Baldone

Baldone
	Baldone no Vanagkalna
	Ģerbonis
	; Baldone
Koordinātas: 56°44′33″N 24°23′39″E / 56.7425, 24.39417 Koordinātas: 56°44′33″N 24°23′39″E / 56.7425, 24.39417
Novads	Baldones novads
Platība	5,2 km²
Iedzīvotāji (2012)	2362
Blīvums	461.3 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Baldohn
Pilsētas tiesības	no 1991. gada
Pasta indekss	LV-2125
Mājaslapa	www.baldone.lv

Šis raksts ir par pilsētu Latvijā. Par citām jēdziena Baldone nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Baldone ir pilsēta Baldones novadā, 33 km no Rīgas, novada centrs. Uz Baldoni ved valsts nozīmes autoceļš P89, kura atzars P91 tieši pieved pie pilsētas. Cauri pilsētai tek Ķekaviņas upīte.

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Baldones (vācu: Baldohn) teritorija ir apdzīvota jau kopš akmens laikmeta, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi. 15. gadsimtā vēstures avotos pirmoreiz minēts Baldones dziednieciskais avots. 17. gadsimtā Baldonē izveidojas miests. 1648. gadā sēravota tuvumā tika uzcelta muiža un ierīkots pirmais Kurzemes hercogistes dzelzs ceplis. Vēlāk Baldonē ierīko arī enkuru un naglu kaltuvi, lielgabalu lietuvi, stikla kausētavu, mucenieku darbnīcu, vadmalas un linu austuves.^[2]

Kopš 18. gadsimta beigām Baldone pazīstama kā kūrorts. 1796. gadā Baldonē tiek ierīkota sēravota dziednīca. Kūrorta nozīme gan mazinājās pēc Ķemeru kūrorta atklāšanas 1838. gadā. Padomju Latvijas laikos Baldones kūrorts bija ļoti populāra atpūtas un ārtsniecības vieta visā Padomju Savienībā.

1925. gadā Baldonei piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statusu. Pilsētas tiesības Baldonei piešķirtas 1991. gadā. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija Baldones rajona centrs.

Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]

Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Baldonē kopā ar lauku teritoriju (kopš 2009. gada Baldones novadu) dzīvoja 4970 iedzīvotāji, no kuriem 81,4% ir latvieši, 12,5% - krievi, 3,5% - baltkrievi, 1,9% - poļi. Iedzīvotāju skaits pilsētā 2012. gada 1. jūlijā bija 2362 iedzīvotāji.