Alsviķu pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alsviķu pagasts
Alsviķu pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Alsviķi
Platība: 212,99 km2
Iedzīvotāji (2010): 1614[1]
Blīvums: 7.6 iedz./km2

Alsviķu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Alūksnes pilsētu un Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Annas, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastiem, kā arī Apes novada Apes un Trapenes pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Alsviķi (pagasta centrs), Strautiņi, Aizupītes, Karva, Rezaka, Nēķene, Paparze, Silaktis, Tūja.

Upes: Apšupīte, Blīgzna, Lapšupīte, Mazupe, Melnupe, Racupīte, Vaidava, Zvirgzdupīte.

Ūdenstilpes: Buliņa ezers, Indzeris, Pullans, Bērtiņš.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alsviķu muižas (Alswig) kungu māja 20. gs. sākumā.

Pirmās pašvaldības tagadējā Alsviķu pagasta teritorijā (muižu iecirkņi, vakas jeb pagasti) sāka veidoties 15. gadsimtā, kad Livonijas ordenis izlēņoja zemes saviem vasaļiem. Kā pirmās radās muižas, kas tagad pazīstamas ar nosaukumiem Karva (Korwen), Nēķene un Alsviķi (Alswig).[2]

Zviedru Vidzemes laikā Alsviķu muižas teritorijā pastāvēja divi pagasti: Stāmeri un Laiviņi. Atsevišķi zemnieku pagasti bija arī Karvā, Rezakā, Krāgaskalnā un Nēķenē. 1756. gadā tagadējā Alsviķu pagasta teritorijā pilnīgi vai daļēji ietilpa Alsviķu muižas novadā pastāvošie Stāmeru, Laiviņu, Lūkinu, Dudu un Šķērstu pagasti, kā arī Krāgaskalna (Tūjas), Nēķenes, Rezakas, Kokuskalna un Karvas muižu pagasti.

Pēc pašvaldību reformas 1860. gadu otrajā pusē Karvas un Rezakas muižu iecirkņus apvienoja, izveidojot Karvas pagastu. Stāmeru, Laiviņu, Lūkinu, Dudu, Šķērstu, Krāgaskalna, Nēķenes un Kokuskalna muižu pagastus apvienoja jaunizveidotajā Alsviķu pagastā. Alsviķu pašvaldības iestādes darbojās Ķemerī (1920. gados pārdēvēts par Strautiņiem). 1897. gadā Karvas un Alsviķu pagastus apvienoja vienā — Alsviķu pagastā. Šajā laikā pagasta teritorijā bija 15 muižas, 211 zemnieku mājas un apmēram 2500 iedzīvotāji.

Pagasta iedzīvotāji piederēja pie Alūksnes, pie Apukalna un pie Zeltiņu evaņģēliski luteriskajām draudzēm. Pēc 1920. gada agrārās reformas Alsviķu muižu 2180 ha platībā sadalīja 91 vienībā, Tūjas muižu 1276 ha platībā sadalīja 70 vienībās, bet Nēķena muižu 1137 ha platībā sadalīja 49 vienībās.[3] Karvas muižu 835 ha platībā sadalīja 45 vienībās, Lintenes muižu 107 ha platībā sadalīja 2 vienībās, bet Rezakas muižu 1208 ha platībā sadalīja 44 vienībās.[4] 1921. gadā Karvas pagastu atjaunoja kā atsevišķu pašvaldības vienību. 1935. gadā Valkas apriņķa Alsviķu pagasta platība bija 130 km², darbojās 448 saimniecības un dzīvoja 2113 iedzīvotāji. Karvas pagasta platība bija 68,1 km², darbojās 187 saimniecības un dzīvoja 961 iedzīvotājs.

1945. gadā Alsviķu pagastā izveidoja Alsviķu un Nēķenes ciema padomes, bet Karvas pagastā — Karvas un Kaktiņu ciemus, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Alsviķu ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962), Gulbenes (1962-1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1954. gadā Alsviķu ciemam pievienoja Nēķenes ciemu. 1958. gadā Alsviķu ciemam pievienoja Vaidavas ciemu, bet Alsviķu ciema Mičurina kolhoza un kolhoza «Vētra» teritorijas iekļāva jaunizveidotajā Strautiņu ciemā. 1961. gadā Alsviķu ciemam pievienoja likvidēto Strautiņu ciemu un Alūksnes ciema padomju saimniecības «Alsviķi» teritoriju, 1968. gadā — Alūksnes lauku teritorijas padomju saimniecības «Alsviķi» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[5] Administratīvi teritoriālo reformu rezultātā tagadējā Alsviķu pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa no agrākā Alūksnes pagasta. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Alsviķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • nr. 138.: Asaru senkapi pie Asariem, Indzera ezera ziemeļu krastā
  • nr. 139.: Atmiņu senkapi pie Atmiņām
  • nr. 140.: Burtnieku Jāņa kalns - kulta vieta pie Burtniekiem
  • nr. 141.: Celensku pilskalns pie Celenskiem
  • nr. 142.: Ķesteru senkapi pie Ķesteriem
  • nr. 144.: Lielmucenieku senkapi (Kapu kalniņš) pie Lielmuceniekiem un Mētrām
  • nr. 145.: Vikutu senkapi (Kapu kalniņš) pie Ošiem (Vikutiem)
  • nr. 156.: Pidiķu senkapi pie Pidiķiem Galdasilā
  • nr. 146.: Sauspurvu senkapi (Zviedru kapi) pie Sauspurviem
  • nr. 147.: Spīdzenieku pilskalns pie Senpilīm
  • nr. 148.: Zušu senkapi pie Zušiem
  • nr. 149.: Žīguru senkapi (Miroņu kalniņš) pie Žīguriem, Bērtiņu ezera ziemeļu krastā
  • nr. 150.: Putreņu senkapi Putreņos pie Ģērmaņiem
  • nr. 151.: Rebeņu senkapi (Kapu kalns) Rebeņos pie Miškām
  • nr. 152.: Ambrozu senkapi starp Ambroziem un Cerkaziem
  • nr. 153.: Sprūšu Jāņa kalns - kulta vieta starp Atmatām un Sprūšiem
  • nr. 154.: Medņu Jāņa kalns - kulta vieta starp bij. Medņiem un Mūrniekiem
  • nr. 155.: Jaunlaiviņu senkapi (Kapu kalns) starp Graudiem un Vējiņiem, Alsviķu - Strautiņu lielceļa malā
  • nr. 2660.: "Stāmeru" saiešanas nams Stāmeros (19./20.gs.)
  • nr. 2615.-2623.: Alsviķu muižas apbūve (19. gs. 2.p.) - Alsviķu muižas pils (1888-1898), muižkunga māja, kalpu māja, kalte, pagrabs, smēde - ratnīca, kūts (1846), parks
  • nr. 2624.-2628.: Buliņa pusmuižas apbūve (19. gs. v.) - dzīvojamā ēka, klēts, kūts, pagrabs (1848)
  • nr. 2631.-2637.: Karvas muižas apbūve - pārvaldnieka māja (19. gs. 1.p.), stallis (1850), magazīna
  • nr. 2640.-2644.: Krāgaskalna muižas apbūve (19. gs. v.) - pārvaldnieka māja, kūts ar slēgto pagalmu, kūts - šķūnis (1846)
  • nr. 2645.-2652.: Nēķenu pusmuižas apbūve (19. gs. 1.p.) - stārasta māja, stārasta mājas klēts (1855), kalpu māja (1848), magazīna, vēlāk smēde, klēts, labības šķūnis, stallis
  • nr. 2653.-2658.: Rēzakas muižas apbūve Rēzakas muižā (18. gs. b. - 19.gs.) - pārvaldnieka māja, šķūnis, klēts, vēlāk dzīvojamā ēka, kūts, saimniecības ēka ar pagrabu
  • nr. 2661.-2664.: Tūjas muižas apbūve (19. gs. v.) - dzīvojamā ēka, kalpu māja Dzidrajos, rija - šķūnis.[6]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Alsviķu pagasta attīstības vēsture
  3. Latviešu konversācijas vārdnīcas I sējuma 318-320 slejas. Rīga: 1927.-1928.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas VIII sējuma 16039-16040 slejas. Rīga: 1932.-1933.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)