Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācu Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļu Pawsk, krievu Бауск.
Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185–190 dienas. Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.[2]
-
Bauskas pilsētas apkārtne jau no seniem laikiem ir bijusi apdzīvota vieta. Gadsimtu laikā pilsēta piedzīvojusi uzplaukumu, iznīcības un karu periodus, kam atkal sekojusi jauna izaugsme.
2012. gada decembrī pilsētā dzīvoja 9664 cilvēki. 7473 latvieši, 1004 krievi, 501 lietuvietis, 248 baltkrievi, 122 poļi, 119 ukraiņi, 51 čigāns, 6 igauņi un 140 citu tautību cilvēki.
2010. gada jūlijā Bauskā bija 10 060 iedzīvotāji, no kuriem 55% sievietes un 45% - vīrieši. Etniskais sastāvs: 77% - latvieši, 11% - krievi, 6% - lietuvieši, 3% - baltkrievi, 1,41% - poļi, 1% - ukraiņi, 0,39% - čigāni, 0,16% - vācieši, 0,08% - igauņi, 0,06% - ebreji, 1,21% - citi.
1976. gadā pilsētā bija 9,7 tūkstoši iedzīvotāju, 1959.gadā 7 tūkstoši bet 1935. gadā - 4,9 tūkstoši. [3]
1897. gadā Bauskā bija 6544 iedzīvotāju. No tiem ebreji bija 2745 jeb 41,97%, latviešu bija 2984 jeb 45,6% un 536 vācieši, jeb 8,19%. Tās bija trīs lielākās Bauskas iedzīvotāju nacionālās grupas, kurām var piepulcināt arī nelielā skaitā dzīvojošos leišus un poļus. [4]
1797. gadā pilsētā bija 937 iedzīvotāji, no tiem 504 vācieši.[5]
- Vilis Plūdonis (1874. gada 9. martā, Bauska - 1940. gada 15. janvārī, Rīga)- dzejnieks
- Dzimusi Kristīne Nevarauska, aktrise.
- Dzimis Ivars Timermanis, basketbolists.
- No 1897. līdz 1904. gadam par rabīnu kalpojis Ābrams Īzaks Kūks.
- Ārsts Eduards Akermanis. Dzimis 1879.gada 13.februārī Bauskas pagastā.
- Sudrabkalis Fridrihs Bernhards Alberss. Dzimis 18.gs. Bauskā. Mācījies J.K.Henka darbnīcā. No 1763–1778.gadam Rīgas zeltkaļu cunftes meistars.
- Veterinārārsts Alfrēds Bertušs. Dzimis 1849.gada 23.novembrī Bauskā.
- Rakstnieks Jēkabs Birgers. Dzimis 1877.gada 2.janvārī Bauskā strādnieku ģimenē. Mācījies Mežotnes pagastskolā un Bauskas draudzes skolā, Suvorova kadetu korpusā Varšavā. Dienējis Krievijas flotē, piedalījies Krievijas – Japānas karā, pēc tam ierēdnis Varšavā.
- Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fridrichs Cernts. Dzimis 1898.gada 4.aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies 1917.gada augustā, dienējis 125.rezerves pulkā Jamburgā.
- Ģenerālis Kārlis Ezeriņš. Dzimis 1868.gadā 10.septembrī Bauskas apriņķī. 1892. gadā beidzis Viļņas kara skolu, piedalījies krievu – japāņu karā.
- Pilsētas galva Augusts Ilziņš. Dzimis 1872.gada 8.maijā, Bauskas pagastā. Beidzis Bauskas apriņķa skolu. Par pilsētas galvu kļūst pēc 1925.gada februārī notikušajām Bauskas Domes vēlēšanām.
- Policijas prefekts Vilhelms Ilziņš. Dzimis 1885.gada 11.martā Bauskas pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, tālāk izglītojies Viļņas karaskolā. Militārajā dienestā cariskajā Krievijā novērtēts ar augstiem apbalvojumiem.
- Bibliotekārs Kārlis Kraukliņš Krauklings. Bibliotekārs, žurnālists, Gētes draugs. Dzimis 1792.gada 8.augustā Bauskā, tirgotāja ģimenē. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis medicīnu un filozofiju Tērbatā un Berlīnē. No 1818.gada Drēzdenes avīzes redaktors, vēlāk Drēzdenes karaliskās bibliotēkas vadītājs.
- Režisors Raimonds Kugrēns. Dzimis 1912.gada 29.augustā Bauskā. Beidzis Rīgas 1.vidusskolu un karaskolu. Dienējis Jelgavas 3.kājnieku pulkā. Kā Latvijas Bruņoto spēku virsnieks no Litenes izsūtīts uz Noriļsku 1941.gadā.
- Aktieris Gunārs Kugrēns. Dzimis 1939. gada 6. augustā Bauskā. 1957. gadā beidzis Bauskas 1.vidusskolu, 1963.gadā LVK Teātra fakultāti. Aktieris Liepājas teātrī.
- Aktrise Lāsma Kugrēna. Dzimusi 1952. gada 17. jūnijā, Bauskā. Pirmo lomu spēlējusi 2 gadu vecumā, kādā Bauskas Tautas teātra izrādē tēlojot aizmigušu bērnu. Dzīvojusi un mācījusies Ventspilī. Teātra fakultāti beigusi 1975. gadā. Ievērību guva ar Elektras lomu izrādē "Elektra – mana mīla".
- Koktēlnieks Ivars Vesmanis. Dzimis 1942.gada 10.jūnijā Bauskā. Beidzis LMV. Izstādēs piedalās kopš 1967.gada.
- Vēsturnieks Marģers Stepermanis. Dzimis 1898.gada 15.augustā Bauskā. 1928.gadā beidz Latvijas universitāti un atstāts universitātē zinātniskam darbam. Strādājis Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijā, no 1931.-1935.gadam studējis vēsturi Parīzē un strādāja turienes bibliotēkā un arhīvos.
- Aktieris, režisors, rakstnieks Emīls Skujenieks. Dzimis 1903.gada 26.jūnijā Bauskā. Beidzis Bauskas ģimnāziju, strādājis par skolotāju Lietuvā. No 1929. gada patstāvīgi dzīvo Rīgā, strādājis par žurnālistu. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā izceļojis uz ASV.
- Sabiedriskais darbinieks un publicists Vilis Olavs Plute. Dzimis 1867.gada 18.maijā Pilsmuižas "Olavās" saimnieka ģimenē. Mācījies Bauskas elementārskolā un Bauskas apriņķa skolā, studējis teoloģiju Tērbatā.
- Būvinženieris Alfrēds Razums. Dzimis 1880.gada 21.jūnijā Bauskā. Darba gaitas sācis Tambovas guberņā, vēlāk kļuvis par Saratovas guberņas galveno inženieri. 1913.gadā Rīgā nodibinājis privātu būvfirmu, cēlis Daugavgrīvas un Tallinas cietokšņus.
Latvijas novadu centri  |
|
|
|
|
|
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
|
|
Latvija
