Meža kaķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

'

Meža kaķis
Felis silvestris (Schreber, 1777)
Eiropas meža kaķis (Felis silvestris silvestris)
Eiropas meža kaķis (Felis silvestris silvestris)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Kaķveidīgie (Feliformia)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints Kaķi (Felis)
Suga Meža kaķis (F. silvestris)
Izplatība
Felis-silvestris2.png
Iedalījums

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis). Meža kaķim ir 6 pasugas, no kurām viena ir mājas kaķis (Felis silvestris catus). Par mājas kaķa priekšteci uzskata vienu no meža kaķa pasugām — Āfrikas savvaļas kaķi (Felis sylvestris libyca).

Meža kaķa izplatības areāls aptver Eiropas dienviddaļu, Āzijas centrālo un dienviddaļu un lielāko daļu Āfrikas.[1] Tas parasti mīt jauktos platlapju mežos, stepēs un savannā. Mežu intensīvā izmantošana gan mežrūpniecībai, gan cilvēku atpūtai liek meža kaķiem pārvietoties uz citām biomām, piemēram, skujkoku mežiem, klinšainām augstienēm, tīreļiem, krūmājiem, purviem un jūras piekrasti. Meža kaķis ir visizplatītākais no savvaļas kaķiem, tādēļ suga nav iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā. Tomēr daudzās Eiropas valstīs meža kaķis ir aizsargājams.[2] Latvijā meža kaķis vairs nav sastopams.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas savvaļas kaķis (Felis silvestris lybica)
Meža kaķis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks

Meža kaķis augumā ir līdzīgs mājas kaķim, bet ir par to nedaudz lielāks un spēcīgāks. Meža kaķa ķermeņa garums ir 36,5-80 cm, tā aste 21—45 cm,[3] augstums skaustā 25 — 40 cm. Lielākā daļa meža kaķu sver 3—6 kg, bet mazākie indivīdi var svērt tikai 1,6 kg, bet lielākie 13 kg.[4][5] Āfrikas un Āzijas pasugas ir slaidākas nekā Eiropas meža kaķis. Kā arī tām salīdzinoši ir gaišāk, īsāks un plānāks kažoks. Tā kažoka krāsa var būt smilšu brūna, rudi brūna vai pelēkbrūna ar tumšāk brūnām svītrām vai raibumiem.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža kaķis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks. Tas baidās no cilvēka un izvairās no apdzīvoto vietu tuvuma. Meža kaķis ir vientuļnieks un teritoriāls dzīvnieks. Tā teritorija ir 1,5—12 km² liela. Tēviņiem teritorija ir lielāka nekā mātītēm, kā rī tēviņa teritorija pārklājas ar 3—6 mātīšu teritorijām. Abi dzimumi savu teritoriju iezīmē ar urīnu, fekālijām un zemes skrāpējumiem.[6]

Meža kaķu galvenie konkurenti uz barību ir lapsas, šakāļi un niedrāju kaķi.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža kaķi ir izteikti gaļēdāji. Tie pārtiek no trušiem un nelieliem grauzējiem, piemēram, žurkām, pelēm, strupastēm un lemingiem.[2] Meža kaķis veikli kāpelē pa zariem, ķerot vāveru mazuļus un putnus. Kopumā tas medī jebko, ko var nomedīt. Tās ir ķirzakas, vardes, zivis, zebiekstes, skorpionus un pat mazas stirniņas vai antilopes.[6] Nepieciešamības gadījumā tie ēd arī maitu.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža kaķis pārojas vienu reizi gadā. Tomēr ir iespējams otrais metiens, ja pirmais aiziet bojā. Tā pārošanās laiks Eiropā ir no februāra līdz martam, bet Āfrikā tas ir lietus sezonā. Grūsnība ilgst 56 — 69 dienas. Āfrikas pasugām grūsnības periods ir īsāks nekā Eiropas meža kaķim.[6] Metienā ir 1—5 kaķēni, bet visbiežāk ir 3 vai 4 mazuļi. Tie piedzimst mātītes iekārtotā migā — koka dobumā, alā starp klintīm vai saknēm, trušu vai āpšu pamestā alā. Kaķēni piedzimstot sver 75—150 g, Tie ir akli un nevarīgi. Acis atveras pēc 7—12 dienām. Medīt kaķēni sāk 10—12 nedēļu vecumā. Māte tos zīda ar pienu pirmos 2 mēnešus. Jau 3 mēnešu vecumā kaķēni sāk dzīvot patstāvīgi, pametot māti. Apmēram gada vecumā, kad jaunie kaķi sasniedz dzimumbriedumu, tie ieņem savu teritoriju.[6]

Tā mazuļus apdraud un bieži nogalina caunas.[7]

Meža kaķis un cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreiz meža kaķi lielā skaitā apdzīvoja visu Eiropu. Lielu mežu teritoriju izciršana izraisīja meža kaķu pārcelšanos uz mierīgākiem reģioniem. Neraugoties uz to, tie kļuva par mednieku iecienītu objektu. Mednieki uzskatīja ka tā viņi aizsargā mazākus medījamos dzīvniekus un uz zemes ligzdojošos putnus, piemēram, fazānus vai irbes.

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā mednieki izšāva tūkstošiem meža kaķu, kuri līdz ar to no daudzām vietām izzuda. Par laimi, meža kaķim, 20. gadsimta abi pasaules kari pievērsa cilvēku uzmanību citām problēmām un līdz ar to tika pārtraukta šī dzīvnieka iznīcināšana. Tagad sabiedriskā doma ir mainījusies un cilvēki vēlas pilnībā izbeigt lielo plēsīgo dzīvnieku nogalināšanu.

Meža kaķis ir vērtīgs dabas elements. Viens no nedaudzajiem tā ienaidniekiem ir lūsis.[8]

Pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža kaķim ir 6 pasugas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IUCN: Felis silvestris
  2. 2,0 2,1 2,2 Eiropas meža kaķis
  3. Felis silvestris (Schreber)
  4. Felis silvestris Schreber, 1777
  5. Boitani, L. 1984. Simon & Schuster's Guide to Mammals. Simon & Schuster/Touchstone Books, ISBN 978-0-671-42805-1
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 83–98. ISBN 0-226-77999-8.
  7. Geptner, V.G., Sludskii, A. A., (1972) Mlekopitaiuščie Sovetskogo Soiuza. Vysšaia Škola, Moskva. (In Russian; English translation: Heptner, V.G.; Sludskii, A.A.; Bannikov, A.G.; (1992) Mammals of the Soviet Union. Volume II, Part 2: Carnivora (Hyaenas and Cats). Smithsonian Institute and the National Science Foundation, Washington DC). Pages 398–497.
  8. Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 61 karte, ISBN 9986-9333-7-4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]