Ziemas karš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemas karš
Daļa no Otrais Pasaules karš
Winter war.jpg
Somu ložmetējnieku vienība
Datums 1939. g. 30. novembris1940. g. 13. marts
Vieta Austrumu Somija
Iznākums Maskavas miera līgums
Karotāji
Valsts karogs: Somija Somija Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Komandieri
Karls Gustavs Mannerheims Kliments Vorošilovs
Kirils Mereckovs
Semjons Timošenko
Upuri
Miruši: 26662
Ievainoti: 43557
Sagūstīti: 1000
Miruši: 87506
Ievainoti: 188671
Sagūstīti: 39369

Ziemas karš (somu: talvisota, krievu: Советско-финская война, arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā. PSRS uzbrukums Somijai sākās 30. novembrī, trīs mēnešus pēc Vācijas iebrukuma Polijā, ar ko sākās Otrais Pasaules karš. Tautu Savienība kvalificēja uzbrukumu kā nelikumīgu un 14. decembrī izslēdza PSRS no organizācijas[1].

Kara priekšvēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1809. līdz 1917. gadam Somijas lielhercogiste atradās Krievijas impērijas sastāvā, bet Pirmā pasaules kara un tam sekojošās revolūcijas rezultātā tā 1917. gada decembrī pasludināja neatkarību. Padomju valdība šo stāvokli uzskatīja par pārejošu parādību pasaules sociālistiskās revolūcijas norisē. 1918. gadā Somijā sākās asiņains pilsoņu karš starp padomju Krievijas atbalstītajiem "sarkanajiem" un vācu atbalstītajiem "baltajiem". Pēc kreiso sakāves un Tartu miera līguma noslēgšanas 1920. gadā liela daļa no tiem patvērās padomju Krievijā.

PSRS invāzijas plāni un Ziemas kara norise (1939-1940)

1939. gada septembrī pēc Staļina-Hitlera pakta noslēgšanas un ietekmes zonu sadalīšanas 1939. gada 23. augustā PSRS valdība piedāvāja Baltijas valstīm un Somijai noslēgt militārās sadarbības līgumus. Somijas valdība, atšķirībā no trim Baltijas valstu valdībām, atsacījās pieņemt līgumā paredzētos pazemojošos nosacījumus. Pēc neizdevušos sarunu noslēguma PSRS valdība nolēma izvirzīt Somijai teritoriālas pretenzijas un nodibināt Somijas Demokrātisko Republiku (SDR) ar Oto Kūsinena marionešu valdību priekšgalā. Sākotnējais padomju plāns bija, līdzīgi kā Baltijas valstu gadījumā, okupēt visu Somijas teritoriju un pēc Somijas Demokrātiskās Republikas valdības lūguma iekļaut to PSRS sastāvā kopā ar Austrumkarēlijas teritorijām, izveidojot Somijas PSR, kas 1940. gada martā tika nosaukta par Karēļu-somu PSR.

Kara norise[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bez kara pieteikuma PSRS armijas 1939. gada 30. novembra rītā uzbruka Somijas austrumu robežai, ko pavadīja aviācijas uzlidojumi galvaspilsētai Helsinkiem. Lidmašīnas izmantoja Igaunijas teritorijā tikko izveidoto padomju karabāzi Paldiskos pie Tallinas. To atļāva Igaunijas- PSRS 1939. gada 28. septembra līgums.

Mannerheima aizsardzības līnija Karēlijas zemes šaurumā.

Somijai vienlaicīgi no Somijas jūras līča dienvidos līdz Petsamo ziemeļos uzbruka četras padomju armijas:

  • 7. armija Jakovļeva vadībā (ap 200 000 karavīru und 1500 tanku) uzbruka somu nocietinājumiem Karēlijas šaurumā starp Somu līci un Lādogas ezeru.
  • 8. armija Habarova vadībā (ap 130 000 karavīru und 400 tanku) uzbruka ziemeļos no Ladogas ezera ar uzdevumu apiet ezeram un ielenkt somu galvenos spēkus no aizmugures.
  • 9. armija Duhanova vadībā un 14. armija Frolova vadībā (kopā ap 140 000 karavīru und 150 tanku) bija izvietotas uz ziemeļiem no galvenajiem spēkiem, bet to uzdevums bija ieņemt visu ziemeļu Somijas teritoriju.
PSRS un "Somijas Demokrātiskās Republikas" valdības paraksta Terijoki miera līgumu 1939. gada 2. decembrī.

Tikko Sarkanā armija iekaroja pirmo Somijas teritoriju, tā robežpilsētā Terijoki Kūsinena vadītā "Tautas valdība" 2. decembrī noslēdza miera līgumu ar PSRS, kurā Somija Demokrātiskā Republika atteicās no Austrumkarēlijas un Hanko pussalas par labu PSRS, pretī iegūstot arktiskos apgabalus. Tomēr cerētā tautas sacelšanās Somijā nesākās un marionešu valdībai nebija pilnīgi nekāda somu tautas atbalsta. Somiem palīgā devās arī 11 000 brīvprātīgo no citām valstīm. 7000 brīvprātīgo ieradās no Zviedrijas. Brīvprātīgie ieradās arī no Norvēģijas, Dānijas, Ungārijas, Igaunijas, Latvijas un ASV. Palīgā devās arī vairākas Spānijas pilsoņu karā zaudējušās internacionālās brigādes.[nepieciešama atsauce] Aktīvi iesaistījās krievu emigranti, kuru apmācībā palīdzēja arī 1928. gadā aizbēgušais Staļina personīgais sekretārs Boriss Bažanovs.[nepieciešama atsauce] Skaita un bruņojuma ziņā vājākajai somu armijai izdevās apturēt padomju ofensīvu 1939. gada decembrī - 1940. gada janvārī. Tikai pēc padomju armijas pārgrupēšanās 1940. gada februārī tai izdevās pārraut somu aizsardzības līnijas un somi uzsāka miera sarunas. Lielbritānija un Francija 1940. gada martā jau bija gatavas nosūtīt Somijai palīgā savu karaspēku, taču Norvēģija un Zviedrija nepieļāva karaspēka transportu cauri savai teritorijai. Tā kā cita maršruta izvēle novestu pie liela laika zaudējuma, Somijas valdība nolēma rietumu lielvalstīm oficiālu palīdzību nelūgt.[2] Agresijas rezultātā stipri cieta PSRS starptautiskais prestižs un tā tika izslēgta no Tautu Savienības. Padomju valdība bija spiesta atteikties no pilnīgas Somijas anektēšanas un 13. martā Maskavā noslēdza miera līgumu, kurā Somija atteicās no plašām teritorijām Karēlijā, Hanko pussalā un pie Ziemeļu ledus okeāna, saglabājot valstisko neatkarību.

Rezultāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Somijas atdalītā teritorija (1940).

Kara rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 70 000 Somijas armijas kareivju un ārvalstu brīvprātīgo. Padomju Savienība pēc kara savu zaudējumus novērtēja ar 48 000 kritušo un 159 000 ievainoto un saslimušo. Šobrīd Krievijas vēsturnieki aprēķinājuši ap 126 875[3] kritušo un bez vēsts pazudušo, kā arī 265 000 ievainoto un saslimušo (somu pētnieki lēš Sarkanās armijas zaudējumus līdz pat līdz 270 000 kritušo un 300 000 ievainoto un saslimušo).

Atsauces un paskaidrojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Resolution of Council of League of Nations
  2. Zeterbergs, Sepo. Somija neatkarības gados. Zvaigzne ABC. Rīga 1999. ISBN 9984-17-654-1 85. lpp.
  3. 1939.-1940. gadu karadarbībā kritušo kaujās, bez vēsts pazudušo un mirušo no ievainojumiem hospitāļos - kopskaitā 126 875 personas, - saraksts apkopots un glabājas Krievijas valsts kara arhīvā (РГВА, фонд 34980, год 1939-1940, опись 15).

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Troters R.Viljams. Krievu-somu 1939.-1940.gada Ziemas karš. - Rīga: Atēna, 2005., ISBN 9984-34-168-2
  • Max Jakobson: The Diplomacy of the Winter War: An Account of the Russo-Finnish War, 1939-1940. Cambridge 1961
  • Anthony Upton: Finland 1939—40. Newark, 1974
  • Richard W. Condon: Winterkrieg Russland—Finnland. Moewig-Verlag, München 1980, ISBN 3-8118-4302-8
  • William Trotter: A Frozen Hell. Chapell Hill, 1991
  • Carl van Dyke: The Soviet Invasion of Finland 1939—40. Frank Cass Publishers, London, Portland 1997, ISBN 0-7146-4753-5
  • Pentti Virrankoski: Suomen historia 2. SKS, Helsinki 2001, ISBN 951-746-342-1

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]