| Veclaicenes pagasts |
|
|
| Novads: |
Alūksnes novads |
| Centrs: |
Korneti |
| Platība: |
72,34 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): |
417[1] |
| Blīvums: |
5.8 iedz./km2 |
Veclaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Ziemeru un Jaunlaicenes pagastiem, Apes novada Apes pagastu, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Varstu, Reuges un Hānjas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Korneti (pagasta centrs), Bārdaskrogs, Druskas, Kaķīši, Romeškalns, Rulles, Vēzes.
Upes: Līčupe, Pērļupīte.
Ūdenstilpes: Dzērves ezers, Ievas ezers, Ilgājs, Koruļu ezers, Palpieris, Pilskalna ezes, Raipala ezers, Veclaicenes ezers.
Daļu no Valkas apriņķa Veclaicenes pagasta 1920. gados Latvijas un Igaunijas robežas nospraušanas procesā iekļāva Igaunijā. 1935. gadā pagasta platība bija 79,7 km² un tajā dzīvoja 1597 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Drusku un Veclaicenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Veclaicenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Apes (1949-1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Veclaicenes ciemam pievienoja likvidēto Drusku ciemu.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Veclaicenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi [izmainīt šo sadaļu]
- Nr. 212.: Drusku (Kornetu) pilskalns - Druskās, Pilsezera ziemeļu krastā
- Nr. 213.: Maskaļu senkapi (Kapu kalns) - pie bijušajiem Maskaļiem (Mazkalniem)
- Nr. 214.: Dimantu Baznīcas kalns (kulta vieta) - pie Dimantiem (Mauliņiem)
- Nr. 215.: Mauliņu senkapi (Zviedru kapi) - pie Dimantiem (Mauliņiem)
- Nr. 216.: Ķempju senkapi (Zviedru kapi) - pie Ķempjiem, Palpiera ezera rietumu krastā
- Nr. 217.: Jāņkalnu viduslaiku kapsēta - pie Jāņkalniem
- Nr. 218.: Kūriņkalnu senkapi - pie Kūriņkalniem, Palpiera ezera austrumu krastā
- Nr. 219.: Radziņu senkapi (Kapenes) - pie Pūpoliem un Radziņiem
- Nr. 220.: Tilmaņu senkapi (Zviedru kapi) - pie Tilmaņiem (Johansoniem)
- Nr. 221.: Zeņģu senkapi (Zviedru kapi) - pie Zeņģiem
- Nr. 222.: Vosvu Dieva kalns un Māras pēdas akmens (kulta vieta) - starp Vosviem un Šķepastiem
- Nr. 2815.: Veclaicenes pareizticīgo baznīca (1892).[4]
|
Vēsturiskā administratīvā piederība |
|
|
|
|
