Primo Levi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Primo Levi
Primo Levi
Personīgā informācija
Dzimis 1919. gada 31. jūlijā
Turīna, Itālijas karaliste (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1987. gada 11. aprīlī (67 gadi)
Turīna, Karogs: Itālija Itālija
Tautība ebrejs
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks un ķīmiķis
Valoda itāļu valoda
Rakstīšanas laiks 20. gadsimts
Slavenākie darbi "Ja šis ir cilvēks" (Se questo è un uomo, 1947)
Augstskola Turīnas Universitāte

Primo Mikēle Levi (itāļu: Primo Michele Levi; dzimis 1919. gada 31. jūlijā, miris 1987. gada 11. aprīlī) bija ebreju izcelsmes itāļu rakstnieks un ķīmiķis. Primo Levi pazīstamākais darbs ir 1947. gadā izdotais "Ja šis ir cilvēks" (Se questo è un uomo), kurā Levi aprakstījis savu pieredzi Aušvicas koncentrācijas nometnē.

Dzimis Turīnā, turīgu ebreju ģimenē. Mācījās ģimnāzijā Turīnā. No 1933. gada kā vairums tā laika pusaudžu darbojās fašistu avangardistu (Opera Nazionale Balilla) organizācijā (fašistiskajā Itālijā tolaik ebreju tiesības nebija ierobežotas). 1934. gadā iestājās licejā, kas bija slavens ar savu antifašistisko nostāju (tajā darbojās Norberto Bobio un Čezāre Pavēze). 1937. gadā iestājās Turīnas universitātē. 1938. gada jūlijā vairāki itāļu zinātnieki un intelektuāļi publicēja t.s. Rases manifestu (Manifesto della razza), kas bija sākums ebreju tiesību ierobežošanai Itālijā. Ebrejiem tika aizliegts iestāties universitātēs, tomēr tiem, kuri jau studēja, tika ļauts turpināt mācības.

1941. gadā pabeidza studijas universitātē un sāka strādāt azbesta raktuvēs Baladžero, Pjemontā, vēlāk strādāja Turīnā. Kad 1943. gadā nodibinājās Itālijas Sociālā republika, Primo Levi iesaistījās partizāņu kustībā Giustizia e Libertà. Tomēr visai ātri to arestēts un ieslodzīts nometnē pie Modenas, bet 1944. gada 21. februārī transportēts uz Aušvicas koncentrācijas nometni.

No nometnes atbrīvots 1945. gada 27. janvārī, mājās Turīnā atgriezās 1945. gada 19. oktobrī caur Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Rumāniju, Ungārija, Austriju un Vāciju. Sāka strādāt ķīmijas uzņēmumā DuPont, paralēli rakstot atmiņas par dzīvi nometnē. 1947. gada septembrī atmiņas tika publicētas 2000 eksemplāros un netika izpirktas. 1957. gadā atmiņas pārpublicēja izdevniecība Einaudi, un interese par darbu pieauga. Kopš 1963. gada, kad Levi publicēja atmiņu grāmatu par ceļu uz mājām no nometnes - La tregua, publicējis romānus, stāstus, esejas un citus darbus. Miris 1987. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]