Polārlapsa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Polārlapsa
Vulpes lagopus (Linnaeus, 1758)
Polārlapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Polārlapsa (Vulpes lagopus)
Sinonīmi
  • Alopex lagopus
  • Canis lagopus
Izplatība
Distribution arctic fox.jpg

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs. Polārlapsa ir neliela auguma lapsa, kas apdzīvo aukstos Arktikas galējos ziemeļus, un ir bieži sastopama tundras biomā.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlapsa vasaras kažokā
Polārlapsas lapsēns

Polārlapsa dzīvo aiz polārā loka un ir atrodama visās ziemeļu teritorijās: Grenlandē, Krievijā, Kanādā, Aļaskā un Svalbārā, kā arī Islandē un Skandināvijas ziemeļos.[1] Kopumā polārlapsas populācijai ir labi izdzīvošanas apstākļi, izņemot Skandināviju, kur lapsas savā laikā tika intensīvi izmedītas. Skandināvijā šobrīd par spīti stingrajam medību aizliegumam polārlapsu paliek arvien mazāk.[2] Kopumā Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā varētu būt apmēram 120 pieaugušu polārlapsu. Arī Krievijas Mednija salā polārlapsu populācija ir zaudējusi 90%, jo 1970. gadu starp lapsām no suņiem izplatījās ausu ērcīte. Lapsas tika ārstētas, bet joprojām ērcīte nav likvidēta.[3]

Polārlapsa ir vienīgais iedzimtais plēsīgais zīdītājs Islandē. Tā Islandi ir sasniegusi pēdējā ledus laikmeta laikā, kad okeāns bija aizsalis. Polārlapsas savvaļā apdzīvo Krievijas arktiskās salas, un kontinentā tās ir sastopamas reti. Tās ir iecienīts kažokzvērs, ko audzē lapsu fermās. Kopumā polārlapsu daudzums ir diezgan mainīgs, jo tas ir atkarīgs no lemingu daudzuma. Polārlapsas labos gados var ātri atjaunot savu populāciju, bet tās bieži mirst jaunas. Polārlapsas pazaudē teritoriju arī rudajām lapsām, jo tās ir lielākas un spēcīgākas. Savvaļā vilki ir galvenie plēsēji, kas regulē rudo lapsu skaitu mežos, bet samazinoties vilku skaitam, rudo lapsu skaits ir strauji pieaudzis un sāk izplesties ziemeļu virzienā.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlapsa ir neliela lapsa, tās ķermeņa garums bez astes ir apmēram 55 cm, astes garums 31 cm, augstums skaustā apmēram 25—30 cm, svars 4—5,5 kg. Polārlapsai ziemas periodā uzaug biezs, silts kažoks, visbiezākais kažoks no visiem zīdītājiem.[4] Polārlapsa spēj dzīvot Arktikas ziemā, kur temperatūra var noslīdēt līdz -70°C. Ķermeņa siltumu palīdz saglabāt arī zemādas tauku kārta. Ķepas polārlapsai klātas ar pūkainu, biezu vilnu, tādā veidā ķepas ir pasargātas no salšanas un netiek zaudēts arī ķermeņa siltums. Viss ķermenis kopumā ir veidots tā, lai pēc iespējas mazākas būtu virsmas caur kurām varētu zaudēt siltumu, tās nelielais ķermenis ir izteikti apaļš, tai ir īss purns un kājas, mazas, biezām pūkām klātas ausis. Izejot medībās, tās pūkainās ķepas ļauj lapsai pārvietoties pa sniega virsu. Polārlapsai ir ļoti laba dzirde, tā sadzird zem sniega vismazāko troksni. Ja lapsa kaut ko sadzird, tā ierokas dziļi sniegā, līdz medījums ir atrasts.

Polārlapsas pēc krāsas iedalās divos veidos: baltās polārlapsās un pelēkās polārlapsās jeb sudrablapsas. Polārlapsas kažoka krāsa mainās atkarībā no sezonas: baltajām polārlapsām kažoks ziemā ir balts un lapsa kļūst uz sniega gandrīz neredzama, vasarā tas ir tumši brūns ar gaišu vēderu. Sudrablapsām kažoks ziemā ir divkrāsains, pavilna koši melna, bet akota spalva dalīta divās krāsās - pamatne melna, spalvu gali sudrabaini pelēki, tonis var variēt no gaiša, silti pelēka līdz pat tumšam, zilgani pelēkam tonim, vasarā kažoks variē starp tumši brūnu un pelēku.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlapsa pamatā ēd jebkādu gaļu, ko var atrast un nomedīt, ieskaitot lemingus, polāros zaķus, rāpuļus un abiniekus, olas, putnus un maitas gaļu. Lemingi ir galvenais barības avots, katru dienu lapsas ģimene var apēst vairākus dučus lemingu. Aprīlī un maijā polārlapsas dodas medīt arī roņu mazuļus, kamēr tie guļ uz ledus un ir relatīvi neaizsargāti. Ja polārlapsa var saķert zivis, tad arī tās tiek apēstas. Ja polārlapsa nav varējusi kaut ko nomedīt, tā neatsakās no gaļas paliekām, kas atlikušas no lielo plēsēju, piemēram, polārlāča nogalināto dzīvnieku kauliem. Lapsai ir jāuzmanās no polārlāča, jo pati var kļūt par tā medījumu.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapsām ir tendence veidot monogāmus pārus. Grūsnības periods ilgst 52 dienas un, vasarai sākoties, piedzimst, 6—7 lapsēni, bet to skaits var būt līdz pat 11. Mazuļus abi vecāki audzina kopīgi. Kamēr lapsēni ir mazi, tie tiek slēpti alā, kas var būt diezgan plašs un sarežģīts alu labirints, savienojoties vairāku paaudžu apdzīvotām alām. Iepriekšējās vasaras jaunās polārlapsas mēdz palikt kopā ar vecākiem un palīdzēt audzināt jaunāko paaudzi. Lapsēni iesākumā ir tumši brūni, bet paaugoties tie iegūst balto kažoku.

Polārlapsu sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlapsai ir 5 pasugas:

  • Polārlapsas nominālpasuga (Vulpes lagopus lagopus)
  • Bēringa salu polārlapsa (Vulpes lagopus beringensis)
  • Islandes polārlapsa (Vulpes lagopus fuliginosus)
  • Pribilova salu polārlapsa (Vulpes lagopus pribilofensis)
  • Grenlandes polārlapsa (Vulpes lagopus groenlandicus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alopex lagopus (Arctic Fox, Polar Fox)
  2. Angerbjörn, A. et al. (1995). "Dynamics of the Arctic fox population in Sweden". Annales Zoologici Fennici 32: 55–68.
  3. Goltsman et al. (1996). "The Mednyi Arctic foxes: treating a population imperilled by disease". Oryx 30: 251–258.
  4. Canids: Foxes, Wolves, Jackals and Dogs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]