Pēteris Vasks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pēteris Vasks
Pēteris Vasks
Personīgā informācija
Dzimis 1946. gada 16. aprīlī (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Aizpute, PSRS
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Profesionālā informācija
Stils Laikmetīgā mūzika, minimālisms, postminimālisms, neoromantisms
Žanrs Kamermūzika, ērģeļmūzika, koru mūzika, simfoniskā mūzika, klaviermūzika
Tehnika Aleatorika, sonorika
Mācības Viļņas konservatorija

Pēteris Vasks (dzimis 1946. gada 16. aprīlī) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem.[1]

Savos agrīnajos darbības gados Padomju Savienības ideoloģijas un cenzūras dēļ Vasks pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai.[2] Vaska mūzikā līdzās izteiktai instrumentālajai mūzikai dažkārt ir izmantoti koriski dziedājumi, korāļi. Visizplatītākie motīvi komponista mūzikā ir tautiskums un daba, līdz ar to mūzikā var sastapt dažādus latviešu folkloras un tautasdziesmu elementus, putnu balsu imitācijas.[3]

Ievērojamākie skaņdarbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zoran Minderovic. Peteris Vasks. Atjaunināts: 2010. gada 2. martā.
  2. Inese Lūsiņa. Sludinātājs mūzikā Pēteris Vasks. Atjaunināts: 2010. gada 2. martā.
  3. Pēteris Vasks: komponists. Atjaunināts: 2010. gada 2. martā.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aperāne, D., Pētera Vaska skaņu pasaule // Laiks, 1994, 22. okt.
  • Aperāne, D., Pārdomas par Pētera Vaska mūziku // Jaunā Gaita, 1998, Nr. 2, 47.-51.lpp.
  • Avotiņš, V., Skaistā, netveramā mūzika starp komponistu un klausītāju [P. Vaska un I. Zemzara dialogs] // LM, 1981, 25.dec.
  • Jakubone, I., Joprojām gandrīz monologs [par P. Vaska mūziku] // Latviešu mūzika 19 – Rīga: Liesma,1990, 148–161
  • Jakubone, I., Esmu pret muzikālo esperanto [saruna ar Pēteri Vasku] // LM, 1991, 23. febr.
  • Ķeniņš, T., Izcils jaundarbs latviešu mūzikā [par P. Vaska Koncertu čellam ar orķestri] // Māksla, 1995, nr.2, 71–72
  • Lesle, L., Die Musik Estlands, Lettlands und Litauens im Überblick // Sikorski Informiert (Quartalsmagazin der Internationalen Musikverlage Hans Sikorski) Sonderveröffentlichung, 2001, C 25726 F
  • Lūsiņa, I., Autogrāfs Liesmai – Pēteris Vasks // Liesma, 1987, nr. 2, 9–10
  • Ņedzvecka, S., Latvijā vēl daudz kalnu [saruna ar P. Vasku] // Māksla, 1996, nr.4, 46–48
  • Pētersone, O., Labāk rakstīt es nespēju [saruna ar P. Vasku] // RB, 1996, 15. apr.
  • Rozentāle, I., Pētera Vaska uguns [intervija ar komponistu] // Mūzikas Saule, 2003, nr. 6, 6–11
  • Rudzīte, G., Gribu būt neērts komponists [P. Vaska portrets] // Liesma, 1977, nr. 8, 35
  • Zemzare, I., Načalo (O tvorčestve P. Vasksa i E. Straume) // Sovetskaja Muzyka, 1981. nr. 11, 21–25
  • Zemzare, I., G. Pupa, Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem – Rīga: Jumava, 2000
  • Zemzaris, I., Sastrēgumstunda un korālis: Pēteri Vasku portretējot // LM, 1983, 16. dec.
  • Zemzaris, I., Savos žanros, savā pārliecībā [saruna ar P. Vasku] // LMM, 1996, 9./16.maijs

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]