Pjotrs Stolipins

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pjotrs Stolipins
Пётр Аркадьевич Столыпин
Pyotr Stolypin LOC 07327.jpg
Krievijas premjerministrs
Amatā
1906. gada 21. jūlijs — 1911. gada 18. septembris
Priekštecis Ivans Goremikins
Pēctecis Vladimirs Kokovcevs

Dzimšanas dati 1862. gada 14. aprīlī
Drēzdene, Saksija
(Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1911. gada 18. septembrī (49 gadu vecumā)
Kijeva, Krievijas impērija
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība krievs
Profesija ierēdnis
Augstskola Sanktpēterburgas Universitāte

Pjotrs Stolipins (krievu: Пётр Аркадьевич Столыпин, dzimis 1862. gada 14. aprīlī [v.s. 2. aprīlī], miris 1911. gada 18. septembrī [v.s. 5. septembrī]) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas premjerministrs. Pazīstams kā viens no 1905. gada revolūcijas galvenajiem pretiniekiem un t.s. Stolipina agrārās reformas ieviesējiem. Nogalināts atentātā.

Dzimis augstmaņu ģimenē Drēzdenē, kur māte bija atbraukusi apciemot radus. Bērnību pavadīja Seredņikovas ciemā Maskavas guberņā un Kauņas guberņas Kalnaberžes ciemā pie Telšiem. Ģimnāzijā mācījās Viļņā un Orlā. Studēja fiziku un matemātiku Sanktpēterburgas Universitātē. Pēc universitātes beigšanas - valsts darbā. No 1889. līdz 1902. gadam Stolipins darbojās Kauņā, kur bija apriņķa muižniecības vadītājs (Уездный предводитель дворянства).

1902. gada 30. maijā Stolipins tika iecelts par Grodņas guberņas gubernatoru. No 1903. gada 15. februāra - Saratovas guberņas gubernators. Enerģiski rīkojoties, Stolipinam 1905. gada revolūcijas laikā izdevās atgūt kontroli pār notikumiem guberņā. 1906. gada 26. aprīlī Stolipins tika iecelts par Krievijas iekšlietu ministru. Kad Krievijas imperators Nikolajs II 1906. gada jūlijā atlaida Pirmo Valsts domi, Stolipins tika iecelts par Krievijas premjerministru.

Ieviešot paātrinātus tiesas procesus un citus procesus Stolipina valdībai lielā mērā izdevās savaldīt neitralizēt 1905. gada revolūcijas procesus. 1907. gada jūnijā tika atlaista arī Otrā Valsts dome. Lai izveidotu zemnieku - zemes īpašnieku slāni un sašaurinātu revolūcijas sociālo bāzi, tika veikta ekonomiskā reforma, ļaujot laukos attīstīties zemnieku individuālajām saimniecībām.

No 1905. līdz 1911. gadam pret Stolipinu tika veikti 11 atentāti, no kuriem pēdējais bija veiksmīgs. 1911. gada 14. septembrī (pēc jaunā stila) Kijevas teātrī operas izrādes laikā Stolipinu sašāva eseru terorists. Pēc četrām dienām Stolipins mira. Pamatojoties uz Stolipina testamenta pirmo rindu "Gribu, lai mani apglabā, tur kur mani nogalinās", apglabāts Kijevā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]