Jurijs Ņikuļins

Vikipēdijas lapa
Jurijs Ņikuļins
Юрий Никулин
Jurijs Ņikuļins
Dzimis 1921. gada 18. decembrī
Karogs: Krievijas PFSR Krievijas PFSR, Demidova
Miris 1997. gada 21. augustā (75 gadu vecumā)
Karogs: Krievija Krievija, Maskava
Nodarbošanās aktieris, klauns
Darbības gadi 1947—1983
Dzīvesbiedre Tatjana Pokrovska

Jurijs Ņikuļins (krievu: Ю́рий Влади́мирович Нику́лин; dzimis 1921. gada 18. decembrī Demidovā (KPFSR), miris 1997. gada 21. augustā Maskavā) bija padomju/krievu aktieris un cirka mākslinieks, PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1973). Vairākās filmās skan arī viņa izpildītās dziesmas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jurijs Ņikuļins dzimis 1921. gada 18. decembrī Demidovas pilsētā (tagad Smoļenskas apgabalā), vietējā teātra aktieru Vladimira Ņikuļina un viņa sievas Lidijas, dzimušas Germanovas, ģimenē. Viņa māte bija dzimusi 1902. gadā Līvānos, kur pavadīja pirmos 4 dzīves gadus.[1] 1925. gadā Ņikuļinu ģimene pārcēlās dzīvot uz Maskavu. Šeit jauno Ņikuļinu 1939. gadā iesauca dienēt Sarkanajā armijā, un kā zenītartilērists viņš piedalījās gan padomju-somu, gan Otrajā pasaules karā. Demobilizēts 1946. gadā vecākā seržanta dienesta pakāpē. Skatuves ceļu Ņikuļins uzsāka 1944. gadā Valmierā, darbojoties karavīru pašdarbībā. Uzstājās arī Valmieras teātrī.[2]

Pēc demobilizācijas Ņikuļins mēģināja iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК) un vairāku teātru studijās, taču tika atraidīts aktierspēju trūkuma dēļ. Beigu beigās viņš tika uzņemts Maskavas cirka klaunu studijā, pēc kuras beigšanas kļuva par tolaik slavenā klauna Karandaša asistentu. 1950. gadā Ņikuļins kopā ar otru Karandaša asistentu Mihailu Šuidinu aizgāja no Karandaša un sāka uzstāties pārī ar savu programmu, izveidojot populāru klaunu duetu. Kā klauns Jurijs Ņikuļins uzstājās līdz pat 1981. gadam.

Ņikuļins kino debitēja vēlu - 36 gadu vecumā, kad filmējās epizodiskā pirotehniķa lomā filmā "Meitene ar ģitāru", bet slavens kļuva ar komiskajām lomām režisora Leonīda Gaidaja filmās "Suns Barboss un neparastais kross", "Kandžas tecinātāji" (1961), "Operācija "i" un citi Šurika piedzīvojumi" (1965) un "Kaukāza gūstekne jeb jaunie Šurika piedzīvojumi" (1967). Šajās filmās viņš demonstrē savas komiķa dotības, atveidojot Stulbeni arhetipiskajā trijotnē Stulbenis-Gļēvulis-Rūdītais, kopā ar aktieriem Georgiju Vicinu un Jevgeņiju Morgunovu. Ņikuļins atveidojis galveno lomu vienā no slavenākajām Gaidaja filmām "Briljantu roka" (1968). Jurijam Ņikuļinam ir arī vairākas nozīmīgas dramatiskas lomas ("Muhtar, šurp!", "Divdesmit dienu bez kara", "Kad koki bija lieli", "Andrejs Rubļovs").

Pēc klauna karjeras beigām Ņikuļins kļuva par Maskavas cirka (Ziedu bulvārī) galveno režisoru, bet no 1982. gada līdz savai nāvei bija tā direktors. Šobrīd cirks nosaukts Ņikuļina vārdā, bet tā direktors ir viņa dēls Maksims.

Jurijs Ņikuļins mira 1997. gada 21. augustā pēc nesekmīgas sirds operācijas. Apglabāts Maskavas Novodevičjes kapsētā.

Filmogrāfija (nepilna)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Filma Loma Piezīmes
1958 "Meitene ar ģitāru" (Девушка с гитарой) pirotehniķis debija kino
1960 "Suns Barboss un neparastais kross" (Пёс Барбос и необычный кросс) Stulbenis
1961 "Kandžas tecinātāji" (Самогонщики) Stulbenis
1964 "Muhtar, šurp!" (Ко мне, Мухтар!) Glazičevs
1965 "Operācija "i" un citi Šurika piedzīvojumi" (Операция «Ы» и другие приключения Шурика) Stulbenis
1966 "Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi" (Кавказская пленница, или Новые приключения Шурика) Stulbenis
1966 "Andrejs Rubļovs" (Андрей Рублёв) mūks Patrikejs
1968 "Briljanta roka" (Бриллиантовая рука) Semjons Gorbunkovs galvenā loma
1971 "Veči laupītāji" (Старики-разбойники) Mjačikovs
1976 "Divdesmit dienu bez kara" (Двадцать дней без войны) majors Lopatins
1983 "Putnubiedēklis" (Чучело) Ļenas vectētiņš

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Латгальские корни Юрия Никулина». press.lv (krievu). Skatīts: 2018-01-05.
  2. Юрий Никулин. Почти серьезно.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]