Parastais delfīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Parastais delfīns
Delphinus delphis (Linnaeus, 1758)
Parastais delfīns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaVaļveidīgie (Cetacea)
DzimtaDelfīnu dzimta (Delphinidae)
ĢintsParastie delfīni (Delphinus)
SugaParastais delfīns (Delphinus delphis)
Sinonīmi
  • Delphinus albimanus Peale, 1848
  • Delphinus algeriensis Loche, 1860
  • Delphinus delphus Linnaeus, 1758
  • Delphinus forsteri Gray, 1846
  • Delphinus fulvifasciatus Wagner, 1846
  • Delphinus fulvofasciatus True, 1889
  • Delphinus janira Gray, 1846
  • Delphinus loriger Wiegmann, 1846
  • Delphinus marginatus Lafont, 1868
  • Delphinus novaezealandiae Gray, 1850
  • Delphinus novaezeelandiae Wagner, 1846
  • Delphinus novaezelandiae Quoy & Gaimard, 1830
  • Delphinus vulgaris Lacépède, 1804
  • Delphinus zelandae Gray, 1853
Izplatība
Cetacea range map Short-beaked Common Dolphin.PNG
Parastais delfīns Vikikrātuvē

Parastais delfīns (Delphinus delphis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā. Parastais delfīns ir daudzskaitlīgākā un visizplatītākā delfīnu suga siltajos Atlantijas un Klusā okeāna ūdeņos.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastais delfīns Tasmana jūrā

Parstie delfīni sastopami galvenokārt Atlantijas un Klusajā okeānā. Lielā skaitā tos var novērot Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Meksikas līcī un Sarkanajā jūrā. Reizēm delfīni seko siltajai Golfa straumei un sasniedz Norvēģijas krastus. Retos gadījumos tie ieklejo vēsajos Arktikas ūdeņos.[2] Klusā okeāna parastie delfīni galvenokārt sastopami austrumu pusē, pie Ziemeļamerikas krastiem. Valda uzskats, ka parasto delfīnu izcelsmes vieta ir tieši šis reģions, no kura tie izplatījušies uz citām vietām pasaulē.[1] Nelielā skaitā parastais delfīns sastopams arī Indijas okeāna dienvidaustrumu reģionā un Klusā okeāna rietumos, gar Japānas un Jaunzēlandes krastiem.[2][3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastais delfīns ir vidēji liels delfīns, mazāks nekā pazīstamākais pudeļdeguna delfīns. Tam ir slaids, torpēdveida ķermenis, kura garums ir 1,7—2,6 m, svars 70—136 kg,[2][4] lielākajiem īpatņiem sasniedzot 2,7 m garumu un 200 kg masu.[5] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[2]

Ķermenim ir raksturīgs, atšķirīgs no citām sugām, trīskrāsu krāsojums: mugura ir tumši pelēka vai melna, reizēm tumši brūna, vēders balts vai krēmīgi balts, bet uz sāniem smilšu pulksteni atgādinoša, gaiši pelēka un gaiši brūna (reizēm zeltaini brūna) josla, "smilšu pulksteņa" daļa virzienā pret asti ir pelēka.[6] Apakšžokli un katru krūšu spuru savieno šaura, melna josla. Jaunie delfīni ir pelēcīgi, un to krāsu joslas nav izteiktas, tipisko krāsojumu delfīni iegūst tikai, sasniedzot dzimumbriedumu.[7] Seja gaiša, bet galvas virspuse, apaļā piere un purns tumši pelēki. Atkarībā no izplatības reģiona parastajiem delfīniem iespējamas dažādas krāsu toņu variācijas, ir sastopami gan gaišāki, gan tumšāki īpatņi.[7]

Muguras spura ir plata, gara un trīsstūrveida, ar viegli noliektu, smailu galu. Tā atrodas muguras vidusdaļā.[7] Toties krūšu spuras un astes spura, salīdzinot ar citiem delfīniem, nelielas. Acis ietver melns gredzens, kas izstiepts purna virzienā. Parastajam delfīnam ir garš, slaids un galā smails purns, kuru no pieres atdala dziļa rieva.[2] Parastajam delfīnam ir apmēram 80—120 asi, konusveidīgi zobi (gan augšžoklī, gan apakšžoklī), piemēroti, lai cieši saturētu slidenās zivis.[7][8]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastajam delfīnam līdzīgs ir tā tuvākais radinieks — garpurna parastais delfīns.[7] To galvenā atšķirība ir purna garums, kas, kā jau sugas nosaukums norāda, garpurna parastajam delfinam ir daudz garāks un slaidāks. Garpurna parastais delfīns ir arī nedaudz lielāks. Abu sugu izplatība dažos reģionos pārklājas, bet garpurna parastais delfīns uzturas tuvāk krasta līnijai, nekā parastais delfīns.[7]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasto delfīnu bars kopā ceļo, barojas un pat kopā ieelpo
Parastais delfīns ir ātrs peldētājs, spējot sasniegt ātrumu 60—65 km/h

Parstie delfīni ir ļoti sabiedriski un draudzīgi. Tie veido barus, kuros ir vairāki simti vai pat tūkstoši īpatņu.[1] Parasti grupā ir 10—500 delfīni,[9] bet lielākajos baros ir 1000—100 000 īpatņi.[5][10] Ļoti bieži šie bari ir jaukti ar citām vaļveidīgo sugām, piemēram, ar grindām un joslvaļiem, kā arī tie mēdz rotaļīgi pavadīt motorlaivas un kuģus.[1] Bars kopā ceļo, barojas un pat kopā ieelpo.[2][11] Starp delfīniem valda stingra hierarhija, kas uztur barā kārtību. Turklāt lielais bars iedalās vairākās mazākās grupās (20—30 īpatņi[7]), atkarībā no vecuma, dzimuma un citiem faktoriem.[5][7]

Parastais delfīns labprātāk uzturas atklātā okeānā, krastam nemēdzot piepeldēt pārāk tuvu un mājojot ūdenī, kas ir apmēram 200 m dziļš vai dziļāks.[5][9] Kopumā tam patīk ūdens, kura temperatūra ir augstāka par 10°C un zemāka par 28°C.[2][7] Tas ir ātrs peldētājs, sasniedzot ātrumu 60—65 km/h,[8][12] bet parasti peldēšanas ātrums ir 8—11 km/h, turklāt tas var nopeldēt neapstājoties 240—320 km 48 stundu laikā.[2] Delfīni pārvietojas, meklējot barību un piemērotu ūdens temperatūru. Parastais delfīns ir ļoti atlētiski un rotaļājoties veic dažādus akrobātiskus lēcienus. Tas ir arī ļoti izpalīdzīgs, barā rūpējas viens par otru, aizsargā slimos un savainotos īpatņus, palīdzot tiem izpeldēt līdz ūdens virsmai, lai varētu ieelpot.[11] Parastie delfīni nirst sekli, parasti uzturoties zem ūdens, sākot ar 10 sekundēm un beidzot ar 2 minūtēm, tomēr spēj atrasties zem ūdens līdz 8 minūtēm.[8]

Parastie delfīni ir ļoti skaļi, bara tuvošanos var dzirdēt ļoti savlaicīgi. Tie visu laiku savā starp komunicē ar dažādām skaņām (svilpieniem, vaidiem un klikšķiem).[5] Delfīni zem ūdens lieto eholokāciju, raidot ultraskaņas signālu sēriju. Skaņas radītie viļņi atbalsojas, piemēram, no zivju bara, un delfīns uztver "skaņas attēlu", pēc kura var noteikt medījuma lielumu, ātrumu, kustības virzienu un veidu.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastais delfīns barojas ar dažādu sugu, baros dzīvojošām zivīm un kalmāriem, kas mājo dziļumā līdz 200 m.[1][5][10] Zivis parasti ir nelielas, tādas, lai tās varētu norīt veselas, piemēram, siļķes, sardīnes, anšovi, brētliņas, makreles un merlūzas, kā arī nelieli kalmāri un astoņkāji.[10] Zivju izvēle ir atkarīga no izplatības reģiona. Bagātīgas izvēles situācijā parastie delfīni var kļūt diezgan izvēlīgi.[5] Katru dienu delfīns apēd 8—9 kg barības (apmēram 5% no ķermeņa svara), barojoties galvenokārt nakts laikā.[5][11]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī mazais delfīnēns uzreiz prot ātri peldēt, pirmās nedēļas un mēnešus viņš paliek ciešā mātes tuvumā

Parastie delfīni neveido pārus uz visu mūžu, bet katru reizi atrod sev jaunu partneri. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz apmēram 2—7 gadu vecumā, kad to ķermeņa garums sasniedz 85% no pilnībā pieauguša indivīda ķermeņa garuma, kas ir apmēram 12—15 gados. Tēviņi aug lēnāk un dzimumbriedumu sasniedz 3—12 gadu vecumā.[5][7]

Grūsnības periods ilgst 10—11 mēnešus. Parasti piedzimst viens mazulis, bet var piedzimt arī dvīņi un trīņi.[7] Jaundzimušais ir 70—100 cm garš un sver apmēram 10 kg.[7] Jaunais delfīns nāk pasaulē ar asti pa priekšu, un mātei mazulis uzreiz ir jāuznes ūdens virspusē, lai viņš varētu ieelpot gaisu. Šajā grūtajā periodā māti vienmēr pavada viena vai divas citas mātītes, tā sauktās "tantes", kas palīdz mātei izpeldēt virspusē. Viņas arī uzmana, vai tuvumā neparādās haizivis. Kaut arī mazais delfīnēns uzreiz prot ātri peldēt, pirmās nedēļas un mēnešus viņš paliek ciešā mātes tuvumā. Melnās jūras populācijā māte zīda mazuli 5—6 mēnešus, bet citos reģionos mazuļa vecums var sasniegt 19 mēnešus, kad māte to pārtrauc zīdīt.[7] Mazuļi dzimst ik pēc 1—3 gadiem (1 gads raksturīgs Melnās jūras delfīniem, 3 gadi Klusā okeāna populācijai).[7] Parastā delfīna dzīves ilgums ir apmēram 22—35 gadi.[5][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Perrin, W. (2002). "Common Dolphins". In Perrin, W.; Wursig, B.; Thewissen, J. Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. pp. 245–248. ISBN 0-12-551340-2.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 ADW: Delphinus delphis
  3. IUCN: Delphinus delphis
  4. «Marinebio: Common Dolphins, Delphinus delphis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. februārī. Skatīts: 2017. gada 11. janvārī.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 5,9 Common Dolphin Facts
  6. Reeves, Stewart; Clapham, Powell. Guide to Marine Mammals of the World. p. 388. ISBN 0-375-41141-0.
  7. 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 7,12 7,13 7,14 NOAA: Short-Beaked Common Dolphin (Delphinus delphis)
  8. 8,0 8,1 8,2 «Nakawe: Delphinus delphis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. novembrī. Skatīts: 2017. gada 11. janvārī.
  9. 9,0 9,1 «EOL: Delphinus delphis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. decembrī. Skatīts: 2017. gada 11. janvārī.
  10. 10,0 10,1 10,2 «Whale Watcher: The short-beaked common dolphin (Delphinus delphis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 11. janvārī.
  11. 11,0 11,1 11,2 Alspaugh, M. "Delphinus delphis". Animal Diversity Web. Retrieved 20 October 2013.
  12. Shirihai, H. & Jarrett, B. (2006). Whales, Dolphins and Other Marine Mammals of the World. pp. 171–174. ISBN 0-691-12757-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]