Oksazols
| Oksazols | |
|---|---|
![]() Oksazola dažādu veidu struktūrformulas un molekulas modelis |
|
| Ķīmiskā formula: | C3H3NO |
| Molmasa: | 69,06 g/mol |
| Blīvums: | 1080 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | -87 °C |
| Viršanas temperatūra: | 69,5 °C |
Oksazols (1,3-oksazols, C3H3NO) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem. Tā pieclocekļu cikls satur vienu slāpekļa un vienu skābekļa atomu, starp kuriem ir viens oglekļa atoms. Oksazols ir viegli uzliesmojošs šķidrums ar piridīnam līdzīgu aromātu, tas labi šķīst ūdenī.
Satura rādītājs |
Atrašanās dabā [izmainīt šo sadaļu]
Oksazola atvasinājumi var veidoties, oksidējoties serīnu vai treonīnu saturošiem peptīdiem. Atšķirībā no oksazola sēru saturošā analoga - tiazola, oksazola gredzenu saturošas vielas dabā sastopamas reti.
Iegūšana [izmainīt šo sadaļu]
Visvienkāršāk iegūt, dekarboksilējot atbilstošo karbonskābi (4-oksazolkarbonskābi). Var iegūt arī no ciānhidrīniem un aldehīdiem (Fišera oksazola sintēze).
Līdzīgi furāna iegūšanai no 1,4-diketoniem, oksazols iegūstams, iedarbojoties ar fosfora (V) hlorīdu vai tionilhlorīdu uz acilaminoketoniem.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Oksazolam piemīt vājas bāziskas īpašības.
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Oksazolu un tā atvasinājumus lieto bioķīmiskajām un farmaceitiskajām sintēzēm, kā arī krāsvielu un augu aizsardzības līdzekļu iegūšanai.
-
-
-
*divi sajūgti sešlocekļu cikli **cikls sastāv tikai no slāpekļa atomiem ***satur kondensētu benzola gredzenu ****satur 2 kondensētus benzola gredzenus
-
-
