Mežaparks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mežaparks
Mezaparks.jpg
Mezaparks karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Pilsētas daļas Saules dārzs
Platība 11,821 km²
Iedzīvotāju skaits 4 529 (2010)
Transports
Autobuss 48.
Tramvajs 11.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Saules dārzs. Mežaparka apkaime atrodas nedaudz uz ZA no Rīgas centrālās daļas Ķīšezera krastā. Pa sauszemi tā robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Mežaparka apkaimes robežas ir Ķīšezers, Ķīšezera iela, Gaujas iela, dzelzceļš, Tilta iela, Viestura prospekts un robežas līnija gar Mežaparku.

Mežaparka apkaimes kopējā platība ir 11,821 km², kas tādējādi to ierindo starp vislielākajām Rīgas pilsētas apkaimēm, vairāk kā divas reizes pārsniedzot vidējo apkaimes platības rādītāju Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 740 metri. Tomēr, neskatoties uz ļoti plašo teritoriju, Mežaparka apkaime kopumā ir skaidri identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija jeb apkaime. To veicina dabā skaidri nolasāmie robeželementi (dzelzceļš, maģistrālās ielas un Ķīšezers), kā arī pašas apkaimes funkcionālo elementu telpiskais izkārtojums, kad ir skaidri identificējams centrālais dzīvojamais rajons (vēsturiskais Mežaparks un Ķeizarmežs), kā arī plašais Mežaparka meža masīvs ar daudzveidīgiem publiskās ārtelpas elementiem. Ar Mežaparka apkaimi tiešas funkcionālas saiknes faktiski nav plašajai kapu teritorijai apkaimes DR daļā, taču ģeogrāfiski tā racionāli ietilpst kopējā apkaimes telpā. Perspektīvā Mežaparka apkaimes telpā korekcijas var ieviest 2006. gada Rīgas teritoriālā plānā paredzēto apbūves attīstības iespēju realizācija pašreizējās apkaimes DA daļā — tā saucamais Ezermalas centrs, kas radītu praktiski jaunu un spēcīgu funkcionālo centru gan priekš Mežaparka, gan kaimiņos esošās Čiekurkalna apkaimes.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķeizarmežs 20. gs. sakumā.

1901. gadā Mežaparks ieplānots un pēc tam veidojies kā rīdzinieku atpūtas un daļēji dzīvojamais rajons. Mežaparka dienvidaustrumu daļā mazstāvu apbūves rajons. Apbūve starp Meža prospektu un Ķīšezera krastu ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Mežaparks bija viens no pirmajiem 20. gadsimta sākuma populārās dārzpilsētas paraugiem cariskajā Krievijā. Atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, Mežaparku (tolaik Ķeizarmežu) nolēma izveidot par sabiedrisku pilsētas parku un daļu no tā apbūvēt ar vasarnīcām. Villu kolonijas celtniecība, kuras iniciators bija toreiz galvenais Rīgas pilsētas inženieris Ādolfs Agte, sākās 1902. gadā. Galvenos būvdarbus veica 20. gadsimta sākumā nodibinātā Rīgas namu būves sabiedrība.

Pēc G. Kufalta projekta izveidoja Gdaņskas, Lībekas, Hamburgas, Ščecinas, Stokholmas, Visbijas u.c. ielas (pirmās ielas nosauktas ostu pilsētu vārdos), kas gleznaini iekļāvās paugurainā priežu meža ainavā. Līdz 1908. gadam uzcēla tikai 18 villu, tad apbūvi nolēma paplašināt, apgūstot 40 ha lielu teritoriju tagadējā Meža prospekta rajonā. Plānojuma projektu 1910. gadā pasūtīja Berlīnes arhitektam H. Janzenam. Līdz Pirmajam pasaules karam Mežaparkā bija uzceltas 108 villas. 49 ēkas projektējis arhitekts G. Tīzenhauzens (piem. vairākas 1911. gadā celtās dvīņu mājas Stokholmas ielā). 10 ēku autors bija arhitekts E. Kupfers. Šā posma villas veidotas racionālā jūgendstila formās, bieži izmantotas pildrežģa konstrukcijas. Apbūve Meža un Siguldas prospektu rajonos izveidojās pamatā 1928.—1932. gadā. 20. gadsimta 20.30. gados Mežaparkā uzcēla vairāk nekā 250 savrupmāju. Vairākums ir vienģimenes ēkas, kā arī divstāvu nami, kur katrā stāvā atrodas pa dzīvoklim. Lielākā daļa ēku ir raksturīgi funkcionālisma paraugi, atsevišķas ēkas būvētas modernizēta neoklasicisma formās. 23 ēkas projektējis O. Tīlmanis. Vairāki desmiti individuālo dzīvojamo ēku uzcelts 50.60. gados (pamatā Bernātu un Ezermalas ielas rajonā). 1980. gadu sākumā uzbūvētas arī vairākas tipveida 12 stāvu torņēkas.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]