Karbazols

Vikipēdijas lapa
Karbazols

Karbazola struktūrformula
Ķīmiskā formula C12H9N
Molmasa 167,21 g/mol
Blīvums 1100 kg/m3
Kušanas temperatūra 247°
Viršanas temperatūra 354,8 °C

Karbazols (dibenzpirols, difenilēnimīns, C12H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem diviem benzola un viena pirola gredzena (karbazols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu, tādēļ tā molekula ir visai stabila). Ūdenī praktiski nešķīst, labi šķīst hloroformā un citos organiskajos šķīdinātājos. Kristalizējas no ksilola bezkrāsainu plāksnīšu veidā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbazolu lielos daudzumos satur akmeņogļu darva.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbazolu rūpnieciski iegūst no akmeņogļu darvas (pievienojot tai kālija hidroksīdu, pārdestilējot paliek karbazola kālija sāls).

Var iegūt, karsējot difenilamīnu vai (kopā ar skābēm) o-o'-diaminodifenilu.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemīt vājas bāziskas īpašības, ar skābēm veido sāļus (grūti šķīstošu pikrātu un perhlorātu). Tāpat kā visi otrējie amīni, veido N-nitrozoatvasinājumu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbazolu lieto dažādu krāsvielu sintēzei.