas tiesības	no 1928. gada
Tiesības zaudēja	1939. gadā
Iedzīvotāji (2007)
- Kopā	712
Pasta nodaļa	LV-4412 (Lejasciems)

Lejasciems ir ciems Vidzemes austrumos, Lejasciema pagasta centrs. Tas atrodas divu upju - Tirzas un Gaujas, kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi, satekā.

Vēsture

Lejasciemu 1867. gadā dibināja Baltijas domēņu valde uz valstij piederējušās Lejasmuižas (vācu: Aahof - "Gaujas muiža") zemes. Dažus gadus vēlāk - 1873. gadā - Lejasciems ieguva Valkas apriņķa miesta statusu.

Drīz pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, 1922. gadā, tika izveidota Lejasciema pašvaldība, bet 1928. gadā Lejasciems tika pasludināts par pilsētu. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī ģerboni, kas, simbolizējot Gauju, tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos.

Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs un tajā attīstījās tirdzniecība. Taču, kad tika uzbūvēts Pļaviņu—Gulbenes—Valkas dzelzceļš, saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam, un Lejasciems panīka. 1935. gadā pilsētā bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. 1939. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu.

Dzimuši Lejasciemā

• Roberts Eidemanis (1895.-1937.), latviešu rakstnieks un dzejnieks, padomju militārais darbinieks, represiju upuris
• Zenta Mauriņa (1897.-1978.), latviešu rakstniece un filozofe.
• Maija Kūle (1951), latviešu filozofe.
• Zbigņevs Stankevičs (1955.), Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps