Odesas apgabals

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Odesas apgabals
Одеська область
—  apgabals  —
Flag of Odesas apgabals
Karogs
Coat of arms of Odesas apgabals
Ģerbonis
Map of Ukraine political simple Oblast Odessa.png
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Odesa
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 33 310 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 2 396 500
 - Blīvums 71,9/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (62,8%)
krievi (20,7%)
bulgāri (6,1%)
moldāvi (5,0%)
gagauzi (1,1%)
Mājaslapa: http://www.odessa.gov.ua

Odesas apgabals (ukraiņu: Одеська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā. Robežojas ar Nikolajevas apgabalu austrumos un ziemeļaustrumos, Kirovohradas un Vinnicas apgabaliem ziemeļos, kā arī ar Moldovu rietumos un Rumāniju dienvidrietumos.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Odesas apgabala teritorija līdz 2. gs. p.m.ē. piederēja skitiem, bet Melnās jūras piekrastē Bugas upes labajā krastā atradās sengrieķu kolonija Olbija, kurai pakļāvās Tira, Nikonija un Istrijas osta (grieķu: Ιστριανων λιμήν) tagadējās Odesas vietā. Līdz 2. gs. m. ē. apgabalā valdīja sarmati, bet 257. gadā to ieņēma no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies goti. 375. gadā šo apgabalu iekaroja huņņi, pēc tam līdz 13. gadsimtam to apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, polovcieši).

Osmaņu impērijas Jedisanas province pirms pievienošanas Krievijas impērijai 1791. gadā.

1239. gadā to iekaroja Batuhans, vēlāk apgabala teritorija bija pakļauta Zelta Ordai. Ap 1415. gadu Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais iekaroja Dņestras kreiso krastu un tagadējās Odesas vietā esošo Kocubejas cietoksni. Vēlāk apgabala iedzīvotāji nonāca Moldovas kņazu pakļautībā. 1492. gadā to ieņēma Krimas hanistes valdnieks Mengli Girejs. Dņestras labā krasta daļa ietilpa Osmaņu impērijas Budžakas provincē, bet kreisā krasta daļa Silistras provincē ar Hadžibejas cietoksni tagadējās Odesas vietā. 1728. gadā uz šejieni no Kubaņas pārcēlās nogajiešu Jedisanas orda, kas 1774. gadā pakļāvās Krimas haniem. Krievu—turku kara (1787—1792) laikā krievu karaspēks 1789. gadā ieņēma Hadžibeju, ko pārdēvēja par Odesu, un 1791. gadā pievienoja Dņestras kreiso krastu Krievijas impērijai. No 1796. gada apgabala teritoriju iekļāva Jaunkrievijas guberņā, ko 1802. gadā sadalīja Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās. 1803. gadā Nikolajevas guberņu pārdēvēja par Hersonas guberņu. Pēc Krievu—turku kara (1806—1812) Krievijas impērija ieguva zemes starp Dņestras un Prutas upēm, ko nodēvēja par Besarābiju. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars Nikolajs I izdeva manifestu par ebreju lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja tā saukto "Siltās zemes kustību" (1841).

Pēc zaudētā Krimas kara Krievija bija spiesta no 1856. līdz uzvarai Krievu—turku karā (1877—1878) atteikties no Besarābijas dienvidu daļas ar Izmajilas cietoksni tajā. 1870. gadā uzcēla dzelzceļa līniju Kijeva-Vinnica-Odesa, kas veicināja iedzīvotāju skaita strauju pieaugumu šajā apgabalā. Odesa kļuva par lielāko Krievijas dienvidu jūras ostu. No 1918. gada janvāra apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā.

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā apgabalu ieņēma Vācijas armija. Besarābiju pievienoja Rumānijai. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām apgabala teritorija atradās Ukrainas PSR sastāvā, 1920. gadā Hersonas guberņu sadalīja Odesas un Nikolajevas guberņās, 1922. gadā Nikolajevas guberņu atkal pievienoja Odesas guberņai. 1932. gadā nodibināja Odesas apgabalu. Pēc Besarābijas okupācijas 1940. gadā agrākās Moldāvijas APSR teritoriju sadalīja starp Odesas apgabalu un Moldāvijas PSR. Otrā pasaules kara laikā Odesas apgabalu okupēja Rumānija un to pārdēvēja par Transnistriju.

1954. gadā Odesas apgabalam pievienoja Izmajilas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.