Rivnes apgabals

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rivnes apgabals
Рівненська область
—  apgabals  —
Ostrohas pils Ostrohā
Ostrohas pils Ostrohā
Flag of Rivnes apgabals
Karogs
Coat of arms of Rivnes apgabals
Ģerbonis
Rivne in Ukraine (claims hatched).svg
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Rivne
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 20 047 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 1 158 800
 - Blīvums 57,8/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (95,90%)
krievi (2,57%)
baltkrievi (1,01%)
Mājaslapa: http://www.rv.gov.ua

Rivnes apgabals (ukraiņu: Рівненська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos. Robežojas ar Žitomiras apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Hmeļnickas un Ternopiļas apgabaliem dienvidaustrumos, Ļvovas apgabalu dienvidrietumos, Volīnijas apgabalu rietumos, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalu ziemeļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rivnes apgabala teritorija atrodas vēsturiskajā Volīnijas novadā. Pirmo Volīnijas kņazu Vsevolodu 988. gadā iecēla viņa tēvs Kijevas kņazs Vladimirs Svjatoslavičs pārvaldīt savas valsts rietumu daļu pilī, kas tika nosaukta Vladimira vārdā. 12. gadsimta sākumā Volīnijas kņaziste kļuva suverēna un lielkņaza Vladimira Monomaha mazdēls Izjaslavs Mstislavičs izveidoja savu dinastiju, kas sadalīja valsti dalienas kņazistēs. Kijevas lielkņaza dēls Volīnijas Vladimiras kņazs Romāns Mstislavičs no 1199. līdz 1233. gadam ilgstošās cīņās ar ungāru Arpādu dinastijas "Galīcijas un Vladimirijas karaļiem" pievienoja Volīnijas kņazisti saviem īpašumiem un viņa pēcnācēji tika saukti par Galīcijas-Volīnijas kņaziem. Kņazam Danielam Romanovičam 1253. gadā Romas pāvests piešķīra arī titulu Krievijas karalis (rex Rutheniae) un viņa pēcnācēji līdz 14. gadsimtam lietoja titulu Visas Krievzemes, Galīcijas un Vladimiras hercogi" (Dei gratia duces totius Terrae Russuae, Galiciae et Ladimiriae). Pēc Galīcijas mantojuma kara 1392. gadā Volīnijas un Luckas kņazistes ieguva Lietuvas dižkunigaitija.

Pēc Pirmās Polijas dalīšanas apgabala teritorija nokļuva Krievijas impērijas sastāvā ka Volīnijas guberņas austrumu daļa. Pēc Pirmās pasaules kara par kontroli pār apgabala teritoriju karoja Polija un Rietumukrainas Tautas republika. Pec Rīgas miera līguma 1921. gadā apgabala teritoriju iekļāva Polijas Republikas Volīnijas vojevodistē. Pēc Polijas okupācijas 1939. gadā Volīnijas vojevodisti sadalīja Volīnijas un Rovnas apgabalos un iekļāva Ukrainas PSR.

No 1991. gadā atrodas neatkarīgās Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalā ietilpst 4 apgabala nozīmes pilsētas - Dubno, Kuznecovska, Ostroha un Rivne, kā arī 16 rajoni - Bereznes rajons, Demidivkas rajons, Dubno rajons, Dubrovicjas rajons, Hoščas rajons, Korecas rajons, Kostopiļas rajons, Mliņivas rajons, Ostrohas rajons, Radiviļivas rajons, Rivnes rajons, Rokitnes rajons, Sarnu rajons, Volodimirecas rajons, Zaričnes rajons, Zdolbuņivas rajons.

Apgabalā ir 11 pilsētas:

Trekninātas - apgabala nozīmes pilsētas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]