Juaņu dinastija

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Juaņu impērija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Juaņu dinastija (ķīniešu: 元朝 Yuan cháo, mongoļu: Их Юань улс.PNG Их Юань улс) pastāvēja Ķīnā un centrālajā Eirāzijā laikā no 1271. līdz 1368. gadam. Sava uzplaukuma laikā tā bija lielākā impērija cilvēces vēsturē, kas aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² teritorijas.

1368. gadā impērijas centrā - Ķīnā - uzvarēja t.s. "sarkano apsēju" sacelšanās,Juaņ dinastija krita, bet pēdējais imperators Togan Temur’s bēga uz Karakorumu (Mongolijā). Ķīnā sāka valdīt Minu dinastija.

Juaņu dinastija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

tempļa vārds (廟號 miàohào) hana vārds vārds (姓名 - xìngmíng) valdīšanas
laiks
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks
Mongoļu dzimtas nosaukumu "Bordžigini" lieto reti. Avotos visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Juaņ) + tempļa vārds vai pēcnāves vārds.
Savukārt vēstures literatūrā visbiežāk lieto mongoļu hana vārdu.
Šidzu
(世祖 - Shìzǔ)
Hubilai-hans Bordžigins Hubilajs
(孛兒只斤忽必烈)
(Bèi'érzhījīn Hūbìliè)
1260.-1294.
  • Džuntun (中統 - Zhōngtǒng) 1260.-1264.
  • Džijuaņ (至元 - Zhìyuán) 1264.-1294.
Čendzun
成宗 Chéngzōng
Oldžaitu-hans Bordžigins Temurs
(孛兒只斤鐵木耳)
(Bèi'érzhījīn Tiěmù'ěr)
1294.-1307.
  • Juaņdžeņ (元貞 - Yuánzhēn) 1295.-1297.
  • Dade (大德 - Dàdé) 1297.-1307.
Vudzun
(武宗 - Wǔzōng)
Gjuluk-han Bordžigins Kaišans
(孛兒只斤海山)
(Bèi'érzhījīn Hǎishān)
1308.-1311.
  • Džida (至大 - Zhìdà) 1308.-1311.
Žeņdzun
(仁宗 - Rénzōng)
Bujantu-hans Bordžigins Ajurbaribadra
(孛兒只斤愛育黎拔力八達)
(Bèi'érzhījīn Àiyùlíbálìbādá)
1311.-1320.
  • Huancjin (皇慶 - Huángqìng) 1312.-1313.
  • Jaņju (延祐 - Yányòu) 1314.-1320.
Jindzun
(英宗 - Yīngzōng)
Sudhipala-gegens Bordžigins Sudhipala
(孛兒只斤碩德八剌)
(Bèi'érzhījīn Shuòdébālá)
1321.-1323.
  • Džindži (至治 - Zhìzhì) 1321.-1323.
Dzjiņdzun
(晉宗 - Jìnzōng) (1)
pēcnāves vārds
Taidin Di
(泰定帝 - Tàidìng Dì) (2)
Temur-hans Bordžigins Esentemurs
(孛兒只斤也孫鐵木兒)
(Bèi'érzhījīn Yěsūntiěmùér)
1323.-1328].
  • Taidin (泰定 - Tàidìng) 1321.-1328.
  • Džihe (致和 - Zhìhé) 1328.
nav zināms (1)
pēcnāves vārds
Tjaņšuņ Di
(天順帝 - Tiānshùn Dì) (2)
Arig Buga-hans Bordžigins Arig-Buga
(孛兒只斤阿速吉八)
(Bèi'érzhījīn Āsùjíbā)
1328.
  • Tjaņšuņ (天順 - Tiānshùn) 1328.
Veņdzun
文宗 Wénzōng
Temur-hans Bordžigins Tog-Temurs
(孛兒只斤圖鐵木兒)
(Bèi'érzhījīn Tútiěmùér)
1328.-1329.
un 1329.-1332.
  • Tjaņli (天曆 - Tiānlì) 1328.-1330.
  • Džišuņ (至順 - Zhìshùn) 1330.-1332.
Mindzun
(明宗 - Míngzōng)
Kutugtu-hans Bordžigins Kušars
(孛兒只斤和世剌)
(Bèi'érzhījīn Héshìlà)
1329. nav zināms
Niņdzun
(寧宗 - Níngzōng)
Jindžinbal-hans Bordžigins Jindžinbals
(孛兒只斤懿璘質班)
(Bèi'érzhījīn Yìlínzhìbān)
1332.
  • Džišuņ (至順 - Zhìshùn) 1332.
Huidzun
(惠宗 - Huìzōng) (1)
pēcnāves vārds
Šuņdi
(順帝 - Shùndì)
Temur-hans Bordžigins Togon-Temurs
(孛兒只斤妥懽鐵木兒)
(Bèi'érzhījīn Tuǒhuān Tiěmùér)
1333.-1370.
  • Džišuņ (至順 - Zhìshùn) 1333.
  • Juaņtun (元統 - Yuántǒng) 1333.-1335.
  • Džijuaņ (至元 - Zhìyuán) 1335.-1340.
  • Džidžen (至正 - Zhìzhèng) 1341.-1368.
  • Džijuaņ (至元 - Zhìyuán) 1368.-1370.
(1) Vēsturiski visbiežāk izmantotā forma tikai šiem imperatoriem: Juaņ + pēcnāves vārds, piemēram, 元泰定帝 - Juaņ Taidin Di.

(2) Tas nav īstais pēcnāves vārds, bet gan izveidots vēlāk, atvasinot no valdīšanas devīzes.

Impērija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mongoļu, turpinājumā Juaņ impērijas paplašināšanās

1234. gadā mongoļi Čingiz-hana vadībā vispirms iekaroja džurčeņu Dzjiņ impēriju, bet pēc tam 1279. gadā Dienvidķīnā esošo kīniešu Dienvidu Sun impēriju 1271. gadā Hubilai-hanas pasludināja sevi par Ķīnas imperatoru un jaunas Juaņ dinastijas un impērijas dibinātāju.

De jure tā bija vienota milzu impērija (teritoriālā ziņā lielākā valsts cilvēces vēsturē) ar vienu likumdošanu, administratīvo struktūru, valūtu, valsts pastu, nodokļu un muitas sistēmu. De facto tā bija 4 suverēnu un ne vienmēr savstarpēji draudzīgu lielvalstu federācija, kurās valdīja čingizīdi (Čingiz-hana pēcteči), un kuras imperatoram pakļāvās visai nosacīti:

  • Hubilaja hana valsts (Ķīna, Tibeta, Mongolija, Koreja, Austrumsibīrija);
  • Hulagīdu jeb ilhanu valsts 1258. gadā Tuluja dēla Hulagu iekarotajā Irānā (no Amudarjas upes ziemeļos līdz Indijas okeānam dienvidos, un līdz Eifratai un Dienvidkaukāzam rietumos;
  • Čagataīdu valsts Centrālāzijā - Čagatajam un tā pēctečiem piešķirtā teritorija (Maverannahra - teritorija starp Sirdarju un Amudarju, - Septiņupe, Austrumturkestāna (Kašgarija);
  • Zelta orda - Džuči un tā pēctečiem piešķirtā valsts - no Irtišas upes austrumos līdz Donavai rietumos.

1368. gadā impērijas centrā - Ķīnā - uzvarēja t.s. "sarkano apsēju" sacelšanās, Juaņu dinastija krita, bet pēdējais mongoļu imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju, bijušās mongoļu impērijas bijušo galvaspilsētu Karakorumu. Ķīnā sāka valdīt Minu dinastija.

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts pamatlikums "Jasa" - Iasa-name-ij buzurg ("Lielā jasas grāmata") - postulēja absolūtu reliģijas brīvību: reliģija un valsts šķirtas, visas reliģijas valsts priekšā līdztiesīgas. Hubilaja hana laikā tika iedibināti atsevišķi valsts kancelejas budisma, daoisma, islāma, kristietības un konfuciānisma departamenti. Kā oficiālas reliģijas, impērija atzina arī jūdaismu un maniheismu. Mongoļu autohtonais šamanisms, kā arī Tibetas un Kašmīras maģijas kulti bija populāri daļā imperatora galma, bet plašāk sastopami nebija.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]