Gaujienas pagasts
| Gaujienas pagasts | |
|---|---|
 |
|
| Novads: | Apes novads |
| Centrs: | Gaujiena |
| Platība: | 126 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 1013[1] |
| Blīvums: | 8 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1822. gadā |
| Mājaslapa: | gaujiena.lv |
Gaujienas pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā Gaujas abos krastos. Robežojas ar sava novada Trapenes un Virešu pagastiem, Valkas novada Zvārtavas pagastu un Smiltenes novada Grundzāles pagastu, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Tahevas pagastu un Veru apriņķa Menistes pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Gaujiena (pagasta centrs), Dārzciems, Mežciems, Zvārtava.
Satura rādītājs |
Daba [izmainīt šo sadaļu]
Upes: Aima, Gauja, Melderupīte, Poļaka.
Ūdenstilpes: Zvārtavas ezers.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Gaujienas (vācu: Schloß-Adsel) muižas pagasts izveidots 1822. gadā. Tam 1895. gadā pievienoja Sikšņu pagastu, 1897. gadā — Grundzāles pagastu, 1902. gadā — Bormaņu pagastu.
Pēc 1920. gada agrāras reformas Gaujienas muižu (kopā ar Dārtas muižu un Gaujienas mācītājmuižu) 2665,44 ha platībā sadalīja 168 vienībās, Sikšņu muižu 1179,65 ha platībā sadalīja 62 vienībās. Gaujienas muižas kungu mājā (Gaujienas pilī) iekārtoja ģimnāziju[2]
Agrārreformas gaitā 1923. gadā atdalīja un no jauna izveidoja Grundzāles un Bormaņu pagastus. 1935. gadā Valkas apriņķa Gaujienas pagasta platība bija 232 km² un tajā dzīvoja 2487 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Gaujienas un Vidagas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaijienas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), Apes (1949-1956), Smiltenes (1956-1957), Alūksnes (1957-1962), Valkas (1962-1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1967. gadā Gaujienas ciemam pievienoja Zvārtavas ciema kolhoza «Straume» teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaujienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi [izmainīt šo sadaļu]
- Gaujienas muižas ansamblis no 1818. gada bija baronu fon Vulfu īpašumā, kuru valdīšanas laikā tika uzceltas vairāk kā 15 ēkas un iekārtots ainavu parks. Pašlaik pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola un novada vēstures muzejs.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi [izmainīt šo sadaļu]
- nr. 7.: Komponista J.Vītola dzīves vieta "Anniņas" (1922-1944)
- nr. 171.: Gaujienas viduslaiku pils
- nr. 172.: Salaku senkapi starp Līgotņiem un Salakām
- nr. 173.: Gaujienas viduslaiku kapsēta starp pastu un bijušo mežniecību
- nr. 2739.: Gaujienas pilsdrupas (1238)
- nr. 2740.-2741: Gaujienas veco kapu vārti un kapliča (1872)
- nr. 2742.-2747., 2937.-2938.: Gaujienas mācītājmuižas apbūve (18. gs. 2.p.- 19. gs. v.) - mācītāja māja (1761), klēts (1788), kūts (1860), stallis, vāgūzis, durvju komplekti (5), krāsnis (2)
- nr. 2748.-2758.: Gaujienas muižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19.gs. 1.p.) - Jaunā pils (1848-1850), muižkunga māja, dārznieka māja, vēlāk spirta noliktava, staļļi un staļļmeistara māja, kūts, vēlāk ugunsdzēsēju māja, siltumnīcas, rija, noliktavas (vīnu mājas) drupas, klēts (1788), leduspagrabs, interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
- nr. 2759.-2761.: Gaujienas muižas parks (19. gs. 1. p.) - "Lauvas mutes" avots, sūkņa namiņš
- nr. 2762.-2768.: Zvārtavas muižas apbūve (19. gs. 1.p. - 19. gs. b.) - kungu māja (1881), dārznieka māja, klēts, parks, staļļi (2 ēkas), Zvārtavas vējdzirnavas[5]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas V sējuma 9848-9850 slejas. Rīgā, 1930.-1931.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
 |
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||
