Kuršu valoda

Kuršu valoda Kursenieku valoda
Valodu lieto:	Latvija, Lietuva, Vācija
Runātāju skaits:
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Baltu   Rietumbaltu    Kuršu valoda
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:	xcu

Kuršu valoda (lietuviešu: kuršių kalba) bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos. Daļa valodnieku kuršu valodu uzskata par austrumbaltu, daļa - par rietumbaltu valodu.

Kuršu valodu nedrīkst jaukt ar t.s. kursenieku valodu, kurā vēl 20. gadsimtā runāja daļa Kuršu kāpu iedzīvotāju.

Teksti

Grunava tēvreize atrodama "Prūšu hronikā" (1526), tomēr tiek uzskatīts, ka tā pierakstīta senajā latviešu vai pat kuršu valodā. Katrā ziņā tajā ir saskatāmas kuršu valodas pēdas.

nossen thewes cur thu es delbas sweytz gischer tho wes wardes penag munis tholbe mystlastilbi tolpes prahes girkade delbeszine tade symmes semmes worsunii dodi mommys an nosse igdemas mayse unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu cadmes pametam musen prettane kans newede munis lawnā padomā swalbadi munis nowusse loyne

Oriģinālā tēvreize varēja būt skanējusi šādi: «Mūsūn (Nūsūn) tēvas, kuris tu esi debesīs, svētīts lai ir tavas vārdas, peināk mumis tava mīlastība, tavas prātas ir kada debesinē, tada zemes vorsūnī. Duodi mumis mūsūn (nūsūn/nūsą) ikdeinas maize und gaitkas, pames mumis mūsūn (nūsūn/nūsų) nuozeigumu, kada mēs pametam mūsūn (mūsiems) pretauneikams, nevedei munis ļaunā paduomā, svabadi munis nuo vusa ļauna.»

Sventājas grāmatas

1560. gadā Johans Funks pēc Prūsijas hercoga Albrehta rīkojuma apsekoja Grobiņas novada baznīcas un savā ziņojumā par Sventājas (tag. Lietuvā) luterāņu baznīcas inventāru citu priekšmetu starpā minēja divas rakstītas un pergamentā iesietas grāmatas kuršu valodā. Vienā no tām bijuši evanģēliji kopā ar epistulām, kā arī "Passio Domini" ("Tā Kunga ciešanas"), otrā - katehisms. Diemžēl pašas grāmatas nav atrastas. Tomēr to apraksts pilnībā sakrīt ar 1586.g. Kēnigsbergā latviešu valodā izdoto katehismu un 1587.g. izdoto "Evanģēliji un epistulas".

Valodas īpatnības

Kuršu valodā saglabāti senie baltu savienojumi an, en, in, un (piem., Palanga, Kandava, Venta, Būtinge, Alsunga, Dundaga, Skrunda), kā arī divskanis ei, piem., deina, peins (latv. diena, piens). Saglabāti arī divskaņi ai, piem. raikstas (rieksts), au, piem. pretauti (pretoties) un patskanis ā, piem., laitāt (lietot). Patskanis e vienmēr ir izrunāts plati.

Raksturīgas izskaņas ale, ele ,piem., Kretingale, Nogale, Sabele (latv. Sabile arī Kabile)

Vidus dialekta kursiskās izloksnes parāda asimilētās kuršu valodas aptuveno izplatību līdz 16. gadsimtam.

Iespējamais lietotāju skaits

Gads	Valoda lietotāju
1620	ap 150 000
1871	16 842
1905	14 987
1930	9 500
1950	2 500
2004	iespējams 5

Ārējās saites

• Mēģinājums restaurēt kuršu valodu