Akmens laikmeta apmetnes Latvijā

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
Latvijas portāls

Akmens laikmeta apmetnes Latvijā ir Akmens laikmeta (aptuveni 8500.-1500. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas pētītas kopš 20. gadsimta sākuma. 1930. gados izrakumus akmens laikmeta apmetnēs veikuši Hugo Riekstiņš, Eduards Šturms u.c.

Pēc Otrā pasaules kara arheoloģiskie izrakumi Latvijas Vēstures institūta arheologu vadībā izdarīti zemāk uzskaitītajās akmens laikmeta apmetnēs.

Paleolīta apmetnes (ap 8500 p.m.ē. — 7600 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsevišķi paleolītam raksturīgi priekšmeti atrasti arī Mežotnes apkaimē, Skrīveros, Sēlpilī u. c.

Mezolīta apmetnes (ap 7600 p.m.ē. — 4500 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādi mezolīta priekšmetu atradumi iegūti Lubānas ezera sēkļos, Lielajā Ludzas ezerā, Dvietē, Užavā, Daugavas Zaķu salā u. c.

Neolīta apmetnes (ap 4500 p.m.ē. — 1500 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auklas keramikas kultūras izplatības areāls neolīta laikmetā (3. gadu tūkstotī p.m.ē.)
  • Abaines apmetne Indrānu pagastā (Madonas novads). Izrakumi 1964. un 1970. gadā Ilzes Lozes vadībā,
  • Aboras apmetne — Indrānu pagastā (Madonas novads) (1963-1965, 1970-1971) Ilzes Lozes vadībā,
  • Asnes apmetne — Ošupes pagastā (Madonas novads) (1963—1964) Ilzes Lozes vadībā,
  • Avotiņu apmetne — Vecsvirlaukas pagastā (Jelgavas novads) (1993) Ilgas Zagorskas vadībā,
  • Budjankas apmetne — Ciblas pagastā (Ludzas novads) (1956, 1959) Elvīras Šnores un Raula Šnores vadībā,
  • Dvietes apmetne — Dvietes pagastā (Augšdaugavas novads) (1981,1984) Ilzes Lozes vadībā,
  • Dzedziekstes apmetne — Indrānu pagastā (Madonas novads) (1970) Ilzes Lozes vadībā,
  • Dzirnavsalas apmetne — Rugāju pagastā (Balvu novads) (1964,1967) Ilzes Lozes vadībā,
  • Eiņu apmetne — Indrānu pagastā (Madonas novads) (1965—1967) Ilzes Lozes vadībā,
  • Gorbačovas apmetne — Piedrujas pagastā (Krāslavas novads) (1986—1987) Ilzes Lozes vadībā,
  • Ģipkas apmetne — Rojas pagastā (Talsu novads) (1993, 1995-1998, 2001) Ilzes Lozes vadībā,
  • Ičas apmetne — Bērzpils pagastā (Balvu novads) (1964) Franča Zagorska vadībā, (1988—1989) Ilzes Lozes vadībā,
  • Īdeņu apmetne — Nagļu pagastā (Rēzeknes novads) (1974) Ilzes Lozes vadībā,
  • Jašubovas apmetne — Nagļu pagastā (Rēzeknes novads) (1964, 1968) Ilzes Lozes vadībā,
  • Jurizdikas apmetne — Isnaudas pagastā (Ludzas novads) (1959) Raula Šnores vadībā,
  • Kreiču apmetne un kapulauks — Isnaudas pagastā (Ludzas novads) (1956—1957) Lūcijas Vankinas vadībā, (1958—1959) Franča Zagorska vadībā,
  • Kvāpānu apmetnes — Gaigalavas pagastā (Rēzeknes novads) (1974, 1976-1979) Ilzes Lozes vadībā,
  • Ķīšukalna apmetne — Zvirgzdenes pagastā (Ludzas novads) (1959) Elvīras Šnores vadībā,
  • Lagažas apmetne — Rugāju pagastā (Balvu novads) (1965-1966, 1968) Ilzes Lozes vadībā,
  • Lejasbitēnu apmetne Aizkraukles pagastā (Aizkraukles novads). Izrakumi 1931. gadā H.Riekstiņa vadībā, turpināti V.Urtāna vadībā (1961—1964),
  • Lipšu ciems un kapulauks — Salaspils novadā (1973—1975) Jolantas Daigas vadībā,
  • Malmutas apmetne — Barkavas pagastā (Madonas novads) (1963-1965,1967, 1970) Ilzes Lozes vadībā,
  • Melnsila piejūras apmetnes — Rojas pagastā (Talsu novads) (2002—2003) Ilzes Lozes vadībā,
  • Nainiekstes apmetne — Indrānu pagastā (Madonas novads) (1963—1964) Ilzes Lozes vadībā,
  • Osas apmetne Lazdukalna pagastā (Balvu novads). Izrakumi 1964., 1969., 1981., 1982. gadā Franča Zagorska vadībā,
  • Piestiņas apmetne — Lazdukalna pagastā (Balvu novads) (1963—1964) Franča Zagorska vadībā,
  • Priednieku apmetne — Ziru pagastā (Ventspils novads) (2004) Andreja Vaska vadībā,
  • Purciema apmetne — Rojas pagastā (Talsu novads) (1993,1997) Ilzes Lozes vadībā,
  • Sarkaņu apbedījums — Lendžu pagastā (Rēzeknes novads) (1994) Normunda Graša vadībā,
  • Sārnates apmetne — Užavas pagastā (Ventspils novads) (1949, 1953-1959) Lūcijas Vankinas vadībā,
  • Selgu apbedījums — Skaistkalnes pagastā (Bauskas novads) (1994) Normunda Graša vadībā,
  • Siliņupes apmetne — Lapmežciema pagastā (Tukuma novads) (1988—1989) Ilgas Zagorskas vadībā,
  • Smaudžu apmetne un kapulauks — Ošupes pagastā (Madonas novads) (1973) Ilzes Lozes vadībā,
  • Suļkas apmetne — Nagļu pagastā (Rēzeknes novads) (1964—1965) Ilzes Lozes vadībā,
  • Upesgala apmetne — Bērzpils pagastā (Balvu novads) (1964,1990) Ilzes Lozes vadībā,
  • Užavas upes savrupatradumi — Ziru pagastā (Ventspils novads) (1964) Ilzes Lozes vadībā,
  • Vendzavu apmetne — Užavas pagastā (Ventspils novads) (1996, 1998, 2000) Valda Bērziņa vadībā,
  • Ziedoņskolas arheoloģiskais komplekss — Rundāles pagastā (Bauskas novads) (1998,2000) Ilgas Zagorskas vadībā,
  • Zvejnieku apmetne un kapulauks — Vecates pagastā (Valmieras novads) (1964-1966, 1968, 1970-1975, 1977-1978) Franča Zagorska vadībā,
  • Zvejsalas apmetne — Nagļu pagastā (Rēzeknes novads) (1963-1964, 1968-1969) Ilzes Lozes vadībā,
  • Zvidzes apmetne Ošupes pagastā (Madonas novads). Izrakumi 1973.-1975., 1981.-1984., 1999. gadā Ilzes Lozes vadībā.

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR arheoloģija. — Rīga, 1974. — 374 lpp.
  • Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
  • Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.
  • Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. — Rīga: Zinātne, 2008. — 246 lpp. Arhivēts 2009. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē.
  • Bērziņš V. Mezolīta apmetne Užavas Vendzavās // Ventspils muzeja raksti. — Rīga, 2002. — 2. [sēj.] — 29.—43. lpp.
  • Davida E., Zagorska I. Zvejnieku mezolīta apmetne un kapulauks Eiropas kontekstā: kaula un raga industrijas tehniskās izpētes pirmie rezultāti // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2004. — Nr. 2. — 5.—26. lpp.
  • Dumpe B. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku // Arheoloģija un etnogrāfija. — 2003. — 21. laid. — 110.—117. lpp.
  • Eberhards G. Rīgas līča Kurzemes ziemeļu piekrastes Litorīnas jūras krasta veidojumi un akmens laikmeta apdzīvotības rašanās ģeoloģiskās vides apstākļi // Arheoloģija un etnogrāfija. — 2000. — 20. laid. — 211.—224. lpp.
  • Eberhards G., Ceriņa A., Jakubovska I., Loze I. Jauni dati par Ģipkas paleoezera veidošanās apstākļiem // Latvijas Universitātes 80. gadadienai veltītā akadēmiskā konference: Zeme. Daba. Cilvēks: Ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes sekcija. — Rīga, 1999. — 30.—33. lpp.
  • Eberhards G., Kalniņa L., Zagorska I. Senais Burtnieku ezers un akmens laikmeta apdzīvotās vietas // Arheoloģija un etnogrāfija. — Rīga, 2003. — 21. laid. — 27.—40. lpp.
  • Gerhards G. Zvejnieku kapulaukā apbedīto iedzīvotāju ķermeņa garums un tā izmantošanas iespējas kapulauka iekšējās struktūras pētniecībā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1996. — Nr. 2. — 5.—18. lpp.
  • Gerhards G. Mezolīta un agrā neolīta iedzīvotāju ķermeņa fiziskā uzbūve // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1997. — Nr. 4. — 5.—23. lpp.
  • Gerhards G. Neolīta iedzīvotāju ķermeņa fiziskā uzbūve // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1999. — Nr. 1. — 5.—20. lpp.
  • Gerhards G. Mezolīta iedzīvotāju paleoekoloģiskās izpētes daži aspekti. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2001. — Nr. 3. — 38.—59. lpp.
  • Loze I. Koksnes izmantošana ikdienā lietoto darbarīku un citu priekšmetu izgatavošanā mezolītā un neolītā // Etnogrāfs profesors Dr. habil. hist. Saulvedis Cimermanis: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. — Rīga, 1999. — 173.—183. lpp.
  • Loze I. Koka rīku ar pēdveida darba galu atradumi Zvidzes neolīta apmetnē (1973. gada arheoloģiskie izrakumi) // Arheologs Dr. hist., Dr. hist. h. c. Jānis Apals: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. — Rīga, 2000. — 90.—96. lpp.
  • Loze I. Vidējā neolīta dzintara resursi Latvijā un dzintara rotu izplatības ceļi // Personība. Laiks. Komunikācija: tiesības, vēsture un kultūrvēsture: starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2003. g. 27.—28. februāris. — Rēzekne, 2003. — 202.—208. lpp.
  • Loze I. Lubāna ezera ieplakas akmens laikmeta apmetnes un to iedzīvotāju iztikas ekonomika // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1995. — Nr. 2. — 11.—32. lpp.
  • Loze I. Akmens laikmeta zveja Latvijas lielāko ezeru baseinā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2001. — Nr. 4. — 28.—50. lpp.
  • Sloka J. Zivis neolīta laikmeta Sārnates purva mītnēs un Siliņupes apmetnē // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1984. — Nr. 6. — 74.—76. lpp.
  • Sloka J. Akmens laikmetā zvejotās zivis Zvejnieku II apmetnē (8.—6. g.t. p.m.ē.) // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1985. — Nr. 7. — 110.—116. lpp.
  • Sloka J. Zivis Zvidzes mezolīta un neolīta apmetnē (VI—III g.t. p.m.ē) // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1986. — Nr. 9. — 127.—130. lpp.
  • Sloka, J. 1968. Zivju lomi akmens laikmeta Osas apmetnē // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1988. — Nr. 7. — 89.—91. lpp.
  • Vasks A. Akmens darba cirvji Daugavas baseinā: apdzīvotības raksturojums // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2002. — Nr. 2. — 27.—43. lpp.
  • Zagorska I. Jakubovska I., Veinbergs I. Mezolīta pieminekļi Usmas ezera baseinā // Arheoloģija un etnogrāfija. — Rīga, 2000. — 20. laid. — 107.—119. lpp.
  • Zagorska I. Zvejas un medību rīki akmens laikmeta apmetnē un kapulaukā Zvejniekos // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1970. — Nr. 12. — 51.—64. lpp.
  • Zagorska I. Akmens laikmeta harpūnas Latvijā. // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1972. — Nr. 8. — 80.—98. lpp.
  • Zagorska, I. Vidējā akmens laikmeta zivju šķēpi Latvijā // Arheoloģija un etnogrāfija. — 1974. — 11. laid. — 25.—38. lpp.
  • Zagorska I. Kaula zvejas un medību rīku arheoloģiskie kompleksi Latvijā akmens laikmetā // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./1981. gada pētījumu rezultātiem. Arheoloģija. — Rīga, 1982. — 150.—153. lpp.
  • Zagorska I. Akmens laikmeta roņu mednieki Latvijā // Arheologs Dr. hist., Dr. hist h. c. Jānis Apals: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. — Rīga, 2000. — 126.—135. lpp.
  • Zagorska I. Kurzemes piekrastes senākā apdzīvotība // Ventspils muzeja raksti. — Rīga, 2002. — 2. sēj. — 17.—28. lpp.
  • Zagorskis F. Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. — Rīga, 1987. — 132 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Akmens_laikmeta_apmetnes_Latvijā&oldid=3847346"