Parastais delfīns: Atšķirības starp versijām
m →Ārējās saites: sakārtots |
papildināts |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
| binomial = Delphinus delphis |
| binomial = Delphinus delphis |
||
| autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758 |
| autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758 |
||
| attēls = Delphinus delphis |
| attēls = Delphinus delphis 03-cropped.jpg |
||
| att_nosaukums = |
| att_nosaukums = |
||
| valsts = Animalia |
| valsts = Animalia |
||
| 41. rindiņa: | 41. rindiņa: | ||
== Izplatība == |
== Izplatība == |
||
[[Attēls: |
[[Attēls:Dolphin - Christopher Watson.jpg|thumb|left|260px|Parastais delfīns [[Tasmana jūra|Tasmana jūrā]]]] |
||
[[Attēls:Dauphin commun.jpg|thumb|left|260px|Parastā delfīna acis ietver melna josla, kas beidzas pie purna pamatnes]] |
[[Attēls:Dauphin commun.jpg|thumb|left|260px|Parastā delfīna acis ietver melna josla, kas beidzas pie purna pamatnes]] |
||
Parstie delfīni sastopami galvenokārt Atlantijas un Klusajā okeānā. Lielā skaitā tos var novērot [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]] un [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]]. Reizēm delfīni seko siltajai [[Golfa straume]]i un sasniedz [[Norvēģija]]s krastus. Retos gadījumos tie ieklejo vēsajos [[Arktika]]s ūdeņos.<ref name=adw>[http://animaldiversity.org/accounts/Delphinus_delphis/ ADW: Delphinus delphis]</ref> Klusā okeāna parastie delfīni galvenokārt sastopami austrumu pusē, pie [[Ziemeļamerika]]s krastiem. Valda uzskats, ka parasto delfīnu izcelsmes vieta ir tieši šis reģions, no kura tie izplatījušies uz citām vietām pasaulē.<ref name=perr/> Nelielā skaitā parastais delfīns sastopams arī Indijas okeāna dienvidaustrumu reģionā un Klusā okeāna rietumos, gar [[Japāna]]s un [[Jaunzēlande]]s krastiem.<ref name=adw/><ref>[http://www.iucnredlist.org/details/6336/0 IUCN: Delphinus delphis]</ref> |
Parstie delfīni sastopami galvenokārt Atlantijas un Klusajā okeānā. Lielā skaitā tos var novērot [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]] un [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]]. Reizēm delfīni seko siltajai [[Golfa straume]]i un sasniedz [[Norvēģija]]s krastus. Retos gadījumos tie ieklejo vēsajos [[Arktika]]s ūdeņos.<ref name=adw>[http://animaldiversity.org/accounts/Delphinus_delphis/ ADW: Delphinus delphis]</ref> Klusā okeāna parastie delfīni galvenokārt sastopami austrumu pusē, pie [[Ziemeļamerika]]s krastiem. Valda uzskats, ka parasto delfīnu izcelsmes vieta ir tieši šis reģions, no kura tie izplatījušies uz citām vietām pasaulē.<ref name=perr/> Nelielā skaitā parastais delfīns sastopams arī Indijas okeāna dienvidaustrumu reģionā un Klusā okeāna rietumos, gar [[Japāna]]s un [[Jaunzēlande]]s krastiem.<ref name=adw/><ref>[http://www.iucnredlist.org/details/6336/0 IUCN: Delphinus delphis]</ref> |
||
==Izskats== |
==Izskats== |
||
Parastais delfīns ir vidēji liels [[delfīns]], mazāks nekā pazīstamākais [[pudeļdeguna delfīns]]. Tam ir slaids, torpēdveida ķermenis, kura garums ir 1,7—2,6 [[metrs|m]], svars 70—136 [[kilograms|kg]] |
Parastais delfīns ir vidēji liels [[delfīns]], mazāks nekā pazīstamākais [[pudeļdeguna delfīns]]. Tam ir slaids, torpēdveida ķermenis, kura garums ir 1,7—2,6 [[metrs|m]], svars 70—136 [[kilograms|kg]],<ref name=adw/><ref name=bio>[http://marinebio.org/species.asp?id=32 Marinebio: Common Dolphins, Delphinus delphis]</ref> lielākajiem īpatņiem sasniedzot 2,7 m garumu un 200 kg masu.<ref name=facts/> [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s.<ref name=adw/> |
||
Ķermenim ir raksturīgs, atšķirīgs no citām sugām, trīskrāsu krāsojums: mugura ir tumši pelēka vai melna, reizēm tumši brūna, vēders balts vai krēmīgi balts, bet uz sāniem [[smilšu pulkstenis|smilšu pulksteni]] atgādinoša, gaiši pelēka |
Ķermenim ir raksturīgs, atšķirīgs no citām sugām, trīskrāsu krāsojums: mugura ir tumši pelēka vai melna, reizēm tumši brūna, vēders balts vai krēmīgi balts, bet uz sāniem [[smilšu pulkstenis|smilšu pulksteni]] atgādinoša, gaiši pelēka un gaiši brūna (reizēm zeltaini brūna) josla, "smilšu pulksteņa" daļa virzienā pret asti ir pelēka.<ref>Reeves, Stewart; Clapham, Powell. Guide to Marine Mammals of the World. p. 388. ISBN 0-375-41141-0.</ref> [[apakšžoklis|Apakšžokli]] un katru krūšu spuru savieno šaura, melna josla. Jaunie delfīni ir pelēcīgi, un to krāsu joslas nav izteiktas, tipisko krāsojumu delfīni iegūst tikai, sasniedzot dzimumbriedumu.<ref name=nooa>[http://www.nmfs.noaa.gov/pr/species/mammals/cetaceans/commondolphin_shortbeaked.htm NOAA: Short-Beaked Common Dolphin (Delphinus delphis)]</ref> Seja gaiša, bet galvas virspuse, apaļā piere un purns tumši pelēki. Atkarībā no izplatības reģiona parastajiem delfīniem iespējamas dažādas krāsu toņu variācijas, ir sastopami gan gaišāki, gan tumšāki īpatņi.<ref name=nooa/> |
||
Muguras spura ir plata, gara un trīsstūrveida, ar viegli noliektu, smailu galu. Tā atrodas muguras vidusdaļā.<ref name=nooa/> Toties krūšu spuras un astes spura, salīdzinot ar citiem delfīniem, nelielas. Acis ietver melns gredzens, kas izstiepts purna virzienā. Parastajam delfīnam ir garš, slaids un galā smails purns, kuru no pieres atdala dziļa rieva.<ref name=adw/> Parastajam delfīnam katrā žoklī ir 80—120 asi, konusveidīgi [[zobi]], piemēroti, lai cieši saturētu slidenās [[zivis]].<ref name=nakaw/> |
Muguras spura ir plata, gara un trīsstūrveida, ar viegli noliektu, smailu galu. Tā atrodas muguras vidusdaļā.<ref name=nooa/> Toties krūšu spuras un astes spura, salīdzinot ar citiem delfīniem, nelielas. Acis ietver melns gredzens, kas izstiepts purna virzienā. Parastajam delfīnam ir garš, slaids un galā smails purns, kuru no pieres atdala dziļa rieva.<ref name=adw/> Parastajam delfīnam katrā žoklī ir 80—120 asi, konusveidīgi [[zobi]], piemēroti, lai cieši saturētu slidenās [[zivis]].<ref name=nakaw/> |
||
| 56. rindiņa: | 56. rindiņa: | ||
== Uzvedība == |
== Uzvedība == |
||
[[Attēls: |
[[Attēls:Common dolphin noaa.jpg|thumb|260px|Parasto delfīnu bars kopā ceļo, barojas un pat kopā ieelpo]] |
||
[[Attēls:Delphinus delphis - SE Tasmania.jpg|thumb|260px|Parastais delfīns ir ātrs peldētājs, spējot sasniegt ātrumu 60—65 km/h]] |
|||
Parstie delfīni ir ļoti sabiedriski un draudzīgi. Tie veido barus, kuros ir vairāki simti vai pat tūkstoši īpatņu.<ref name=perr/> Parasti grupā ir 10—500 delfīni,<ref name=eol>[http://www.eol.org/pages/314276/details EOL: Delphinus delphis]</ref> bet lielākajos baros ir 1000—100 000 īpatņi.<ref>[http://whalewatcher.eu/whales/ocean-dolphins/short-beaked-common-dolphin.html Whale Watcher: The short-beaked common dolphin (Delphinus delphis)]</ref> Ļoti bieži šie bari ir jaukti ar citām [[vaļveidīgie|vaļveidīgo]] sugām, piemēram, ar [[grindas|grindām]] un [[joslvaļi]]em, kā arī tie mēdz rotaļīgi pavadīt motorlaivas un kuģus.<ref name=perr/> Bars kopā ceļo, barojas un pat kopā ieelpo.<ref name=adw/><ref name=als/> |
Parstie delfīni ir ļoti sabiedriski un draudzīgi. Tie veido barus, kuros ir vairāki simti vai pat tūkstoši īpatņu.<ref name=perr/> Parasti grupā ir 10—500 delfīni,<ref name=eol>[http://www.eol.org/pages/314276/details EOL: Delphinus delphis]</ref> bet lielākajos baros ir 1000—100 000 īpatņi.<ref name=facts>[http://www.dolphins-world.com/common-dolphin/ Common Dolphin Facts]</ref><ref name=whale>[http://whalewatcher.eu/whales/ocean-dolphins/short-beaked-common-dolphin.html Whale Watcher: The short-beaked common dolphin (Delphinus delphis)]</ref> Ļoti bieži šie bari ir jaukti ar citām [[vaļveidīgie|vaļveidīgo]] sugām, piemēram, ar [[grindas|grindām]] un [[joslvaļi]]em, kā arī tie mēdz rotaļīgi pavadīt motorlaivas un kuģus.<ref name=perr/> Bars kopā ceļo, barojas un pat kopā ieelpo.<ref name=adw/><ref name=als/> Starp delfīniem valda stingra hierarhija, kas uztur barā kārtību. Turklāt lielais bars iedalās vairākās mazākās grupās, atkarībā no vecuma un citiem faktoriem.<ref name=facts/> |
||
Parastais delfīns labprātāk uzturas atklātā okeānā, krastam nemēdzot piepeldēt pārāk tuvu un mājojot ūdenī, kas |
Parastais delfīns labprātāk uzturas atklātā okeānā, krastam nemēdzot piepeldēt pārāk tuvu un mājojot ūdenī, kas ir apmēram 200 m dziļš.<ref name=facts/><ref name=eol/> Kopumā tam patīk ūdens, kura temperatūra ir augstāka par 10°C.<ref name=adw/> Tas ir ātrs peldētājs, sasniedzot ātrumu 60—65 km/h,<ref name=nakaw>[http://www.nakaweproject.org/education/short-beaked-common-dolphin-delphinus-delphis/ Nakawe: Delphinus delphis]</ref><ref>Shirihai, H. & Jarrett, B. (2006). Whales, Dolphins and Other Marine Mammals of the World. pp. 171–174. ISBN 0-691-12757-3.</ref> bet parasti peldēšanas ātrums ir 8—11 km/h, turklāt tas var nopeldēt neapstājoties 240—320 km 48 stundu laikā.<ref name=adw/> Delfīni pārvietojas, meklējot barību un piemērotu ūdens temperatūru. Parastais delfīns ir ļoti atlētiski un rotaļājoties veic dažādus akrobātiskus lēcienus. Tas ir arī ļoti izpalīdzīgs, barā rūpējas viens par otru, aizsargā slimos un savainotos īpatņus, palīdzot tiem izpeldēt līdz ūdens virsmai, lai varētu ieelpot.<ref name=als>Alspaugh, M. "Delphinus delphis". Animal Diversity Web. Retrieved 20 October 2013.</ref> Parastie delfīni nirst sekli, parasti uzturoties zem ūdens, sākot ar 10 sekundēm un beidzot ar 2 minūtēm, tomēr spēj atrasties zem ūdens līdz 8 minūtēm.<ref name=nakaw/> |
||
| ⚫ | Parastie delfīni ir ļoti skaļi, bara tuvošanos var dzirdēt ļoti savlaicīgi. Tie visu laiku savā starp komunicē ar dažādām skaņām (svilpieniem, vaidiem un klikšķiem).<ref name=facts/> Delfīni zem ūdens lieto eholokāciju, raidot [[ultraskaņa]]s signālu sēriju. [[Skaņa]]s radītie viļņi atbalsojas, piemēram, no zivju bara, un delfīns uztver "skaņas attēlu", pēc kura var noteikt medījuma lielumu, ātrumu, kustības virzienu un veidu. |
||
==Barība== |
==Barība== |
||
Parastais delfīns barojas ar dažādu sugu, baros dzīvojošām zivīm un [[kalmāri]]em, kas mājo dziļumā līdz 200 m.<ref name=perr/><ref name=facts/><ref name=whale/> Zivis parasti ir nelielas, tādas, lai tās varētu norīt veselas, piemēram, [[siļķes]], [[sardīnes]], [[anšovu dzimta|anšovi]], [[brētliņas]], [[makreles]] un [[merlūzas]], kā arī nelieli kalmāri un [[astoņkāji]].<ref name=whale/> Zivju izvēle ir atkarīga no izplatības reģiona. Bagātīgas izvēles situācijā parastie delfīni var kļūt diezgan izvēlīgi.<ref name=facts/> Katru dienu delfīns apēd 8—9 kg barības (apmēram 5% no ķermeņa svara), barojoties galvenokārt nakts laikā.<ref name=facts/><ref name=als/> |
|||
Parastā delfīna pamatbarība ir galvenokārt [[siļķes]] un [[sardīnes]]. Reizēm - tā kā nevar nirt lielā dziļumā, jo ik pa laikam tam jāieelpo gaiss, - delfīns ēd arī citas zivis, kas mīt ūdens augšējos slāņos, kā arī [[Galvkāji|galvkājus]] un [[garnele|garneles]]. |
|||
Kad zivju bari tuvojas Ziemeļāfrikas krastiem, aiz tiem peld arī delfīni. Aukstajā periodā kad zivju bari samazinās nozvejas dēļ vai arī aizpeld uz siltākām vietām, no reģiona pazūd arī delfīni. |
|||
Tā kā delfīniem oža nav īpaši attīstīta, medījot zivis, tie sazinās savā valodā. |
|||
| ⚫ | |||
== Vairošanās == |
== Vairošanās == |
||
[[Attēls:Delphinus delphis with calf.jpg|thumb|260px]] |
|||
Parastie delfīni neveido pārus uz visu mūžu, bet katru reizi atrod sev jaunu partneri. Tomēr ģimeniskās saites ir ļoti spēcīgas un dzīvnieki cits citam palīdz grūtās vai bīstamās situācijās, arī dzemdību laikā. Pārošanas laiks iestājas no 4-5 gadu vecumam. Pārojās [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļdaļā, no oktobra līdz decembrim. Grūtniecība ilgst 10 mēnešus, un mazuļi sāk dzimt no septembra līdz oktobrim. Pēc pārošanās piedzimst tikai viens mazulis. Jaunais delfīns nāk pasaulē ar asti pa priekšu, un mātei mazulis uzreiz ir jāuznes ūdens virspusē, lai viņš varētu ieelpot gaisu. Šajā grūtajā periodā māti vienmēr pavada viena vai divas citas mātītes, tā sauktās "tantes", kas palīdz mātei izpeldēt virspusē. Viņas arī uzmana, vai tuvumā neparādās haizivis. |
Parastie delfīni neveido pārus uz visu mūžu, bet katru reizi atrod sev jaunu partneri. Tomēr ģimeniskās saites ir ļoti spēcīgas un dzīvnieki cits citam palīdz grūtās vai bīstamās situācijās, arī dzemdību laikā. Pārošanas laiks iestājas no 4-5 gadu vecumam. Pārojās [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļdaļā, no oktobra līdz decembrim. Grūtniecība ilgst 10 mēnešus, un mazuļi sāk dzimt no septembra līdz oktobrim. Pēc pārošanās piedzimst tikai viens mazulis. Jaunais delfīns nāk pasaulē ar asti pa priekšu, un mātei mazulis uzreiz ir jāuznes ūdens virspusē, lai viņš varētu ieelpot gaisu. Šajā grūtajā periodā māti vienmēr pavada viena vai divas citas mātītes, tā sauktās "tantes", kas palīdz mātei izpeldēt virspusē. Viņas arī uzmana, vai tuvumā neparādās haizivis. |
||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 11. janvāris, plkst. 15.37
 | Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Ingii pirms 7 gadiem. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
| Parastais delfīns Delphinus delphis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
| Dzimta | Delfīnu dzimta (Delphinidae) |
| Ģints | Parastie delfīni (Delphinus) |
| Suga | Parastais delfīns (Delphinus delphis) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Parastais delfīns Vikikrātuvē | |
Parastais delfīns (Delphinus delphis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā. Parastais delfīns ir daudzskaitlīgākā un visizplatītākā delfīnu suga siltajos Atlantijas un Klusā okeāna ūdeņos.[1]
Izplatība
Parstie delfīni sastopami galvenokārt Atlantijas un Klusajā okeānā. Lielā skaitā tos var novērot Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Meksikas līcī un Sarkanajā jūrā. Reizēm delfīni seko siltajai Golfa straumei un sasniedz Norvēģijas krastus. Retos gadījumos tie ieklejo vēsajos Arktikas ūdeņos.[2] Klusā okeāna parastie delfīni galvenokārt sastopami austrumu pusē, pie Ziemeļamerikas krastiem. Valda uzskats, ka parasto delfīnu izcelsmes vieta ir tieši šis reģions, no kura tie izplatījušies uz citām vietām pasaulē.[1] Nelielā skaitā parastais delfīns sastopams arī Indijas okeāna dienvidaustrumu reģionā un Klusā okeāna rietumos, gar Japānas un Jaunzēlandes krastiem.[2][3]
Izskats
Parastais delfīns ir vidēji liels delfīns, mazāks nekā pazīstamākais pudeļdeguna delfīns. Tam ir slaids, torpēdveida ķermenis, kura garums ir 1,7—2,6 m, svars 70—136 kg,[2][4] lielākajiem īpatņiem sasniedzot 2,7 m garumu un 200 kg masu.[5] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[2]
Ķermenim ir raksturīgs, atšķirīgs no citām sugām, trīskrāsu krāsojums: mugura ir tumši pelēka vai melna, reizēm tumši brūna, vēders balts vai krēmīgi balts, bet uz sāniem smilšu pulksteni atgādinoša, gaiši pelēka un gaiši brūna (reizēm zeltaini brūna) josla, "smilšu pulksteņa" daļa virzienā pret asti ir pelēka.[6] Apakšžokli un katru krūšu spuru savieno šaura, melna josla. Jaunie delfīni ir pelēcīgi, un to krāsu joslas nav izteiktas, tipisko krāsojumu delfīni iegūst tikai, sasniedzot dzimumbriedumu.[7] Seja gaiša, bet galvas virspuse, apaļā piere un purns tumši pelēki. Atkarībā no izplatības reģiona parastajiem delfīniem iespējamas dažādas krāsu toņu variācijas, ir sastopami gan gaišāki, gan tumšāki īpatņi.[7]
Muguras spura ir plata, gara un trīsstūrveida, ar viegli noliektu, smailu galu. Tā atrodas muguras vidusdaļā.[7] Toties krūšu spuras un astes spura, salīdzinot ar citiem delfīniem, nelielas. Acis ietver melns gredzens, kas izstiepts purna virzienā. Parastajam delfīnam ir garš, slaids un galā smails purns, kuru no pieres atdala dziļa rieva.[2] Parastajam delfīnam katrā žoklī ir 80—120 asi, konusveidīgi zobi, piemēroti, lai cieši saturētu slidenās zivis.[8]
Līdzīgas sugas
Parastajam delfīnam līdzīgs ir tā tuvākais radinieks — garpurna parastais delfīns.[7] To galvenā atšķirība ir purna garums, kas, kā jau sugas nosaukums norāda, garpurna parastajam delfinam ir daudz garāks un slaidāks. Garpurna parastais delfīns ir arī nedaudz lielāks. Abu sugu izplatība dažos reģionos pārklājas, bet garpurna parastais delfīns uzturas tuvāk krasta līnijai, nekā parastais delfīns.[7]
Uzvedība
Parstie delfīni ir ļoti sabiedriski un draudzīgi. Tie veido barus, kuros ir vairāki simti vai pat tūkstoši īpatņu.[1] Parasti grupā ir 10—500 delfīni,[9] bet lielākajos baros ir 1000—100 000 īpatņi.[5][10] Ļoti bieži šie bari ir jaukti ar citām vaļveidīgo sugām, piemēram, ar grindām un joslvaļiem, kā arī tie mēdz rotaļīgi pavadīt motorlaivas un kuģus.[1] Bars kopā ceļo, barojas un pat kopā ieelpo.[2][11] Starp delfīniem valda stingra hierarhija, kas uztur barā kārtību. Turklāt lielais bars iedalās vairākās mazākās grupās, atkarībā no vecuma un citiem faktoriem.[5]
Parastais delfīns labprātāk uzturas atklātā okeānā, krastam nemēdzot piepeldēt pārāk tuvu un mājojot ūdenī, kas ir apmēram 200 m dziļš.[5][9] Kopumā tam patīk ūdens, kura temperatūra ir augstāka par 10°C.[2] Tas ir ātrs peldētājs, sasniedzot ātrumu 60—65 km/h,[8][12] bet parasti peldēšanas ātrums ir 8—11 km/h, turklāt tas var nopeldēt neapstājoties 240—320 km 48 stundu laikā.[2] Delfīni pārvietojas, meklējot barību un piemērotu ūdens temperatūru. Parastais delfīns ir ļoti atlētiski un rotaļājoties veic dažādus akrobātiskus lēcienus. Tas ir arī ļoti izpalīdzīgs, barā rūpējas viens par otru, aizsargā slimos un savainotos īpatņus, palīdzot tiem izpeldēt līdz ūdens virsmai, lai varētu ieelpot.[11] Parastie delfīni nirst sekli, parasti uzturoties zem ūdens, sākot ar 10 sekundēm un beidzot ar 2 minūtēm, tomēr spēj atrasties zem ūdens līdz 8 minūtēm.[8]
Parastie delfīni ir ļoti skaļi, bara tuvošanos var dzirdēt ļoti savlaicīgi. Tie visu laiku savā starp komunicē ar dažādām skaņām (svilpieniem, vaidiem un klikšķiem).[5] Delfīni zem ūdens lieto eholokāciju, raidot ultraskaņas signālu sēriju. Skaņas radītie viļņi atbalsojas, piemēram, no zivju bara, un delfīns uztver "skaņas attēlu", pēc kura var noteikt medījuma lielumu, ātrumu, kustības virzienu un veidu.
Barība
Parastais delfīns barojas ar dažādu sugu, baros dzīvojošām zivīm un kalmāriem, kas mājo dziļumā līdz 200 m.[1][5][10] Zivis parasti ir nelielas, tādas, lai tās varētu norīt veselas, piemēram, siļķes, sardīnes, anšovi, brētliņas, makreles un merlūzas, kā arī nelieli kalmāri un astoņkāji.[10] Zivju izvēle ir atkarīga no izplatības reģiona. Bagātīgas izvēles situācijā parastie delfīni var kļūt diezgan izvēlīgi.[5] Katru dienu delfīns apēd 8—9 kg barības (apmēram 5% no ķermeņa svara), barojoties galvenokārt nakts laikā.[5][11]
Vairošanās
Parastie delfīni neveido pārus uz visu mūžu, bet katru reizi atrod sev jaunu partneri. Tomēr ģimeniskās saites ir ļoti spēcīgas un dzīvnieki cits citam palīdz grūtās vai bīstamās situācijās, arī dzemdību laikā. Pārošanas laiks iestājas no 4-5 gadu vecumam. Pārojās Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, no oktobra līdz decembrim. Grūtniecība ilgst 10 mēnešus, un mazuļi sāk dzimt no septembra līdz oktobrim. Pēc pārošanās piedzimst tikai viens mazulis. Jaunais delfīns nāk pasaulē ar asti pa priekšu, un mātei mazulis uzreiz ir jāuznes ūdens virspusē, lai viņš varētu ieelpot gaisu. Šajā grūtajā periodā māti vienmēr pavada viena vai divas citas mātītes, tā sauktās "tantes", kas palīdz mātei izpeldēt virspusē. Viņas arī uzmana, vai tuvumā neparādās haizivis.
Māte mazuli baro ar pienu zem ūdens, tādēļ viņš zīž ātri, jo ik pēc dažām sekundēm tam jāiznirst, lai ieelpotu. Kaut arī mazais delfīnēns uzreiz jau prot ātri peldēt, pirmās divas nedēļas viņš paliek mātes tuvumā. Tā dzīves ilgums ir 25 gadi.[13]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Perrin, W. (2002). "Common Dolphins". In Perrin, W.; Wursig, B.; Thewissen, J. Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. pp. 245–248. ISBN 0-12-551340-2.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 ADW: Delphinus delphis
- ↑ IUCN: Delphinus delphis
- ↑ Marinebio: Common Dolphins, Delphinus delphis
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 Common Dolphin Facts
- ↑ Reeves, Stewart; Clapham, Powell. Guide to Marine Mammals of the World. p. 388. ISBN 0-375-41141-0.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 NOAA: Short-Beaked Common Dolphin (Delphinus delphis)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Nakawe: Delphinus delphis
- ↑ 9,0 9,1 EOL: Delphinus delphis
- ↑ 10,0 10,1 10,2 Whale Watcher: The short-beaked common dolphin (Delphinus delphis)
- ↑ 11,0 11,1 11,2 Alspaugh, M. "Delphinus delphis". Animal Diversity Web. Retrieved 20 October 2013.
- ↑ Shirihai, H. & Jarrett, B. (2006). Whales, Dolphins and Other Marine Mammals of the World. pp. 171–174. ISBN 0-691-12757-3.
- ↑ Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 52 karte, ISBN 9986-9333-7-4