Nīgrandes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nīgrandes pagasts
Nīgrandes pagasts LocMap.png
Novads: Saldus novads
Centrs: Nīgrande
Platība: 97,42 km2
Iedzīvotāji (2010): 1683[1]
Blīvums: 17.3 iedz./km2

Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastiem, Skrundas novada Nīkrāces pagastu, Vaiņodes novada Embūtes un Vaiņodes pagastiem, kā arī Lietuvas Telšu apriņķa Mažeiķu rajona Židiķu seņūniju. Lielākās apdzīvotās vietas ir Nīgrande (pagasta centrs), Alši, Atvari, Dziras, Kalni, Meldzere.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu daļa atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē. Austrumu daļa atrodas Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā. Cauri pagastam iet Ventas senleja. Augstākā vieta - dienvidrietumos, 126,7 m vjl.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā nav lielu ezeru, taču ir vairākas ūdenskrātuves:

  • Kanavišķu ūdenskrātuve (19 ha)
  • Mežaiņu dīķi (8 ha)
  • Loses dzirnvezers (7 ha)
  • Pūču dīķis (6 ha)
  • Spiņņu ūdenskrātuve (3,9 ha)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 12. gadsimta beigām tagadējā Nīgrandes pagasta teritorija atradusies kuršu valstu Bandavas un Cekļazemes robežjoslā. Senais apvidus nosaukums ir Ninīve. Nīgrandes vārdam, iespējams, divējāda izcelsme. Kuršu valodā tas nozīmē ‘kalna mugura’, bet lībiešu — ‘stāvkrasts’.[2]

1231. gadā ar vicelegātu Alnas Balduīnu tiek parakstīts līgums par kristīgās ticības pieņemšanu un novadu aprūpē Embūtes baznīca.

1253. gadā Nīgrandes un Embūtes novadi nokļūst Kursas bīskapa valdījumā. Ap 1553. gadu Kursas bīskaps izlēņo savam galma junkuram Jānim Pīlem Pieventas daļu, kurā viņš nodibina vairākas muižas — Nīgrandi, Dziras, Meldzeri. Pīle saņem atļauju Ninīves ciemu pārvērst par pilsētiņu ar tirgus tiesībām. Pilsētiņa iegūst Pīlesmiesta nosaukumu. Simts gadu vēlāk Pīlesmiestā ir ap 400 iedzīvotāju, kuri nodarbojas ar amatniecību un tirdzniecību, ir kaļķu un darvas ceplis. Vairākkārt miestu noposta poļi un zviedri, bet tā atdzīvojas. 1710. gadā gandrīz visi tās iedzīvotāji izmirst no mēra. 1754. gadā Nīgrandes muižu izūtrupē kreditori, likvidē arī Pīlesmiestu.

18. gadsimtā novada muižas bieži maina savus saimniekus. 1775.gadā tiek uzcelta jauna mūra baznīca 1663. gadā celtās koka baznīcas vietā.

Ap 1821. gadu izveidojas 4 pagasti — Dziras, Nīgrande, Meldzere un Grieze. Pagasta teritorija veidojusies, Nīgrandes pagastam pievienojot apkārtējos muižu pagastus: 1891. gadā — Meldzeres un Dziru pagastus, 1893. gadā — Griezes pagastu, 1899. gadā - Bākūžu pagastu.

1835. gadā novada zemniekiem piešķir uzvārdus. 1836. gadā Meldzerē nodibina skolu. Pēc dažiem gadiem par skolotāju un skolas pārzini sāk strādāt Krišjāņa Valdemāra domubiedrs un jaunlatviešu ideju atbalstītājs Andrejs Spāģis. 1837.gadā atklāj skolu Dzirās. 1870.gadā dibināta Nīgrandes pagasta skola, 1878. gadā — skola Griezē. Gadsimtu mijā pagastā ir 2 ūdensdzirnavas, 4 kaļķu cepļi, 1 darvas ceplis, 4 krogi, pienotava, 2 spirta brūži, alus darītava, ķieģeļceplis. 1902. gadā ir arī telefona sakari, kurus nodrošina Valtaiķu centrāle.

1905.gada notikumos iesaistās arī nīgrandnieki. Soda ekspedīcija pakar vienu, nošauj divus, bet noper apmēram 10 cilvēkus. Nodedzina vienu saimniecību.

1910.gadā dibināta Nīgrandes Sadraudzīgā biedrība. Pagasts algo arī vecmāti.

Pirmā Pasaules kara laikā daudzi iedzīvotāji tiek mobilizēti, daudzi dodas bēgļu gaitās uz Krieviju.

Latvijas brīvvalsts laikā agrārā reforma muižu zemi sadala 168 vienībās. Sākās rosīga saimnieciskā un kultūras dzīve, darbojas dažādas biedrības. 1925. gadā Nīgrandes draudze kļūst patstāvīga. 1935.gadā Nīgrandes pagastā ir 287 saimniecības un 1716 iedzīvotāji. Darbojas kaļķu ceplis, kuru jau 1930. gadā elektrificē, ierīko kaļķakmens pacēlāju. Pagastā ir arī 3 ūdensdzirnavas, 3 krejotavas, 2 kokzāģētavas, 2 galdniecības un linu apstrādes uzņēmums. Darbojas Nīgrandes sešklasīgā pamatskolāa, kuru 1937.gadā nosauc Jēkaba Janševska vārdā, kā arī Dziru vācu četrklasīgajā pamatskolā. 1935. gadā Liepājas apriņķa Nīgrandes pagasta platība bija 87,5 km² un tajā dzīvoja 1716 iedzīvotāji.[3]

Otrais pasaules karš un deportācijas stipri izposta saimniecību un samazina iedzīvotāju skaitu. Kara laikā pagasta teritorijā lielas kaujas nenotiek. 1944. gada novembrī sarkanā armija forsē Ventu un kaujas risinās Ventas labajā krastā (Kurzemes katlā).

1945. gadā pagastā izveidoja Nīgrandes un Griezes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Nīgrandes ciems ietilpis Skrundas (1949-1959) un Saldus (pēc 1959. g.) rajonos. 1954. gadā Nīgrandes ciemam pievienoja likvidēto Griezes ciemu.[4]

1949. gadā tika izveidoti vairāki mazi kolhozi: «Jaunais Komunārs», «Blāzma», «Straume», «Ventas Zieds» un «Nākotne». 1951. gadā kolhozus apvieno. Ar laiku priekšsēdētāju Jāņa Blūma un Laimoņa Burtnieka vadībā izveidojas divas spēcīgas saimniecības — «Jaunais Komunārs» un «Straume». Septiņdesmito gadu beigās abi kolhozi izveido starpkolhozu apvienību «Nīgrande», kas apsaimnieko Alšu kaļķu cepli un Dziru konservu cehu. Vēl kolhozā «Jaunais Komunārs» darbojas kokapstrādes un šūšanas cehi, bet kolhozā “Straume” - akmeņkaļu darbnīca. Kolhozi saņem augstus apbalvojumus par labiem sasniegumiem zemkopībā, lopkopībā un meliorācijā.

Tiek uzcelti divi lauku ciemati (Nīgrande un Kalni) ar daudzstāvu mājām un individuālo sektoru. Kalnos uzcelts administratīvais un kultūras centrs, kas savienots ar viesnīcu un sporta zāli. Pagastā darbojas jauktais koris, sieviešu vokālais ansamblis, folkloras grupa, vokāli instrumentālais ansamblis, pūtēju orķestris, lauku kapela, bērnu, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi. 1965. gadā Nīgrandes centrā darbu sāk uz vecās skolas pamatiem uzceltā jaunā skola. 1987. gadā Griezē darbu uzsāk Kalnu deviņgadīgā skola (augoša vidusskola) un mūzikas skola. Pagastā ir arī divi bērnudārzi «Griezīte» un «Straumīte».

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Saldus novadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Nīgrandes pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9