Siņdzjana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Xinjiang in China (de-facto).svg

Siņdzjana (Šindžana (uiguru: شىنجاڭ Shinjang); ķīniešu: 新疆 (Xīnjiāng) ), pilns nosaukums Siņdzjanas Uiguru autonomais apgabals (uiguru: شىنجاڭ ئۇيغۇر ئاپتونوم رايونى (Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni); ķīniešu: 新疆维吾尔自治区 (Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū) ) ir viens no Ķīnas Tautas Republikas pieciem mazākumtautību autonomajiem apgabaliem. Tā ir plaša, reti apdzīvota teritorija, kas aizņem aptuveni sesto daļu Ķīnas valsts ziemeļrietumos. Siņdzjana robežojas ar Tibetas autonomo rajonu dienvidos, Cjinhai un Gaņsu provincēm dienvidaustrumos, Mongoliju austrumos, Krieviju ziemeļos, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Pakistānas - Indijas kontrolēto Kašmīru rietumos. Iedzīvotāju skaits 19,630 miljoni cilvēku (2004. g.). Galvaspilsēta - Urumči.

Siņdzjanas pamatiedzīvotāji ir uiguri, un province tiek uzskatīta par Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logu uz Vidusāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu atradnes un auglīgas lauksaimniecības zemes.

Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita joprojām ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks etnisko ķīniešu skaits. Ja 1949.gadā ķīniešu īpatsvars Siņdzjanā bija seši procenti, tad šobrīd tas jau pārsniedzis 40%. Lielākā daļa uiguru ir musulmaņi, un rakstībā viņi izmanto arābu alfabētu.

Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja uiguru valsts, kas pazīstama kā Austrumturkestānas Republika. Taču 1949.gadā tā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.

Uiguri apsūdz Pekinu centienos iznīdēt viņu savdabīgo kultūru, un pēdējā laikā provincē arvien biežāk uzliesmo vardarbīgi incidenti, kuros Ķīnas varasiestādes vaino uiguru separātistus un islāmistus.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodu sadalījums Siņdzjanā
Sindzjanas etniskās grupas (2000. g.)
Tautība Skaits Procenti
Uiguri 8 345 622 45,21
Ķīnieši (haņi) 7 489 919 40,58
Kazahi 1 245 023 6,74
Ķīnieši (hui) 839 837 4,55
Kirgīzi 158 775 0,86
Mongoļi 149 857 0,81
Dunsjani 55 841 0,30
Tadžiki 39 493 0,21
Sibe 34 566 0,19
Mandžūri 19 493 0,11
Tudzja 15 787 0,086
Uzbeki 12 096 0,066
Krievi 8935 0,048
Miao (hmongi) 7006 0,038
Tibetieši 6153 0,033
Žuani 5642 0,031
Dauri 5541 0,030
Tatāri 4501 0,024
Salāri 3762 0,020