Ādažu-Carnikavas draudzes novads
Izskats

Ādažu-Carnikavas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Neuermühlen) bija viens no 25 Vidzemes guberņas, kā arī Pārdaugavas Livonijas hercogistes un Zviedru Vidzemes Rīgas apriņķa draudzes novadiem. Pirmo reizi rakstos minēts 1549. gadā.
1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - koka Carnikavas baznīcu un koka Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas.
Muižas
[labot | labot pirmkodu]

1826. gadā Ādažu-Carnikavas draudzes novadā bija šādas muižas:[1]
- Neijermīles mācītājmuiža (Neuermühlen Pastorat) jeb Ādažu mācītājmuiža, šobrīd Baltezerā
- Kluses muiža (Kluß, Klus)
- Gaujas pļavas muiža (Aahof) un Sužu muiža (Suschen)
- Bonaventūras muiža (Bonaventura)
- Skrivermuiža (Abgunst)
- Štāles muiža (Stahlenhof)
- Kalna muiža (Berghof)
- Remberģes muiža (Ringenberg)
- Iļķenes muiža (Hilchensfähr) (nejaukt ar Iļķēnsalas muižu Jaunmīlgrāvī un Rutku salā)
- Carnikavas muiža (Zarnikau) jeb Meņģeles muiža
- Ādažu muižas tilts (Broce)
- Ādažu Mūra kroga (apakšā) iekšpuse pie Rīgas-Pleskavas lielceļa (Broce, 1796)
- Skats aiz Ādažu tilta (augšā, Broce, 1796)
- Carnikavas luterāņu baznīca (2000).
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 364. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 58–63. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. jūlijā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 227–228. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. jūlijā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 51–56. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. jūlijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 227–228. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. jūlijā.
| ||||||||||