Johans Gotfrīds Herders

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johans Gotfrīds Herders
Johann Gottfried Herder
Johans Gotfrīds Herders
Personīgā informācija
Dzimis 1744. gada 25. augustā
Flag of Prussia 1892-1918.svg Prūsijas Karaliste, Morungene
(tagad Karogs: Polija Polija, Moronga)
Miris 1803. gada 18. decembrī (59 gadi)
Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Svētā Romas impērija, Saksijas-Veimāras hercogiste, Veimāra
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija romantiskais nacionālisms,
"Vētras un dziņu" kustība
Galvenās intereses kultūras filozofija
Idejas tautas gars (Volksgeist)
Alma mater Kēnigsbergas universitāte
Skolotājs Imanuels Kants
Ietekmējies no Johans Georgs Hāmans
Ietekmējis Johans Volfgangs fon Gēte
Valoda vācu valoda

Johans Gotfrīds fon Herders (vācu: Johann Gottfried von Herder, dzimis 1744. gada 25. augustā, miris 1803. gada 18. decembrī) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs. Viens no romantisma pamatlicējiem un "Vētras un dziņu" kustības redzams pārstāvis. Ietekmējis Gētes uzskatus.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Herders ir dzimis ļoti nabadzīga skolotāja ģimenē Austrumprūsijā. Studēja teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, kur viņa skolotājs bija Imanuels Kants, tomēr visvairāk viņu ietekmēja Johana Georga Hāmaņa uzskati. Pēc universitātes beigšanas no 1764. līdz 1769. gadam Herders bija skolotājs Rīgas Domskolā. Šajā laikā viņš iepazinās ar latviešu tautasdziesmām. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautas dziesmas vācu valodā (dažādu tautu dziesmu kopojumā (Stimmen der Völker in Liedern, 1778). Herders nosodīja vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 13. gadsimtā un latviešu zemnieku apspiešanu.[nepieciešama atsauce] Atzinīgi vērtēja Garlība Merķeļa darbus.

1770. gadā Strasbūrā iepazinās ar J.V. Gēti. 1771. gadā kļuva par Šaumburgas-Lipes firstistes galma mācītāju Bikeburgā. 1776. gadā ar Gētes rekomendāciju kļuva par superintendantu Veimārā.

Herdera nozīme mūsdienās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā Herdera vārdā nosaukts laukums, kura centrā 1864. gadā novietots Herdera krūšutēls (otrreiz uzstādīts 1959. gadā).

Kopš 1963. gada Austrijas un Vācijas universitātes piešķir Herdera balvu ievērojamiem pētniekiem un māksliniekiem no Austrumeiropas un Balkānu valstīm. 1996. gadā to ieguva komponists Pēteris Vasks.

1921.-1939. gadā Rīgā darbojās privāta augstskola Rīgas Herdera institūts. 1950. gadā dibināts Vācijas valsts atbalstīts Herdera institūts, kas nodarbojas ar Austrumviduseiropas vēstures pētniecību un reģionālo sadarbību.

Dalība sabiedriskās organizācijās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sava drauga un atbalstītāja Johana Cukerbekera ieteikuma J.G.Herders uzņemts Rīgas brīvmūrnieku ložā "Pie zobena". Savas uzturēšanās laikā Rīgā viņš bija aktīvs ložas loceklis un pildīja sekretāra pienākumus.

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Herdera grāmatas "Idejas par cilvēces vēstures filozofiju" pirmizdevums Rīgā un Leipcigā, J.F. Hartknoha izdevniecība 1784. gadā.
  • Fragmente über die neuere deutsche Literatur (Rīga, 1766/67)
  • Abhandlung über den Ursprung der Sprache (1772)
  • Von deutscher Art und Kunst. Einige fliegende Blätter (1773)
  • Auszug aus einem Briefwechsel über Ossian und die Lieder alter Völker (1773)
  • Volkslieder nebst untermischten anderen Stücken (1778/79)
  • Ideen zur Philosophie der Geschichte der Menschheit (Rīga, 1784/91)
  • Briefe zu Beförderung der Humanität; zehn Sammlungen (1791-1797)
  • Terpsichore, Lībeka, 1795
  • Christliche Schriften, Rīga, 1796-1799
  • Metakritik zur Kritik der reinen Vernunft, Leipciga, 1799.
  • Kalligone, Leipciga, 1800.

Latviski izdots:

  • Darbu izlase / Johans Gotfrīds Herders ; sast. un piez. sagat. P.Zeile un V.Gammeršmidts ; no vācu val. tulk. V.Gammeršmidts. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. - 469, [2] lpp. : portr. - (Avots : Pagātnes domātāju darbi). ISBN 9984-04-055-0

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]