Luhanskas apgabals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Luhanskas apgabals
Луганська область
—  apgabals  —
Flag of Luhanskas apgabals
Karogs
Coat of arms of Luhanskas apgabals
Ģerbonis
Luhansk in Ukraine.svg
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Luhanska
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 26 684 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 2 239 500
 - Blīvums 83,9/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (57,96%)
krievi (39,05%)
Mājaslapa: http://www.loga.gov.ua

Luhanskas apgabals (ukraiņu: Луганська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās austrumos. Robežojas ar Harkovas un Doņeckas apgabaliem rietumos, kā arī ar Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Belgorodas un Voroņežas apgabaliem ziemeļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polovciešu (kumānu) akmens statuja Luhanskas muzejā (11. gs.).

Tagadējā Luhanskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Ordas karavadoņa Mamaja valdīšanas laikā (1361–1380) apgabala teritorijā kādu laiku bija hana Abdulaha (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, valdīja 1367—1368, 1369—1370) mītnes vieta. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijai-Lietuvai nepakļāvīgie kazaki. Lielā Ziemeļu kara laikā 1707. gadā krievu karaspēks nežēlīgi apspieda Donas kazaku sacelšanos atamana Kondratija Bulavina vadībā. 18. gadsimta vidū vietējie Donas kazaki pakļāvās Zaporožjes Sečas atamanam Kirilam Razumovskim. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču. 1752. gadā apgabalā atļāva apmesties serbu ieceļotājiem, kas izveidoja Slāvu Serbiju (Славяносербия), kuru 1775.—1783. gadā iekļāva Krievijas impērijas Azovas guberņā. No 1754. gada apgabala dienvidu daļa bija iekļauta Jaunkrievijas guberņā (1764—1783, 1796—1802).1795. gadā britu rūpnieks Čārlzs Gaskoins (Gascoigne) pie Vergunkas un Kamennijbrodas kazaku ciemiem nodibināja čuguna rūpnīcu, ko uzskata par Luhanskas pilsētas veidošanās sākumu. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doņeckas apgabals.

No 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņepropetrovskas apgabala un Harkovas apgabalu daļām izveidoja Doņeckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doņeckas) un Vorošilovgradas (tagad Luhanskas) apgabalos. 1990. gadā Vorošilovgradu pārdēvēja par Luhansku. No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība Skaits[1] %
ukraiņi 1 472 376 57,96 %
krievi 991 825 39,05 %
baltkrievi 20 587 0,81 %
tatāri 8 543 0,34 %
armēņi 6 587 0,26 %
moldāvi 3 252 0,13 %
azerbaidžāņi 3 123 0,12 %
ebreji 2 651 0,10 %
čigāni 2 284 0,09 %
poļi 2 107 0,08 %
citi 26 856 1,06 %
kopā 2 540 191 100,00 %

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]