Motokross

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Motokrosa dalībnieks sacensību trasē.

Motokross ir viens no motosporta veidiem - sacensības ar motocikliem vai kvadricikliem pa bezceļiem vai speciāli ierīkotām apļveida trasēm.

Motokrosa apļveida trasei ir smilšu segums, kas ierasti ir papildināts ar šķēršļiem, piemēram, mākslīgiem tramplīniem, uzkalniem un līkumiem. Tās garums parasti ir no 1.5 līdz 3 kilometriem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē pirmās motokrosa sacensības norisinājās 1924. gadā Kemberlijā.

Motocikli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Motokrosa motocikliem parasti ir viencilindra dzinējs ar darba tilpumu no 49 līdz 550 cm3. Galvenā dzinēju atšķirība ir taktu daudzums, divtaktu (2Т) vai četrtaktu (4Т).

Krosa motocikliem ir speciāla piekare, kas tiem ļauj veikt augstus lēcienus un nodrošina saķeri ātri braucot pa dažāda seguma virsmām. Lai atvieglotu motocikla svaru (tas ierasti ir no 80 līdz 120 kilogramiem), tādu aprīkojumu kā spidometru, lukturus, atbalsta peku, starteri un citas iekārtas tiek demontētas no sporta motocikliem. Tādēļ krosa motocikls nav transporta līdzeklis, un ar to nedrīkst pārvietoties pa koplietošanas ceļiem. Krosa motocikla vadīšanai sacensībās nav nepieciešama vadītāja apliecība.

Motokrosa motociklu detaļu izgatavošanā izmanto pēc iespējas vieglākus izejmateriālus, piemēram, alumīnijs, magnijs un to sakausējumi. Dēļ trases specifikas, sportisti lielāko trases posmu pavada stāvot uz kāpšļiem.

Galvenās sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionāts motokrosā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionāts motokrosā

Grand Prix vai Pasaules čempionāts motokrosā galvenokārt norisinās Eiropā ar dažiem izņēmumiem, (Čīlē, Dienvidāfrikā, Japānā un citur). Čempionātā ir trīs klases: MX1, MX2 un MX3 (analogs "450 cm3", "250 cm3" un "open" klasēm). Sacīkstes sastāv kvalifikācijas un 2 finālbraucieniem, katrs ar ilgumu 40 minūtes plus divi apļi. Vienā čempionāta sezonā vidēji norisinās vairāk nekā 16 sacensības.

AMA Motokrosa čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AMA Motokrosa čempionāta sezona sākas maija sākumā un turpinās līdz septembra vidum. Tā sastāv no divpadsmit sacīkstēm un norisinās visā kontinentālajā ASV. Iedalās divās klasēs: [1] 250 motokrosa klase 0-125 cm3 2-taktu vai 150-250 cm3 4-taktu motociklos un 450 motokrosa klase 150-250 cm3 2-taktu vai 251-450 cm3 4-taktu motocikli. Sacīkstes sastāv kvalifikācijas un 2 finālbraucieniem, katrs ar ilgumu 35 minūtes plus divi apļi.

Motokrosa variācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Motofrīstails[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas motofrīstaila sportists, kas veic "Supermenu" satverot sēdekli.
Pamatraksts: Motofrīstails

Motofrīstails (FMX), ir salīdzinoši jauna motokrosa variācija, kas sevī neietver sacīkstes, bet gan koncentrējas uz akrobātisku triku veikšanu lecot ar motokrosa motocikliem. Uzvarētāju izvēlas tiesnešu grupa. Pirmās motofrīstaila sacensības notika 1999. gadā.

Motokross ar blakusvāģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Motokross ar blakusvāģi ir motokrosa sacīkstes, kur piedalās motocikli ar blakusvāģiem, kā arī divi sportisti: pilots un kantētājs. Šis sporta veids izveidojies 1950. gados. Pārsvara izplatīts Eiropā.

Motokross Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās oficiālās motokrosa sacīkstes pēc Otrā pasaules kara norisinājās 1946. gada 29. aprīlī Mežaparkā.[2] Divpadsmit sportistiem bija jānobrauc 17,5 km gara trase, kurā ietilpa mežs, smiltis, ūdens un uzkalni. Pirmās sacīkstes uzvarētāji bija: Lastovka, 350 cm3 klasē, H.Zālītis, 500 cm3 klasē un J.Apse, 1200 cm3 klasē. Tajā pašā gadā tika sarīkots pirmais Vissavienības sporta biedrības "Dinamo" motokross. Apļa garums bija 50 km: Mežaparks — MangaļiĀdažiCarnikavaKokneses prospekts. Motokross Latvijā sāka strauji izplatīties un drīz vien sacīkstes norisinājās vairākās pilsētās. Lielāko popularitāti motokross ieguva Kurzemē, kur braucēji izmantoja kara trofeju motociklus. Savukārt rīdzinieki izmantoja Ulmaņlaiku tehniku, vai arī iepirka to no Kurzemes. PSRS sporta vadība 1949. gadā aizliedza piedalīties sacīkstēs ar ārzemju ražojuma tehniku, jo darbu uzsāka padomju motociklu rūpnīcas. Sacensībām sāka izmantot motociklus Moskva, Iževskas kara rūpnīcas un Irbitas rūpnīcas motociklus. Vēlāk motociklus sāka ražot arī Kovrovas rūpnīca, bet tikai 60. gados atļāva startēt ar ČZ un Jawa markas motocikliem.

1950. gadā notika pirmais Latvijas PSR motokrosa čempionāts Šmerļa trasē. 50. gadu Latvijas motokrosa zvaigznes bija Reinis Rešetniks, Edvīns Ķirsis, Edmunds Krūze, Kārlis Ošiņš, Agris Zirnis, Vilma Ošiņa un Vizma Lapiņa. 1957. gada 21. jūnijā notika pirmais Šmerļa starptautiskais kross, kas bija gada apmeklētākais sporta notikums Latvijā.[2]

1963. gada pavasarī Valmierā, Putriņu trasē, norisinājās pirmais Gaujas kauss. Tagadējās Zolitūdes vietā no 1963. līdz 1977. gadam norisinājās Bieriņu krosi. Latvijas motokrosa trasēs: Šmerlī, Ventspilī, Talsos, Apē, Bauskā, Cīravā un Ogrē norisinājās dažādi PSRS čempionātu posmi. 1971. gadā Ogrē un 1974. gadā Talsos blakusvāģu klasē čempiona titulus izcīnīja Jānis Serģis.

1996. gadā Ķeguma trasē "Zelta Zirgs" norisinājās pirmais pasaules čempionāta posms blakusvāģiem. 2014. gada 27. un 28. septembrī pirmo reizi Latvijā norisinājās Nāciju kauss motokrosā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Motorcross Rule Book (PDF). AMA. Atjaunināts: 2010. gada 15. marts.
  2. 2,0 2,1 "Motosports Latvijā" Jumava, 2003. gads, ISBN 9984-05-611-2

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]