Ķēdaiņi

Ķēdaiņi
	Ķēdaiņi
	Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Ķēdaiņi
Koordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806, 23.97972 Koordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806, 23.97972
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Ķēdaiņu rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības	1590
	Platība
- Kopējā	25 km²
Augstums vjl	39 m
	Iedzīvotāji (2010)
- kopā	30 214
- blīvums	1 208,6/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
	Mājaslapa: http://www.kedainiai.lt/

Ķēdaiņi (lietuviešu: Kėdainiai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometri uz ziemeļiem no Kauņas. Ķēdaiņos Nevēžā ieplūst Dotnuveles un Smilgas upes (no rietumu puses), kā arī Obeles upe (no austrumu puses).

Ķēdaiņu vecpilsēta ierakstīta kultūras mantojuma reģistrā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētā atrodas vairākas baznīcas - katoļu Sv. Jāzepa baznīca un Sv. Jura baznīca, ka arī evaņģēliski luteriskā, reformātu un pareizticīgo baznīca. Atrodas divas pasta nodaļas. Pilsētas svētki - 24. augustā. Tradicionāli tiek uzskatīta par Lietuvas gurķu galvaspilsētu, pilsētā notiek tradicionāli gurķu svētki.

Nozīmīgs ķīmijas un pārtikas rūpniecības centrs. Ķēdaiņos atrodas minerālmēslu rūpnīca "Lifosa", kompānijas "Nordzucker" cukurfabrika, pārtikas (majonēžu un mērču) ražošanas uzņēmums "Vesiga", kā arī politiķim Viktoram Uspaskiham (Viktoras Uspaskich) piederošais koncerns "Vikonda". Minerālmēslu rūpnīcas apkaimē atrodas liels ražošanas blakusprodulta fosfoģipša "kalns".

Ķēdaiņi ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā, pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1372. gadā Hermaņa no Vartberges Livonijas hronikā. Tradicionāla Radzivilu dzimtas rezidences pilsēta. Vēsturiski viens no galvenajiem Lietuvas protestantisma centriem. 1655. gada 20. oktobrī Ķēdaiņos tika parakstīta Ķēdaiņu ūnija starp Zviedrijas karali Kārli X Gustavu un Lietuvas magnātiem. Ūnijas mērķis bija Lietuvas lielkņazistes Radzivilu vadībā atdalīšana no Polijas karalistes. 16. un 17. gadsimtā pilsētā ieradās skotu protestanti, kuri saglabāja savu identitāti vēl līdz 19. gadsimta vidum. Lietuvas PSR laikā pie pilsētas atradās PSRS kara aviācijas bāze.

Uz ziemeļiem no pilsētas - Šeteiņu ciemā, dzimis Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs (Czesław Miłosz, 1911-2004).