Ķegums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Ķegums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ķegums
Ķeguma HES Ķeguma HES
Ķeguma ģerbonis
Ģerbonis
Ķegums (Latvija)
Ķegums
Ķegums
Koordinātas: 56°44′39″N 24°43′30″E / 56.74417°N 24.72500°E / 56.74417; 24.72500Koordinātas: 56°44′39″N 24°43′30″E / 56.74417°N 24.72500°E / 56.74417; 24.72500
Novads Ķeguma novads
Platība 6,8 km²
Iedzīvotāji (01.01.2014.) 2 419[1]
Blīvums 355,7 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Keggum
Pilsētas tiesības no 1993. gada
Domes priekšsēdētājs(-a) Roberts Ozols
Pasta indekss LV-5020
Mājaslapa www.kegums.lv

Ķegums ir pilsēta Daugavas labajā krastā, Ķeguma novada centrs. Ķegumā atrodas pirmā Daugavas hidroelektrostacijaĶeguma HES, kas uzbūvēta 1939. gadā. Pilsēta aizņem ap 3 km garu un 2,5 km platu joslu gar Daugavas labo krastu. Upes kreisajā krastā Ķegumam piekļaujas bijusī Ķeguma pilsētas lauku teritorija, kopš 2010. gada - Tomes pagasts.

Ķegums atrodas no transporta viedokļa izdevīgā vietā - pie Rīgas - Daugavpils dzelzceļa līnijas (stacija Ķegums) un galvenā autoceļa A6. Reģionālais autoceļš P8 savieno Ķegumu ar Siguldu, bet Daugavas kreisajā krastā iet autoceļš P85 (Jaunjelgava-Ķekava). Attālums līdz Rīgai - 47 km, Ogrei - 12 km, Lielvārdei - 6 km.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz Rautenfeldu jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta.

Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma krācēm. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī Andrejs Pumpurs eposā "Lāčplēsis". Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš - tad pa to uz Rīgu kuģojuši arī Krievzemes tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši "Tjagom, tjagom!", tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām.

Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa Rembates pagastā. 1949. gadā Ķegumam piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu un iekļāva izveidotajā Ogres rajonā. 1960. gadā, likvidējot Baldones rajonu, Ķegumam pievienoja Tomes apkaimi - vēlāko Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni. 1991. gadā, likvidējot pilsētciematu statusu, Ķegumam tika piešķirts pilsētas statuss.

Izveidojoties Ķeguma ūdenskrātuvei, pavisam applūda ap 13 km² liela zemes platība. Ūdens skāra vairāk nekā 400 saimniecību, no kurām pilnīgi applūda 50. Latvijas valdība samaksāja saimniekiem par īpašuma atsavināšanu, par zemi, ēkām u.c., jo Latvijai bija ļoti nepieciešama elektriskā enerģija un Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Ķeguma HES celtniecību veica zviedru firma "Svenska Entreprenad A. B." no 1936. līdz 1940. gadam. 1944. gada oktobrī vācu iebrucēji atkāpjoties hidroelektrostaciju saspridzināja, taču līdz 1947. gadam tā tika atjaunota un paplašināta. Lieli nopelni HES saglabāšanā un atjaunošanā bija elektrostacijas direktoram P. Krasovskim.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. janvārī).