Mazā gaura

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazā gaura
Mergellus albellus (Linnaeus, 1758)
Tēviņš augšpusē, mātīte apakšpusē
Tēviņš augšpusē, mātīte apakšpusē
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (')
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Jūras pīļu apakšdzimta (Merginae)
Ģints Mazās gauras (Mergellus)
Suga Mazā gaura (Mergellus albellus)

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder jūras pīļu apakšdzimtai (Merginae). Mazā gaura ir vienīgā suga mazo gauru ģintī (Mergellus). Lai arī šo sugu sauc par gauru, un kādreiz tā tika sistematizēta gauru ģintī (Mergus), tā tomēr ir tuvāk radniecīga gaigalām (Bucephala).[1] Reizēm mazā gaura hibridizējas ar gaigalu (Bucephala clangula).

Mazā gaura ir ļoti sena ūdensputnu suga, tās senākās fosilijas ir atrastas Anglijā, un tās ir 2 - 1,5 miljonus gadus vecas no pleistocēna sākuma.[2]

Mazā gaura ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos. Ligzdošanai tai ir nepieciešami koki, tādēļ to nevar sastapt aiz mežu līnijas. Ziemas periodā tā migrē nedaudz uz dienvidiem un ziemo vēju pasargātajos Baltijas jūras līčos, iekšzemes ezeros Centrāleiropā.[3] Tā ziemo arī Melnās jūras krastos un Vidusjūras austrumdaļā, kā arī neliels daudzums ziemo Lielbritānijas piekrastēs. Dažas mazās gauras ir ieceļojušas Ziemeļamerikā.

Latvijā mazā gaura neligzdo, bet ir bieža caurceļotāja. Nelielā skaitā ziemo neaizsalušajos piejūras ezeros un Rīgas jūras līča piekrastē. Reizēm mazo gauru var novērot arī vasarā zivju dīķos pie Lubānas ezera.[3]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņa apspalvojumu mēdz salīdzināt ar saplaisājušu ledu

Mazā gaura ir maza auguma pīle, un ārēji ir kaut kas pa vidu gaurām un gaigalām. Tās ķermenis ir apmēram 38 - 44 cm garš, spārnu izplētums 56 - 69 cm,[4] tēviņa svars ir apmēram 540 - 940 g, mātītes 700 - 800.[5] Tai ir izteikts dzimuma dimorfisms apspalvojumā. Tēviņi riesta tērpā ir melnbalti, bet mātītes pelēkas ar brūnu galvas virsu, to pazodes un vaigi ir balti. Lidojumā uz spārniem var redzēt košus, baltus laukumus. Tēviņu balto apspalvojumu, uz kura izceļas šaurās, melnās līnijas, mēdz salīdzināt ar ieplaisājušu ledu. Tā mugura un spārnu virspuse ir melna, bet tāpat kā mātītei uz spārniem ir balts laukums. Tēviņam uz galvas ir arī cekuls, kura nav mātītei. Uz acīm tam ir melnas brilles. Kad pārošanās beidzas, tēviņi kļūst līdzīgi mātītēm, arī jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm.[6]

Mazās gauras knābis ir pelēks, samērā šaurs, smails un ar līku knābja galu. Knābja malas ir robotas, kas ļauj labāk satvert zivis.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā gaura ir kautrīgs putns, un iztraucēta uzreiz aizlido

Tā mājo zivīm bagātos ezeros un lēnās upēs, uzturoties krastu tuvumā un slēpjoties zem nolīkušiem koku zariem. Mazās gauras ir ļoti draudzīgas un sociālas. Kad mazuļi ir izaudzināti tās veido barus, kas kopīgi barojas un migrē. Migrācijas laikā bars var būt ļoti liels, tajā var būt apmēram 10 000 putnu.[7]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā gaura barojas dienas laikā, nirstot zem ūdens 1 - 4 metru dziļumā. Ligzdošanas sezonas laikā mazā gaura barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, vēžveidīgajiem, moluskiem, vardēm, zivīm un ūdensaugu sēklām, saknēm un lapām. Ziemas laikā un pavasarī tās pamatā barojas tikai ar zivīm.[7]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā gaura veido monogāmus, īslaicīgus pārus. Pēc sapārošanās tēviņi pulcējas lielos baros, un uzturas kopā, kamēr tiem nomainās apspalvojums. Šajā laikā putni nevar lidot.[7] Mazā gaura ligzdo maijā. Ligzda tiek būvēta augstu koku dobumā, izmantotas tiek arī vecās dzeņu ligzdas. Mazā gaura labprāt ligzdo speciāli pgatavotos putnu būros.[7] Dējumā ir 6 - 9 olas. Inkubācija speriods ilgst 28 dienas, un olas perē tikai mātīte.[5]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Mazā gaura