Prāta Vētra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prāta Vētra
Brainstorm in Mezaparks.jpg
Prāta Vētra Mežaparka estrādē 2008. gadā
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Žanri rokmūzika
popmūzika
Darbības gadi 1989 - pašlaik
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Balss un NMC
Brainstorm Records
Mājaslapa www.brainstorm.lv
Dalībnieki
Renārs Kaupers
Jānis Jubalts
Māris Mihelsons
Kaspars Roga
Ingars Viļums
Bijušie dalībnieki
Gundars Mauševics (1989-2004)

Prāta Vētra, starptautiski pazīstama kā Brainstorm, ir šobrīd komerciāli visveiksmīgākā Latvijas poproka grupa. Grupa tika izveidota 1989. gadā, Jelgavā, Latvijā. Grupā muzicē Renārs Kaupers (solists), Jānis Jubalts (ģitāra), Māris Mihelsons (taustiņinstrumenti) un Kaspars Roga (bungas). Grupas piektais dalībnieks Gundars Mauševics (basģitāra) gāja bojā autoavārijā 2004. gada 23. maijā. 2010. gadā Neatkarīgā Rīta Avīze ziņoja, ka par oficiālu grupas biedru kļuvis basģitārists Ingars Viļums.[1]

Prāta Vētra pavisam kopā ir saņēmusi 21 Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu. Prāta Vētra bija pirmie dalībnieki no Latvijas, kas pārstāvēja valsti Eirovīzijas dziesmu konkursā, ierindojoties trešajā vietā Eirovīzijā 2000, kas norisinājās Zviedrijā, ar dziesmu My Star. 2006. gadā grupa ieguva Eiropas MTV balvu kā labākā Baltijas grupa.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. - 1994. Grupas izveidošanās un pirmie panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupa izveidojās 1989. gadā Jelgavā, un tās sastāvā bija pieci draugi no Jelgavas 1. vidusskolas: Renārs Kaupers, Jānis Jubalts, Gundars Mauševics, Kaspars Roga un Māris Mihelsons, taču Prāta Vētras vēsture stiepjas vēl tālāk, līdz bērnudārza laikam, kad Renārs Kaupers un Kaspars Roga kopā dziedājuši pie Ziemassvētku eglītes, un skolas laikiem, kad visi grupas dalībnieki kopā gājuši korī.

1992. gadā grupa izlaiž savu pirmo singlu "Jo tu nāc", kas 1992. gada Mikrofona aptaujā ierindojas 9. vietā. 1993. gadā iznāk grupas pirmais albums "Vairāk nekā skaļi", tā populārākajai dziesmai "Ziema" tiek nofilmēts videoklips. Nākamais, 1994. gads bija grupai mazproduktīvs, singls "Vietu nav", kas tika izdots 1994. gadā, tika pārdots tikai 500 eksemplāros.

1995. - Lidmašīnas un Veronika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gadā Prāta Vētra pirmoreiz iekaro visas Latvijas uzmanību ar dziesmu "Lidmašīnas", kas kļūst par visu laiku pārdotāko singlu Latvijā, kā arī iegūst radio Super Fm gada dziesmas titulu. Šajā gadā grupa uzstājas arī Vācijā un Lielbritānijā.

Pēc eksperimentiem ar alternatīvo mūziku, grupa atgriežas pie sākotnējā skanējuma un izlaiž jaunu albumu "Veronika", kas kļūst ļoti populārs pusaudžu auditorijā. Populārākās albuma dziesmas ir "Dārznieks", "Apelsīns" un "Lidmašīnas".

1996. - 1998. - Viss ir tieši tā kā tu vēlies[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākamais solis uz panākumiem ir parakstītais līgums ar "Mikrofona Ierakstiem", vienu no latviešu lielākajām mūzikas ierakstu kompānijām un jaunā albuma "Viss ir tieši tā kā tu vēlies" klajā nākšana 1997. gadā. Albums tiek atzīts par "zelta", un padara Prāta Vētru par populārāko grupu Latvijā. Par albuma populārākajām dziesmām kļūst "Mans draugs", "Neatgriešanās" un "Tavas mājas manā azotē",kas deviņas nedēļas ieņem Airplay topa pirmo vietu un kļūst par 1996. gada lielāko hītu.

Šajā laikā Kaupers piedalās Dailes teātra mūziklā Šveiks, kura muzikālo celiņu rada Prāta Vētra, tas tiek izdots atsevišķā albumā. Šveiks, likumsakarīgi, kļūst par apmeklētāko muzikālo izrādi Latvijā.

1998. gadā Prāta Vētra sadarbībā ar grupas Fool's Garden producentu Volkeru Hinkelu ieraksta savu pirmo singlu angļu valodā - "Under My Wing". Singls tiek iekļauts Baltijas valstu radio apritē, kā arī sasniedz citas valstis. Neilgi pēc tam Prāta Vētra izcīna Grand Prix balvu Zviedrijas festivālā Karlsham.

1999. - Starp divām saulēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Prāta Vētras dalībnieki laiž klajā savu ceturto albumu "Starp divām saulēm" un savu pirmo starptautisko albumu "Among The Suns", kas ir albuma "Starp divām saulēm" angliskā versija. Šis albums ierakstīts Zviedrijā un Dānijā un ir viens no dārgākajiem Latvijas mūziķu ierakstiem. Visi pieci albuma singli - "Puse no sirds", "Starp divām saulēm", "Lec" ("Try"), "Prom uz siltajām salām" ("Ain't It Funny") un "Tu izvēlējies palikt" ("Welcome to my country") sasniedz augstākās pozīcijas latviešu hītu parādē drīz vien pēc to klajā nākšanas. Albums sasniedz arī Lietuvu, Igauniju, Grieķiju, Turciju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Beļģiju un pat Japānu, Honkongu un Ungāriju. Dziesmu "Under My Wing" un "Weekends Are Not My Happy Days" videoklipi tiek iekļauti Francijas mūzikas kanāla MCM pleilistē.

2000. - Eirovīzija un Izlase 89-99[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gada 13. maijā grupa piedalās 45. Eirovīzijas Dziesmu Konkursā, kas norisinās Zviedrijā, ar dziesmu "My Star" (latviskā versija - "Īssavienojums"), ko sarakstījis Kaupers sadarbībā ar A-HA producentu Toniju Mensfīldu, un ieņem trešo vietu.

2000. gada augustā, drīz vien pēc grupas desmitgades sasniegšanas, klajā nāk albums "Izlase 89-99", kurā iekļautas gan pašas populārākās un interesantākās dziesmas, gan dažas pirms tam neizlaistas dziesmas.

2001. - Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas un Online[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā klajā nāk albums "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas", angliskajā versijā - "Online". Albuma producents ir Tonija Mansfīlds, un tas ir ierakstīts Anglijā. Šajā albumā iekļauta viena no Prāta Vētras visu laiku veiksmīgākajām dziesmām - "Maybe". Tās videoklips uzņemts Prāgā. Panākumus gūst arī otrais singls "Waterfall", un tā videoklips.

2003. - Dienās, kad lidlauks pārāk tāls un A Day Before Tomorrow[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gadā klajā nāk Prāta Vētras albums "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" un tā angliskā versija "A Day Before Tomorrow". Tiek izdoti singli "Colder" un "Plaukstas lieluma pavasaris" jeb "A Day Before Tomorrow". Pēc albuma izdošanas grupa saņem vietājās mūzikas balvas par labāko popmūzikas video (dziesmām "A Day Before Tomorrow" un "Colder"), kā gada labākā grupa, par labāko roka dziesmu ("Colder"), kā arī par labāko roka albumu. Šajā gadā Prāta Vētra iesilda The Rolling Stones koncertu Prāgā.

Prāta Vētra koncertā Preiļos 2008. gadā

2004. -Скользкие улицы un Mumiņa nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gadā Prāta Vētra un "Би-2" kopā ieraksta dziesmu "Скользкие улицы" (latv. Slidenās ielas), kura tiek iekļauta "Би-2" albumā "Иномарки", kas klajā nāk 2004. gada 2. martā. Dziesma ieņem pirmo vietu dziesmu topos Latvijā, Ukrainā un Krievijā. Naktī no 2004. gada 22. uz 23. maiju traģiskā negadījumā uz šosejas starp Rīgu un Jelgavu aiziet bojā viens no grupas dibinātājiem — basģitārists Gundars Mauševics. Par spīti zaudējumam, pieminot savu draugu Mumiņu, pārējie grupas locekļi nolemj turpināt kopdarbu.

2005. - 2007. - Četri krasti, Four Shores un MTV Europe Music Awards[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā Prāta Vētras dalībnieki izlaiž savu septīto studijas albumu "Četri krasti", kas ierakstīts kopā ar producentu Aleksu Silvu. Šis ir pirmais albums, kas iznāk pēc Mumiņa nāves, taču dažas dziesmas ierakstītas vēl pirms traģēdijas.

2006. gada vasarā Prāta Vētra sniedz koncertus Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, Polijā un Čehijā, kā arī sniedz vienu vienīgu koncertu Latvijā, piedaloties Baltic Beach Party Liepājā. Grupa sacer divas dziesmas animācijas filmai Lote no izgudrotāju ciema.

Maijā Prāta Vētras videoklips "Thunder Withour Rain" iekļūst MTV Europe rotācijā, un jau rudenī, kad tiek atklāts MTV Latvia, videoklips dziesmai "Lonley Feeling (To Be Lonley)" iekļūst Baltijas topā. Lietuvā tiek uzfilmēts videoklips arī dziesmai "Tin Drums", kura režisors ir Kaspars Roga. Klipa filmēšanā piedalās arī Lietuvas tautas deju kolektīvs Lietuva.

2006. gada novembrī Prāta Vētra MTV Europe Music Awards Kopenhāgenā iegūst labākā Baltijas izpildītāja godu. Tas ir pirmais gads, kad tiek pasniegta balva šādā nominācijā.

2008. - Tur kaut kam ir jābūt[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 13. maijā klajā nāk Prāta Vētras astotais studijas albums latviešu valodā "Tur kaut kam ir jābūt", kas divu mēnešu laikā iegūst Dubultplatīna diska statusu. Albumu producējis Latvijā pazīstamais hip-hopa mākslinieks Gustavo, un tas iezīmē spēcīgas pārmaiņas grupas raksturīgajā skanējumā.

Albuma iznākšanai seko TUR KAUT KAM IR JĀBŪT koncerttūre, kurās laikā 5 Latvijas pilsētās - Jelgavā, Preiļos, Ventspilī, Valmierā un Rīgā - kocertus kopumā apmeklēja vairāk nekā 80 000 skatītāju. Noslēguma koncertu Mežaparkā vien noskatās 45 000 skatītāji. Tūre iegājusi Latvijas vēsturē arī ar pirmo reizi šāda mēroga koncertā izmantoto apaļo skatuvi, kas skatāma no 360 grādu leņķa.

2008. gada nogalē tiek izdots DVD TUR KAUT KAM IR JĀBŪT Koncerts Mežaparkā, arī tas sasniedz Platīna diska statusu. Koncertierakstā iekļautas arī īpašo viesu - Gustavo, "gg choir", Vairas Vīķes-Freibergas un grupas Би-2 uzstāšanās.

2009. - Шаг[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 31. martā tiek izdots albums krievu valodā "Шаг".

2010. - Years And Seconds, Izlase 2000-2010 un koncerti Arēnā Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 15. martā Baltijas valstīs klajā nāk Prāta Vētras albums "Years and Seconds", kas ir noslēdzošais posms triloģijai, kura sākās ar "Tur kaut kam ir jābūt" izdošanu Latvijā 2008. gadā un turpinājās ar Krievijas tirgum domāto "Шаг" 2009. gadā.

2010. gada 21. oktobrī iznāca ""Izlase 2000 - 2010", kas ir likumsakarīgs turpinājums pirms desmit gadiem izdotajai "Izlasei '89-'99". Tajā iekļautas šīs desmitgades Prāta Vētras spilgtākās dziesmas, kā arī jaunā dziesma "Gara diena". Decembra vidū albums iegūst "Zelta" statusu.

Atzīmējot Izlases iznākšanu, Prāta Vētra paziņoja par koncertu Arēnā Rīga 10. decembrī, bet milzīgā pieprasījuma dēļ drīz tika izsludināts papildkoncerts 11. decembrī. Šīs bija pirmās reizes, kad Prāta Vētra uzstājas Arēnā.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts un platīns par albumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

CD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DVD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncertu apmeklējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpašie viesi koncertos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piešķirtās godalgas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saņemtās Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1997. - "Tavas mājas manā azotē" - labākā pop & roka dziesma
  2. 1997. - "Tavas mājas manā azotē" - radio hits
  3. 1998. - "Puse no sirds" - radio hits
  4. 1999. - "Lec" - labākā pop & roka dziesma
  5. 1999. - "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" - radio hits
  6. 2000. - "My Star"/"Īssavienojums" - radio hits
  7. 2001. - "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas" - labākā roka dziesma
  8. 2001. - "Maybe" - labākā pop dziesma
  9. 2001. - "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas"/"Online" - labākais pop albums
  10. 2001. - "Maybe" - labākais mūzikas video klips
  11. 2001. - "Maybe" - radio hits
  12. 2003. - "Colder" - labākā roka dziesma
  13. 2003. - "A Day Before Tomorrow" - labākais roka albums
  14. 2003. - "Plaukstas lieluma pavasaris" - labākā pop dziesma
  15. 2003. - "Colder" - labākais mūzikas video klips
  16. 2003. - "Colder" - radio hits
  17. 2004. - "Скользкие улицы" - radio hits
  18. 2005. - "Četri krasti" - labākā roka dziesma
  19. 2005. - "Četri krasti" - labākais roka albums
  20. 2005. - "Thunder Without Rain" - labākais mūzikas video klips
  21. 2005. - "Četri krasti. Koncerts Mežaparkā" - labākais koncertieraksts video
  22. 2008. - "Tur kaut kam ir jābūt" - labākais pop albums

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]