Hersonas apgabals

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hersonas apgabals
Херсонська область
—  apgabals  —
Flag of Hersonas apgabals
Karogs
Coat of arms of Hersonas apgabals
Ģerbonis
Kherson in Ukraine (claims hatched).svg
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Hersona
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 28 461 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 1 072 500
 - Blīvums 37,7/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (82,00%)
krievi (14,09%)
Mājaslapa: http://www.oda.kherson.ua

Hersonas apgabals (ukraiņu: Херсонська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos. Robežojas ar Melno jūru dienvidrietumos, Mikolajivas apgabalu rietumos, Dnipropetrovskas apgabalu ziemeļos, Zaporižjas apgabalu austrumos, Azovas jūru dienvidaustrumos un Krimas autonomo republiku dienvidos.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Hersonas apgabala teritorija līdz 3. gadsimtam piederēja skitiem un sarmatiem. 257. gadā to ieņēma no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies goti. 375. gadā šo apgabalu iekaroja huņņi, bet 7. gadsimta beigās — hazāri. Līdz 13. gadsimtam to apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1239. gadā to iekaroja Batuhans, vēlāk apgabala teritorija bija pakļauta Zelta Ordai. Dņepras labā krasta daļu 1398. gadā pakļāva Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais.

Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Otomaņu impērijas vasali. Agabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību, saglabājot autonomas Džambailukas, Jediškulas (Dņepras kreisajā krastā) un Jedisanas (Dņepras labajā krastā) ordas. Pēc Krievu—turku kara (1768—1774) apgabala ziemeļu daļu pakļāva Krievijas impērija, 1778. gadā ķeizariene Katrīna II parakstīja manifestu par jaunas ostas un pilsētas dibināšanu Dņepras labajā krastā. Lai uzsvērtu tās piederību kristiešu pasaulei, to nosauca sengrieķu pilsētas Hersonesas vārdā, kaut arī īstā Hersonesa atradās Krimas haniem piederošajā Krimā.

1783. gadā Krievijas impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva Jaunkrievijas guberņā, ko 1802. gadā sadalīja Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars Nikolajs I izdeva manifestu par ebreju lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.-1841. gadā no Kurzemes guberņas uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā.

No 1918. gada janvāra apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1921. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1944. gadā no Nikolajevas un Zaporožjes apgabalu daļām izveidoja atsevišķu Hersonas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.