| Pededzes pagasts |
|
|
| Novads: |
Alūksnes novads |
| Centrs: |
Pededze |
| Platība: |
142,01 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): |
838[1] |
| Blīvums: |
5.9 iedz./km2 |
Pededzes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorjām tā ziemeļaustrumos, Pededzes upes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Pededze, Ķurši, Čistigi, Fjuki, Stuborova, Zaiceva.
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Alūksnes augstienes Malienas paugurainē. Cauri pagastam iet Daugavas un Veļikajas upju baseinu ūdensšķirtne. Augstākā vieta pagastā 162,2 m vjl.
1935. gadā Valkas apriņķa Pededzes pagasta platība bija 126,5 km² un tajā dzīvoja 3040 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Jaseņecas, Ķuršu un Pededzes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pededzes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. 1951. gadā Pededzes ciemam pievienoja likvidētā Jaseņecas ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, 1957. gadā — likvidēto Ķuršu ciemu.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pededzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[izmainīt šo sadaļu]
- Nr. 205.: Fiku senkapi - Fikos
- Nr. 206.: Jaseņicu senkapi - Jaseņicā
- Nr. 207.: Klementīnes senkapi - Klementīnē
- Nr. 208.: Stuborovas senkapi (Krāsmata) - Lielajā Stuborovā
- Nr. 2805.: Pededzes pareizticīgo baznīca Pededzē (1930.-1935.)[4]
|
Vēsturiskā administratīvā piederība |
|
|
|
|
