Kainozojs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ēra Periods Epoha Ilgums
(miljoni gadu pirms mūsdienām)
Kainozojs Kvartārs Holocēns 0,0117–0
Pleistocēns 2,588–0,0117
Neogēns Pliocēns 5,332–2,588
Miocēns 23,03–5,332
Paleogēns Oligocēns 33,9–23,03
Eocēns 55,8–33,9
Paleocēns 65,5–55,8

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 mlj. gadiem un turpinās līdz mūsdienām. Šīs ēras robeža tiek vilkta pēc masveida izmiršanas krīta perioda beigās. Nosaukums cēlies no grieķu valodas (καινός = jauns + ζωή = dzīvība) un var būt burtiski tulkots kā "jaunā dzīve". Zinātniskās publikācijās tiek izmantots ēras saīsinājums KZ.

Kainozoja ēra dalās trīs periodos: paleogēns, neogēns un kvartārs (antropogēns). Senāk kainozoju dalīja terciāra un kvartāra periodos. Jēdziens "terciārais periods" ir novecojis un pašreizējā ģeohronoloģiskajā skalā netiek lietots. iepriekš tas iekļāva sevī paleogēnu un neogēnu.

Paleoģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs ēras laikā kontinenti ieguva pašreizējo izvietojumu. Austrālija un Jaungvineja atdalījās no Gondvānas, sāka pārvietoties ziemeļu virzienā, pietuvodamās Dienvidaustrumāzijai. Antarktīda ieņēma pašreizējo stāvokli Dienvidpola rajonā. Atlantijas okeāns turpināja paplašināties, un ēras beigu posmā Dienvidamerika savienojās ar Ziemeļameriku.

Dzīvība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc lielo rāpuļu (dinozauru) izmiršanas mezozoja ēras beigās kainozojā sāka dominēt zīdītāji. Izplatīti bija gan kloākaiņi, gan somaiņi, gan arī placentāļi. Tie aizņēma atbrīvojušās ekoloģiskās nišas. Sākumā neliela izmēra dzīvnieki palielinājās izmēros, izveidojot t.s. "indrikotēriju faunu". Daļa pārgāja uz dzīvi jūrā: radās primitīvi vaļveidīgie. Ēras vidū izmira "indrikoteriju fauna" un primitīvie plēsēji. Tos nomainīja mūsdienām raksturīgie snuķaiņi, degunradži un ragainie brieži. Plēsēju vietu ieņēma kaķveidīgie un suņveidīgie, kā arī citi mūsdienām raksturīgie plēsēji. Vaļveidīgie ieguva pašreizējās formas. Primāti attīstījās līdz cilvēkveida pērtiķu stadijai. Kainozoja beigās, kvartārā, parādījās pirmie cilvēki.

Attīstījās arī putni. Gaisā sāka dominēt bezzobainie putni ar vēdekļveida astēm. Plaši izplatījās liela izmēra skrienošie plēsējputni. Ēras vēlākajā periodā lielos nelidojošos putnus izkonkurēja zīdītāji, un tie zaudēja savu dominējošo stāvokli. Toties lielu dažādību sasniedza lidojošie putni.

Jūrās ziedu laikus sasniedza kaulzivis. Izveidojās jaunas koraļļu un jūras ežu grupas. Izmira belemnīti un to vietā nāca citi galvkāju moluski ar reducētu ārējo čaulu (astoņkāji, kalmāri, sēpijas). Vienšūņi - foraminīferas (numulīti) sasniedza lielus izmērus (līdz vairākiem centimetriem platumā). Vēlāk numulīti izmira, taču foramenīferu grupa joprojām ir plaši pārstāvēta.

Sauszemes augu valstī dominē ziedaugi. Šajā laikā izveidojās graudaugi. Līdz ar ziedaugu attīstību plašu daudzveidību sasniedza dažādi lidojošie kukaiņi, kas pašlaik ir lielākā dzīvnieku grupa.