Klinšuvārnas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Klinšuvārnas
Picathartes (Lesson, 1828)
Baltkakla klinšuvārna (Picathartes gymnocephalus)
Baltkakla klinšuvārna (Picathartes gymnocephalus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Klinšuvārnu dzimta (Picathartidae)
Ģints Klinšuvārnas (Picathartes)
Izplatība

central
     Baltkakla klinšu vārnas izplatība      Pelēkkakla klinšuvārnas izplatība

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints. Klinšuvārnu ģintī ir 2 sugas. Lai arī latviešu valodā šos putnus sauc par vārnām, tie nav tuvi radinieki vārnu dzimtas (Corvidae) putniem.

Klinšuvārnas dzīvo Āfrikas rietumu un centrālās daļas tropu biomas lietusmežos. Tās var sastapt mitrās, purvainās un klinšainās vietās. Abas sugas ir nometnieces.[1]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abu klinšuvārnu sugu 1902. gada ilustrācija

Klinšuvārnas ir lieli zvirbuļveidīgie putni, to ķermeņa garums ir 33 - 38 cm, svars 200 - 250 g. Abām sugām apspalvojums ir ļoti līdzīgs. Krūtis un vēders ir balts, bet mugura, spārni un aste tumši pelēka. Kakla apspalvojuma krāsa katrai sugai ir atšķirīga. Atbilstoši kakla apspalvojumam sugas ir ieguvušas savus nosaukumus: baltkakla klinšuvārna un pelēkkakla klinšuvārna. Galvai nav apspalvojuma, toties tās āda ir koši dzeltena vai oranža. Salīdzinot ar citiem zvirbuļveidīgajiem putniem, klinšuvārnai ir garš kakls, bet knābis atgādina vārnas knābi. Pelēkās kājas ir garas un spēcīgas, tās ir labi piemērotas, lai ilgstoši pārvietotos pa zemi. Spārni ir gari, bet klinšuvārnas reti lido lielus attālumus.[1]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klinšuvārnas pamatā barojas ar dažādiem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Iecienītākie bezmugurkaulnieki ir vaboles, termīti, skudras, tūkstoškāji, simtkāji, sliekas un gliemeži. Klinšuvārnas medī arī vardes un ķirzakas, kuras parasti izbaro saviem mazuļiem. Barība tiek meklēta gan uz zemes, gan kokos. Arī sekli, tekoši ūdeņi tiek pārneklēti, meklējot krabjus. Pa zemi klinšuvārnas pārvietojas ar palēcieniem, ik pa laikam apstājoties, lai pārmeklētu zemi. Ar savu diezgan garo knābi tā rūpīgi apskata [[augsni}augsnes]] virskārtu, apgriežot un izcilājot lapas un kritalas. Kājas kašāšanai klinšuvārna neizmanto.[1]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abas klinšuvārnu sugas ligzdo lietus sezonā. Ja gadā ir 2 lietus sezonas, tad klinšuvārna ligzdo 2 reizes. Tās veido monogāmus pārus, kas paliek kopā uz mūžu. Ligzdas tiek veidotas nelielās kolonijās, kurās ir apmēram līdz 7 pāriem. Diezgan bieži ligzdo arī tikai 1 pāris vai 2 pāri. Ligzda tiek būvēta no dažādām aug šķiedrām, zariņiem, lapām un dubļiem, kas ar dubļu palīdzību tiek stiprināta pie alas griestiem vai klinšu pārkares. Ligzdai ir bļodas forma. Dējumā ir 2 olas ar 24 - 48 stundu nobīdi. Abi vecāki piedalās olu perēšanā, vienam otru nomainot ik pa 12 stundām. Inkubācijas periods ilgst 20 dienas. Izšķīlušies mazie putnēni ir gandrīz kaili un bezpalīdzīgi. Apspalvojums izaug pēc 25 dienām.[1]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Thompson, Hazell (2007), "Family Picathartidae (Picathartes)", in Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; David, Christie, Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Picathartes to Tits and Chickadees, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 60–69, ISBN 84-96553-42-6