Polārlapsa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Polārlapsa
Vulpes lagopus (Linnaeus, 1758)
Polārlapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Polārlapsa (Vulpes lagopus)
Sinonīmi
  • Alopex lagopus
  • Canis lagopus
Izplatība
Distribution arctic fox.jpg

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs. Polārlapsa ir neliela auguma lapsa, kas apdzīvo aukstos Arktikas galējos ziemeļus, un ir bieži sastopama tundras biomā.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlapsa vasaras kažokā
Polārlapsas lapsēns

Tās garums bez astes ir apmēram 55 cm, astes garums 31 cm, tās augstums skaustā ir apmēram 25-30 cm, svars 4-5,5 kg.

Polārlapsai ziemas periodā uzaug biezs, silts kažoks, visbiezākais kažoks starp visiem zīdītājiem[1]. Polārlapsa spēj dzīvot Arktikas ziemā, kur temperatūra var noslīdēt līdz -70 grādiem zem celsija. Siltumu ķermenī palīdz saglabāt arī zemādas tauku kārta. Ķepas polārlapsai ir pūkainas, biezu vilnu klātas, tādā veidā ķepas ir pasargātas no salšanas un netiek zaudēts ķermeņa siltums. Viss ķermenis kopumā ir veidots tā, lai pēc iespējas mazākas būtu virsmas caur kurām varētu zaudēt siltumu, tās nelielais ķermenis ir izteikti apaļš, tai ir īss purns un kājas, un mazas, biezām pūkām klātas ausis. Izejot medībās, tās pūkainās ķepas ļauj lapsai pārvietoties pa sniega virsu. Polārlapsai ir ļoti laba dzirde, un tā sadzird zem sniega medījuma vismazāko troksni. Ja lapsa kaut ko sadzird, tā ierokas dziļi sniegā līdz medījums ir atrasts.

Polārlapsas pēc krāsas iedalās divos veidos: baltās polārlapsas un pelēkās polārlapsas jeb sudrablapsas. Polārlapsas kažoka krāsa mainās atkarībā no sezonas: baltajām polārlapsām kažoks ziemā ir balts, un lapsa kļūst uz sniega gandrīz neredzama, vasarā tas ir tumši brūns ar gaišu vēderu[2]. Sudrablapsām kažoks ziemā ir divkrāsains, pavilna koši melna, bet akota spalva dalīta divās krāsās - pamatne ir melna, un spalvas gali sudrabaini pelēki, tonis var variēt no gaiša silti pelēka līdz pat tumšam zilgani pelēkam tonim, vasarā kažoks variē starp tumši brūnu un pelēku.

Polārlapsas ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapsām ir tendence veidot monogāmus pārus. Bērnus polārlapsa iznēsā 52 dienas, un, vasarai sākoties piedzimst, 6-7 kucēni, bet to skaits var būt līdz pat 11. Abi vecāki kopīgi audzina bērnus, kuri tiek slēpti alā. Ala var būt diezgan plašs un sarežģīts alu labirints, kurā savienojas vairāku paaudžu apdzīvotas alas. Iepriekšējās vasaras jaunās polārlapsas mēdz palikt kopā ar vecākiem un palīdzēt audzināt jauno paaudzi. Lapsēni iesākumā ir tumši brūni, bet paaugoties tie iegūst balto kažoku.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlapsa pamatā ēd jebkādu gaļu, ko var atrast un nomedīt, ieskaitot lemingus, polāro zaķi, rāpuļus un abiniekus, olas, putnus un maitas gaļu. Lemingi ir galvenais barības avots, katru dienu lapsas ģimene var apēst vairākus dučus lemingu. Aprīlī un maijā polārlapsas dodas medīt arī roņu mazuļus, kamēr tie guļ uz ledus un ir relatīvi neaizsargāti. Ja polārlapsa var saķert zivis, tad arī tās tiek apēstas. Ja polārlapsa nav varējusi ķaut ko nomedīt, tā neatsakās no gaļas paliekām, kas ir aizķērušās uz lielo plēsēju, kā piemēram, polārlāča nogalināto dzīvnieku kauliem. Lapsai ir jāuzmanās no polārlāča, jo pati var kļūt par tā medījumu.

Polārlapsu sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suņu dzimta (Canidae)

Polārlapsu izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlapsa dzīvo aiz polārā loka un ir atrodama visās ziemeļu teritorijās: Grenlandē, Krievijā, Kanādā, Aļaskā un Svalbardā, kā arī Īslandē un Skandināvijas ziemeļos[3]. Kopumā polārlapsas populācijai ir labi izdzīvošanas apstākļi, izņemot Skandināviju, kur lapsas savā laikā tika intensīvi izmedītas. Skandināvijā šobrīd par spīti stingrajam medību aizliegumam polārlapsu paliek arvien mazāk[4]. Kopumā Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā varētu būt apmēram 120 pieaugušu polārlapsu. Arī Krievijas Mednija salā polārlapsu populācija ir zaudējusi 90% dzīvnieku, jo 1970. gadu starp lapsām no suņiem izplatījās ausu ērcīte. Lapsas tika ārstētas, bet joprojām ērcīte nav likvidēta[5].

Polārlapsa ir vienīgais iedzimtais plēsīgais zīdītājs Īslandē. Tā ir sasniegusi Īslandi pēdējā ledus laikmeta laikā, kad okeāns bija aizsalis.

Sudrablapsas savvaļā apdzīvo Krievijas arktiskās salas, un kontinentā tās ir sastopamas reti. Sudrablapsas ir iecienīts kažokzvērs, ko audzē lapsu fermās. Arī Latvijā ir vairākas sudrablapsu audzētavas.

Kopumā polārlapsu daudzums ir diezgan mainīgs, jo tas šūpojas līdzi lemingu daudzumam. Polārlapsas labos gados var ātri atjaunot savu populāciju, bet tās bieži mirst jaunas. Polārlapsas zaudē teritoriju arī rudajām lapsām, jo tās ir lielākas un spēcīgākas. Savvaļā vilki ir galvenie plēsēji, kas regulē rudo lapsu skaitu mežos, bet samazinoties vilku skaitam, rudo lapsu skaits ir strauji pieaudzis un sāk izplesties ziemeļu virzienā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.carnivoreconservation.org/files/actionplans/canids.pdf
  2. http://www.env.gov.nl.ca/snp/Animals/arctic_fox.htm
  3. Alopex lagopus (Arctic Fox, Polar Fox)
  4. Angerbjörn, A. et al. (1995). "Dynamics of the Arctic fox population in Sweden". Annales Zoologici Fennici 32: 55–68.
  5. Goltsman et al. (1996). "The Mednyi Arctic foxes: treating a population imperilled by disease". Oryx 30: 251–258.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]